ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Ļoti paredzami, bet 2010. gada pārskats




Es esmu nolēmis šo te sadalīt pa nodaļām. Nodaļas būs pēc svarīguma augošā secībā. Ja, kas tagad man vajadzētu nodarboties ar bakalaura darbu analīzi, bet šis te tomēr pārņem manu prātu vairāk... tātad, fanfarām skanot sākam:

Filmas

Šogad sanāca redzēt diezgan daudz filmas, visas es protams neatcerēšos, bet bija vairākas, kas man iespiedās atmiņā un vispār, filmas man ir ļoti tuva lieta, tādēļ tām ir atsevišķa nodaļa. Kā gada galvenais kino notikums priekš manis tomēr ir jāmin, nu jau ikgadējā oskaru nakts apmeklēšana, ko es šoreiz apmeklēju ar Zanīti, tas bija tik sen, ka viss vēl bija pilnīgi savādāk, un uz oskaru nakti man pat bija taisni mati, bet nu pasākums bija jauks, jo bija iespēja satikt daudz cilvēkus no man tik tuvā interneta foruma - katls.be. Kino šogad gan sanāca tā retāk apmeklēt, bet varbūt tas pat ir labi, jo ļoti bieži kino ir pilns ar cilvēkiem, kas traucē izbaudīt filmu ar savu bezjēdzīgo muldēšanu, smiešanos, komentāriem vai vispār ar savu eksistenci.
Bet nu labi, ne par to tagad. Es mēģināšu tagad sastādīt savu tādu kā filmu topu ar nelieliem komentāriem par katru filmu

10. Iron Man 2 - Savā ziņa Dzelzs Vīrs ir ideāls supervaronis, viņš neslēpjās ēnās, kā to dara Betmens, bet tajā pašā laikā cilvēks zem maskas nav viendimensionāla papīra lapa. Roberts Dovnijis šo tēlu attēlo ļoti spēcīgi un godīgi sakot, filma ir nedaudz guilty pleasure man, jo es labi apzinos, ka pirmā daļa bija daudz spēcīgāka, bet nu es nevaru, šitā ir laba atpūta. Kā arī Mikijs Rurks ir āsom.

9. Kick-ass - Es nevaru šo filmu neiekļaut topā, jo tā ir pilna ar over the top humoru, 10 gadīgu meiteni - slepkavu. Nikolas Keidžs ir Nikolas Keidžs, un filma pati par sevi ir tik laba satīra par komiksu žanru kā tādu, kaut gan pati ir bāzēta uz komiksa. Lieliski pavadīts laiks skatoties.

8. Get Him To The Greek - Jonah Hill ir interesants režisors, viņa filmas parasti cilvēkos izraisa divējādas emocijas, pirmkārt, tie noteikti ir smiekli, jo ir grūti nesmieties, par viņa radītajiem tēliem, kas ir reizē tik absurdi, bet tik atpazīstami, ka šie smiekli bieži ir par mums pašiem. Bet tajā pašā laikā viņa filmas var izraisīt ļoti neērtu sajūtu. Īpaši labi tas bija pamanāms filmā Observe And Report, kur Seta Rogena tēls gandrīz vai izvaroja Anna Ferris tēlu. Šī filma tonāli ir maigāka, bet tajā pašā laikā Russel Brand tēls, kurš sevī iemieso visas rokmūzikas klišejas spēj kļūt neērts un cilvēkiem likt justies dīvaini, un paša Jona Hill tēlojums nepalīdz. Filma, kas nav domāta visiem, bet ja jums patika Observe And Report, tad noteikti skatieties.

7. Catfish - Nav pārāk bieži tie brīži, kad veicot gada filmu topu manā top10 iekļūst dokumentālās filmas, bet šī filma ir kaut kas tāds, ko nevaru neiekļaut, būtība šeit par to neko daudz neteikšu, jo manas domas var izlasīt agrākā bloga ierakstā - http://azisnomarsa.blogspot.com/2010/10/sameloties-ir-moderni-jeb-catfish.html

6. Social Network - Daudziem kritiķiem šī ir gada filma nummur 1, bet es tomēr to neredzu tik augstu, jo lai arī aktieri bija lieliski, scenārijs asprātīgs un gudrs, un režija ekselenta tā tomēr nobāl salīdzinot ar top 5 filmām. Varbūt pie vainas ir arī tas, ka es biju sekojis līdzi visai facebook attīstībai jau ļoti ilgi, un filma bija daudzās vietas faktuāli ļoti nepareiza, varbūt tāpēc, ka es biju lasījis grāmatu - Accidental Billionares, uz kuras bāzes šī filma tika veidota, es nezinu, kas ir par iemeslu, bet tomēr tikai 6. vieta.

5. Shutter Island - Skorsēze, Skorsēze, Skorsēze, viens no ģeniālākajiem režisoriem kurš vēl ir dzīvs. Īsi pirms filmas iznākšanas es izlasīju grāmatu uz kuras filma ir bāzēta, un pat zinot beigas, man bija vairāk nekā interesanti skatīties šo filmu, jo Di Kaprio tēlojums bija super augstā līmenī, un visa 50o gadu atmosfēra bija lieliski izstrādāta, kā arī flashbacks uz 2o pasaules karu, bija ļoti labā līmenī, un būtība filma attēloja to, ko es biju vizualizējis savā galvā, lasot grāmatu.

4. Inception - Šī filma ir pierādījums tam, ka ir režisori, kam var iedot naudu, un viņi tāpat realizēs savu vīziju nevis kļūs par producentu marioneti. Nolans, kurš savu karjeru uzsāka ar ģeniālo Memento pa šo laiku ir pamanījies uzņemt divas Batman filmas, kuras būtība izglāba franšīzi no tā purva, kur tā iebrauca kopā ar Džoelu Šūmaheru 90os gados. Un Inception ir filma, kas liek domāt. Jā, savā ziņa tā ir popkorniska, bet tajā pašā laikā tās beigas atļauj cilvēkam aizdomāties par to, vai tas viss bija sapnis vai nē. Un jā Di Kaprio arī šeit ir lielisks, man ir tiešām prieks, ka viņš ir izaudzis no tā posma, kad viņš varēja tēlot tikai smukulīšus, bet tagad spēj tikt uzskatīts par nopietnu aktieri, kaut gan, ja paskatās uz 93ā gada filmu What's Eating Gilbert Grape, var saprast, ka talants viņam ir bijis vienmēr

3. Scott Pilgrim vs The World - Ilgi šī filma bija mana topa 1ā vietā, bet tomēr nē. Lai nu kā, bet Edgars Raits parādīja, ka no jaunajiem režisoriem viņš ir ar vislielāko potenciālu. Sevi lieliski pieteicis ar zombij filmu parodiju - Shaun Of The Dead, un turpinājis ar ģeniālo Hot Fuzz, pa vidu iemetot smieklīgo Spaced. Edgars Raits šoreiz darbojās, bez sava biežā partnera Simon Pegg, un adaptē Brian Lee O Malley komiksu, un dara to izcili. Uz ekrāna tiek pārnesti visi svarīgākie kadri, no visām 6 grāmatām. Filmas stils ir ātrs, nesaraustīts un Michael Cera tēlo pat ļoti labi. Filma, kas sevī ierauj neļauj neskatīties atkal, un atkal un atkal. Plus Beck soundtrack ir fenomenāls.

2. Buried - Filma par cilvēku zārkā. Un viss, tas ir viss, ko mēs redzam visas filmas garumā. Premise izklausās garlaicīga, taču patiesībā filma parauj ar to, ka režisors izmanto visas iespējāmas tehnikas, lai skatītājs vizuāli negarlaikotos, un tajā pašā laikā izmanto savu filmu ļoti spēcīgam sociālam komentāram. Klaustrofobijas sajūta, ko šī filma radīja man nemaz tik ātri nepārgāja. Galvenais aktieris Ryan Reynolds ideāli spēj nospēlēt visu emociju gammu, sākot no prieka, beidzot ar asarām. Filma, kas viennozīmīgi nav garlaicīga un pierāda, ka ja ir talants, tad par ar nelielu lokāciju var uzfilmēt ģeniālu filmu.

1. Black Swan - Jā, es esmu par šo filmu safanojies. Darren Aronofsky ir interesants režisors, viņa filmām reti, kad ir laimīgas beigas, vārda klasiskajā nozīmē, bet tās ir skaistas. Tēli tajās ir īsti. Pat ja lietas, kas ar viņiem notiek ir sirreālas, tad tēli ir pat pārāk reāli. Šī filma savelk kopā viņa režiju, un var just, ka viņš ir iespaidojies gan no Devida Linča, gan Kronenberga. Kopā izveidojot kaut ko, kas ir tik pat graciozs kā balets, un tik pat biedējošs kā melns gulbis vēlā vakarā. Filma, ko ir jāredz vismaz divas reizes.


Tas par filmām būtu viss, tagad pāriesim pie nākamās sadaļas -

Mūzika

Šis gads mūzikas ziņā man bija ļoti interesants. Es, gan atklāju vis kaut ko jaunu, gan atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. Pirmkārt jau noteikti, jāatdzīst, ka es atkal klausos metālu tik daudz cik es to klausījos pirms vairākiem gadiem. Un jā, šogad es beidzot sāku klausīties vienu superīgu grupu, ko agrāk īsti nebiju klausījies - Arch Enemy. Es goda vārds nezinu, kas man viņos tik ļoti patīk, bet rezultāts ir tāds, ka last.fm pēdējā laikā man viņi stāv visu topu virsotnēs.
Ar Zanīti bijā dažādos koncertos. Bijām metalšovā, bijām zvērā, bijām vasaras sākumā daudz reizes rock n rigā. Bijām depo... respektīvi esam redzējuši daudz ko. Vēl joprojām skumstam, ka Rotting Christ neieradās uz metalshow. Bet man tomēr metalshow ļoooti patika, jo tur bija viena cita grupa, kas manai sirdij ir ļoti tuva - Napalm Death.
Tāpat es sāku ļoti daudz klausīties LV undergroundu. Precīzāk visu, ko saražojis Tornis. Zem šī leibla slēpjās tik daudz lieliskas grupas, par kuru eksistenci zina tiik maz cilvēki, bet nu cerams, ka drīz spēšu to labot.
Bet tomēr metāls pārsit visu citu šogad. Es esmu atklājis ļoti daudz jaunas grupas sev, atcerējies par sen aizmirstām. Klausos ļoti daudz folk metāla, plānoju nākamgad ar Zanīti doties uz Brutal Assault, vai kādu citu foršu festu eiropā. Vispār jā, sen tie laiki, kad man bija kerzas, un tagad man atkal gribās. Metāls tomēr ir foršs, un tas man ir asinīs. Bet jā, daudz neko šeit nerakstīšu, jo nu izplūst garos runas plūdos par metālu būtu ļoti šauri un jā, es attālinātu visus lasītājus vēl tālāk.

Personīgā Dzīve

Šogad manā dzīvē ir bijušas daudz pārmaiņas, bet par svarīgāko no tām nākamajā punktā.
Bet šogad es pabeidzu vidusskolu. 12 gadu posms norauts. Bet tajā pašā laikā sācies jauns posms, kas kā minimums būs 3, bet visticamākais, ka tomēr 5 gadi. Esmu es students, studēju SZFā, esmu SZF studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs. Atbildība liela, prasa daudz laika, bet es nesūdzos, jo tas tomēr ir tik forši, jo gandarījums, ko tu gūsti, kad izdodās kaut ko izdarīt visu studentu labā, tas nav vārdos izmērams, un jā ir forši.
Mans kurss ir foršs, tajā ir tiešām superīgi cilvēki, kurus noteikti gribēšu satikt arī tad, kad mēs visi jau būsim beiguši. Tas pats attiecās uz SP tajā ir cilvēki ar kuriem es kontaktus centīšos nezaudēt.
Protams, ka ir bijuši arī skumji brīži, šogad mūžībā devās mana vecmamma. It kā mēs nebijām pārāk tuvi, un viņai tas laiks jau tuvojās, bet tomēr, kad tas notikās, tad tas bija ļoti liels trieciens, kurš vēl tagad ik pa brīdim ir jūtams.
Taču, lai nebeigtu uz šādas negatīvas nots parunāšu par kaut ko pozitīvu - šogad es sapratu, ka patiesai laimei vajag pavisam maz. Un par to arī mans beidzamais punkts.

Zane


Jā, mans enģelis. Gada sākumā es varēju tikai sapņot par viņu, bet laikam ejot liktenis man uzsmaidīja, un tagad es esmu kopā ar šo skaisto, superīgo, gudro meiteni. Un jā, laimei vajag tik maz, viss, kas man vajadzīgs, lai es justos patiešām laimīgs ir atrasties viņai blakus. Protams, te ir mīnuss, man ir tāda problēma, ka ja es esmu viņai blakus, tad es nespēju neapskaut viņu, bet nu ar šādu atkarību es nevēlos cīnīties :)
Mīļum, Tu iedomāties nevari cik svarīga Tu man esi. Un cik ļoti Tu esi izmainījusi manu dzīvi, es nezinu, kā viss būtu izvērties ja tevis nebūtu, bet es zinu tikai to, ka es nebūtu tik laimīgs kā es esmu tagad. Un jā, man ir posmi, kad man mājās vai citur ir problēmas, bet es saprotu, ka ar tevi man vienmēr ir labi, un tad man neatliek nekas cits kā pasmaidīt, jo es zinu, ka Tu man vienmēr esi blakus.
Es jau Tev nesen mežā pateicu, ko es pret Tevi jūtu un jā, paldies, ka tu man esi, un tu esi pati labākā dāvana visos svētkos, ko es jebkad varētu vēlēties.

otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Requiem For A Black Swan


Metamorfozes... Visi tām iet cauri, dažas noved pie absolūta pozitīvisma, dažas pie absolūta fatālisma. Kas nosaka gala rezultātu? Vai tā ir tava attieksme, vai mērķis, vai līdzekļi. Jo galu galā gan narkotikas, gan tieksme pēc absolūtas perfekcijas var būt vienādi kaitīgas.
Ja tu stāvētu ceļā savam mērķim, vai tu pats sevi nogalinātu? Vai tu būtu gatavs atdot sevi visu, lai sasniegtu to vienu mērķi? Neesot nihilistiskam Tev ir jāpasaka. Svešvārdi, vai tie vispār ir vajadzīgi tādos apjomos, kā mēs tos izmantojam, vai valoda ir tikai spēle un šie svešie vārdi ir tikai tādi jauni bērni, kas atbraukuši no pilsētas uz laukiem paciemoties, un drīz jau brauks prom. Protams, paretam kāds no šiem bērniem sapārojas ar kādun no vietējām meičām, tad gan kāzas jārīko, bet parasti šie vārdi aizbrauc atpakaļ uz lielpilsētu.


Ja godīgi es nezinu kāpēc es uzrakstīju šādu ievadu, ja virsraksts atsaucās uz divām filmām, kas man vakar vakaru padarīja interesantu, tad teksts... tas sasaucās ar filmām un aiziet offtopicā.
Bet nu ne par to. Pēdējā laikā tuvojās sesija. Un es neko nedaru. Precīzāk, man ir daudz, kas jādara, bet es vienkārši visu atlieku, es zinu, ka tas man iekodīs pakaļā pēc nedēļas, kad centīšos visu saraut, bet patlaban es vienkārši nespēju par to uztraukties.
Ziemassvētki bija interesanti, sēdēju mājās, klausījos doom metālu, un sapratu, ka šie, viennozīmīgi, nav man mīļi svētki. Tas ir, tajos ir jauki būt kopā ar cilvēku, ko tu mīli, bet svinēt kā svinēt viņus šķiet samērā bezjēdzīgi.
Ja jau es nemācos, tad varētu rakstīt blogu, it kā jā, bet tāpat nesanāk. Es skatos tonnām filmas, un man patīk, sen nav bijusi iespēja.
Ārā snieg... patiesībā tas nav nekas jauns... Jauns būtu ja es teiktu, ka ārā līst... bet nē, snieg. Vispār ir interesanti, kāpēc to sniegu, kas ir pakusis sauc par slapjo sniegu. Galu galā viss sniegs ir slapjš, viņš vienkārši ir sasalis? Nu ok, uz sietiena viņš nav slapjšs, bet tikko kā pieskarās tavai ādai, ja vien tu neesi aukstasiņu radījums, šis sniegs kūst un paliek kād? Jā, tieši tā, slapjš.
Pastāsti tu man, kā tu pārvari slinkumu, un vai esi redzējis Black Swan, vai Requiem For A Dream.

PS. bilde ir, jo man vnk patīk tā albuma vāks :)

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

Jā, ilgs laiks ir pagājis



kopš pēdējā ieraksta. Pa vidu ir bijuši divi semināri, un visādas citas aktivitātes. Bet nu par to detaļās ieslīgt būtu ļoti ļoti gari un bezjēdzīgi. Pateikšu vien to, ka semināri bija pilni ar pozitīvām emocijām, jaukiem cilvēkiem, un tie bija ļoti lietderīgi manai attīstībai.
Es sev gandrīz vai katru dienu uzdodu jautājumu: "Kāpēc es nerakstu blogu?" Un ziniet, es pats to nesaprotu, it kā man patīk rakstīt, man patīk izpausties, bet laiks... Pēdējā laikā man tā vienkārši nav. Visu laiku kaut kas notiek, kaut kas jādara, kaut kur jābūt. Un tā sanāk, ka gan dzeja, gan viss cits dzīvē izņemot Zanīti tiek atstāts novārtā.
Nē, es nesūdzos par to, jo man tiešām ļoti patīk tas, ko es tagad daru, tas dod jaunus izaicinājumus, un ļauj man sevi attīstīt dažādos veidos. Un es tiešām ceru, ka tas mani arī pilnveidos. Kā arī, vēl joprojām paliek iespēja reizi pa reizei vienkārši noraut jumtu vecrīgā :)
Kā šo pēdēju nedēļu labāko notikumu es pat nezinu, it kā semināri bija forši... bet nē, labākais notikums bija vakar, kad ar Zanīti devāmies pie citas Zanes uz dz-dienu. Kāpēc tas ir kā labākais? Jo, ja man ir iespēja pavadīt daudz laika ar cilvēku, kurš man ir svarīgāks kā viss pārējais pasaulē, tad vairāk jautājumiem nevajadzētu būt.
Es nesolīšos rakstīt biežāk vai kā... bet nu kad varēšu tad rakstīšu, un lūdzu, cilvēki, kuri ir nozaguši manu iedvesmu... atdodiet to atpakaļ... es gribu atkal rakstīt normāli dzeju.

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Kas notiek ar Latvijas interneta medijiem un patriotismu?



Latvijas internetā vidē svētku pasākumi tika atspoguļoti samērā akurāti. Bija reportāžas no 11. novembra krastmalas, bija salūta fotogrāfijas un daudz daudz daudz staroja Rīga, taču tika aizmirsts par vienu nelielu pasākumu, kurā piedalījās nieka, nedaudz vairāk kā 3000 cilvēki. Jūs, kā parasts mediju lietotājs noteikti man tagad jautājat - "Kārli, kāds pasākums? Nevienā medijā taču netika pieminēts kāds cits tāda mēroga pasākums." Jā, taisnība, netika. Taču tas nenozīmē, ka nebija, tas nozīmē to, ka medijiem bija izdevīgi nepieminēt "Visu Latvijai" organizēto lāpu gājienu, kurš savā starojumā pārspēja visus "Staro Rīga" objektus, kurš savā patriotismā vienoja cilvēkus daudz vairāk, kā svētku salūts, vai mūsu viena tanka aplūkošana.
Jā, mediji to noklusēja. Neparādijās neviena bildīte, vienīgais, kas parādījās bija LTV panorāmā apakšā titros mazs teikumiņš. Jocīgi? Jā, man arī tā šķiet. Kāpēc jau otrajā rītā mēs varam lasīt par to kurš no kura izšķīries, cik daudz narkomānu ir valstī un tamlīdzīgas lietas, bet nevaram lasīt par šādu pasākumu?
Galu galā, kad pienāks 9. maijs es varu garantēt, ka mediji visu, kas notiks tajā dienā atspoguļos 2 nedēļas pirms, un 2 nedēļas pēc.
Tāpēc man ir viens jautājums - Kāpēc? Kāpēc, jums šķiet pieņemams ignorēt šādu notikumu, kas tik daudz cilvēkiem radīja pozitīvas emocijas un neparādīt publikai skaisto skatu kāds bija, kad lāpu gājiens šķērsoja vecrīgu vienotā kolonnā.

Bildes VAR aplūkot - http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319359

Bilde ņemta no http://visulatvija.lv mājaslapas.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Ciku Caku Caurā Tumba



Woohoo, vakar bija jautri. Man sāp rokas, spranda, un labās kājas īkšķis. Bet nu esmu priecīgs, ka vēl neesmu pārāk vecs, lai spētu kārtīgi izbaudīt ārdīšanos pie vecā labā Inokentija Mārpla.
Protams, ka vakars iesākās ar skaisto Visu Latvijai organizēto lāpu gājienu, kurā piedalījos jau kuro gadu. Mani ļoti priecēja fakts, ka šogad bija vēl vairāk cilvēku kā citus gadus, un tā vienotība, kas valdīja gaisā bija fiziski izjūtama. It īpaši, kad visi skandēja frāzi - "Mēs esam Latvieši!". Ir prieks, ka nacionālais spēks saglabājās. Runājot, par nacionālismu, še ku reku ir foršs fragments no jaunās "Community" sērijas, kurā piemin Latviju.
Pēc tam izstaigājām "Staro Rīga", it kā jau smuki, bet liela daļa objektu bija jau pagājušajā gadā, un kaut kā šogad neradīja to "Wow" faktoru.
Un tad nāca vakara nagla, ļoti žēl, ka mīļumam bija jāiet mājās, bet nu mēs ar Oskaru aizgājām uz Depo, kur blieza Inokentijs. Lai cik jocīgi tas nebūtu, ir grūti iedomāties labāku grupu 18. novembrim, jo teksti ir latviski, viņi ir patriotiski un patiesi. 3ā reize šogad, kad redzu viņus, bet tā vai tā bija tā vērts. Superīgs vakars, un ģeniālākais teikums no Oskara mutes - "Dievs svētī Latviju un to kropli, kas piedirsa mūsu trepeni. Burtiski.". Un jā, viņam patiešām tā bija izdarīts kāpņu telpā :D

Tagad valsts svētki ir garām, palikusi vien filosofija un vēsture, ko mācīties. Un ģitāra, ko spēlēt, un meitene, ko gaidīt.
Līdz nākamai reizei, čau.

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Es Gribu Skyforger, un kā man vispār iet.


Paceļoties mākoņu augstumā var apsaldēties. Nolaižoties zemes dzīlēs var apdedzināties. Galējības nogalina. Vidusceļš nav zelts, tā ir dzīvība, dzīvība, kas vērtīgāka par zeltu.


Ziniet, tagad man gribētos citēt mūsu valsts prezidentu, un vienkārši pajautāt - "Kas Es Esmu?". Jo patlaban es par to pats neesmu īsti drošs. Nē, nē, nepārprotiet mani, man nav iestājusies identitātes krīze, un nē šis nav ar filozofisks jautājums. Doma ir pavisam vienkārša. Es esmu SZF SP priekšsēdētājs. Tas ir forši jauki un visādi citi vārdi, kas raksturo pozitīvas emocijas, taču ir viens liels "BET". Un šis "Bet" ir tāds, ka es esmu pirmais kurss. It kā jau pozitīvi, ka vēl esmu tik jauns, bet nu no otras puses es pagaidām sajēdzu ļoti maz no SP darbības, protams, ka es mācos ļoti aktīvi, bet nu tā ir liela slodze. Labi, par to nesūdzēšos.

Kas vēl notiek... ehh, angliski ir tāds termins "loaded question" un šis ir tieši tāds. Ja es teiktu, ka nekas īpašs man varētu piesieties, ka ja jau nekas īpašs nenotiek tad man noteikti ir daudz brīva laika un es noteikti varu atrast darbu, un pacik man nav darba es esmu stulbs topošais bezpajumtnieks. Taču ja es sacītu, ka ļoti daudz kas, tad atkal sāktos problēmas, jo tad man būtu jāskaidro viss, ko es daru un tas ietvērtu daudz runāšanas/rakstīšanas un iedziļināšanās manā personīgajā dzīvē, kas nebūtu pārāk forši, tāpēc teiksim tā - "Notiek tieši tas, kas vajadzīgs, lai man būtu interesanti."

Tuvojās 18. novembris. Tu taču iesi lāpu gājienā? Vai vismaz uz brāļu kapiem tak tu dosies? Mājās nepaliksi, to es zinu, jo tu esi patriots.

Un jā, es ļoti gribu Skyforger koncertu, pēdējā laikā ļoti daudz viņus atkal klausos.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Man ir Z, man ir miegs, un man ir sapņi...




Es neesmu depresīvs tīnis. Nē, goda vārds es tāds neesmu. Un vispār rudens depresija var iet d@#$%.
Tagad es parunāšu par mūzika. Jā, es atkal biju nabaklab un jā, tur spēlēja Nika grupa Black Apple Market, un jā viņi spārdīja. Un jā, mēs ar Z nokavējām Huskvarn un bijām uz pēdējām 3 dziesmām, bet tas nekas, jo spēku tāpat sajutām. Un jā, alā bija jauki... sen nebiju tur sēdējis vēlos laikos.
Vispār interesanta nedēļas nogale, pamanījos piedalīties jautrā fotosesijā tajā gaiļezera dzemdību namā neuzceltajā. Piektdien pabiju bijušajā skolā, kur 30 minūtes nopļāpāju ar savu vēstures skolotāju, kura man ieteica vienu interesantu metodi darba meklēšanai, ko es plānoju arī īstenot.
Mājās, es tāpat jūtos kā ellē. Un tam ir daudzi iemesli, bet man ir sava paradīze, un ar to arī pietiek.
Pēdējā laikā es pārāk daudz laika pavadu Depo un citos vecrīgas iestādijumos, ok, es it kā tajā laikā nodarbojos ar svarīgām lietām, resp. daru kko universtātei, bet nu tā vai tā, alus neizpaliek, un jā, man garšo alus.
Labiņi, man nāk miedziņš. Es eju čučēt.

PS. Virsraksts nepārāk sakrīt ar saturu. DEAL WITH IT!!!

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju



Pēdējās nedēļas ir bijušas jocīgas. Pirmkārt jau n-tās lietas ar SP vēlēšanām, es nezinu it kā jau jauki un interesanti, bet man tiešām šķiet, ka tas ir tik bezjēdzīgi un pat apšaubu vai es gribu tur būt, kaut gan nu jau ir par vēlu. Bet nu ņemšanās pirms tām man šķita tik bezjēdzīga, kaut gan pats tajā iesaistījos/tiku iesaistīts.
Man patīk laba mūzika, un tieši to man piedāvāja nabaklab 6dien. Abi ar Z bijām uz nabaklab halloween pasākumu, kur spēlēja Frailty un Heaven Grey, pacik heaven grey abi neesam pārāk daudz klausījušies bija ļoti priecīgi, ka viņi tomēr nospēlēja upi.
Es nezinu vai tas ir normāli, ka man viss ir tik ļoti apnicis, reāli ir kādas 2 lietas pasaulē, kas man vēl liekas saistošas un interesantas, viss pārējais ir pārejoši krāsu uzliesmojumi, kas pazūd pelēkā. Vai tiešām viss ir tik garlaicīgs? Es nezinu kāpēc tā ir, bet es sāku saprast, ka lielākā daļa cilvēku ir vēl stulbāki kā man likās, un ka viņi ir tikai garlaicīgas būtnes, kas cenšas izlikties par komplicētiem subjektiem, lai izceltos. Protams, ka kāds to var teikt par mani, un no viņa skatu punkta iespējams viņam pat būs taisnība, bet no mana skatpunkta viņš varbūt ir tāds arī. Tāds kā apburtais aplis sanāk.
Bet man patīk doma, ko es vakar noformulēju Lasmanes lekcijā, kas viņai ļoti patika.
"Es esmu, jo es esmu, un tas, ka es esmu ir pierādījums tam, ka es esmu, un nevis man jāpierāda sava esība, bet jums ir jāpierāda mana neesamība, un ja jūs nespējat to pierādīt, tas vien jau pierāda, ka es esmu." Es zinu, ka tas ir totāls sviests, bet ko citu man filosofijā teikt.
Šodien SP vēlēšanas, un man ir vienalga. Man vienkārši ir vienalga par gandrīz par visu. Šinī brīdī viss, ko es gribu ir aizmukt uz kādu vietu kopā ar Z un noslēpties tur uz kādu laiku. Es gribu atpūsties no pasaules. Tā mani nogurdina.
Respektīvi stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju.

Tagad skan - Blutengel - A little love

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Sameloties ir moderni, jeb Catfish recenzija



Šodien solīja laiku bez nokrišņiem, šķiet, ka samelojās. Šķiet, ka sameloties ir jaunais modes kliedziens, un sinoptiķi visu šo laiku ir vēstījuši par to, un nu beidzot tas ir atnācis - vienīgā lieta par, ko viņi nemeloja. Kas ir tas, kas cilvēku padara par cilvēku? Viņa personība! Viņa identitāte! Viņa izskats! Viņa domas! Šādas domas māc manu prātu, pēc Catfish noskatīšanās. Un nē, tā nav metafiziska filma par dzīves jēgu. Tā ir lieliska dokumentālā filma par vienu no mūsdienu pasaules aspektiem un meliem. Jā, tik vienkārši, bet reizē tik ģeniāli. Skatoties dažbrīd ekrāna notiekošais izraisa spriedzi, dažbrīd asaras, dažbrīd smieklus. Šādas dokumentālās filmas mēdz atcerēties tik ilgi, jo ne tikai notikumi filmā stāsta par modernu tehnoloģiju, bet arī pati filma ir lielisks piemērs tam, cik ļoti tehnika ir attīstijusies, lai ļautu uzfilmēt jebkuru brīdi, bez iepriekšēja pre-production, un tādā veidā iegūt fantastiskus kadrus savai dokumentālajai filmai.
Manuprāt tieši šis aspekts padara Catfish tik interesantu, skatītajam dažbrīd ir jāaizdomājas. "Vai tas, ko es redzu patiešām notika, vai nē?" Ja nē, tad aktieri ir pelnījuši augstākos apbalvojumus, ja jā, tad režisors ir pelnījis Oskaru.
Filma ir skumja, bet reizē arī cerīga. Tā beidzas uz ļoti interesantas domas, un runā par vairāk kā vienu problēmu.
Ņemot vērā filmas saturu, nav iespējams runāt par ko tā ir, bet noteikti rekomendēju noskatīties, viena no labākajām dokumentālājām filmām ļoti ilgā laikā. 9.5/10

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

Zudens

Hmm...sen nekas nav rakstīts. Laikam jau es neko nerakstu, jo visu varu izstātīt Z un tad pazūd vēlme to rakstīt, jo viss ir izteikts. Bet nu pienākuma apziņa kaut kur apakšā kņud un rodas vēlme kaut ko šeit uzrakstīt.
Nu labi! Tātad, ko es pēdējā laikā esmu darījis? Patiesībā jau ļoti daudz ko. Bet nozīmīgākais noteikti bija Auļu jaunā albuma "Etnotranss" prezentācijas koncerts. Ideālu aprakstu jūs varat izlasīt šeit! No savas puses tiešām varu tikai piebilst, ka enerģija, kas plūst no auļu mūzikas ir neaptverami spēcīga. Pēc tam sekoja jautra ballīte, kurā pudeles šķīda pret sienu, tika atrasts bobo un darītas citas ļoti loģiskas lietas.
Kas vēl!? Nu jā, studijas lēnā garā dodas uz priekšu un parādās arvien vairāk pienākumu un prasību, kas jādara. Un ir grūti. Varbūt ne grūti izdarīt, bet saņemties darīt. Taču ar to laika gaitā tikšu galā.
Ārā ir sācies kaut kas, ko man labpatīk saukt par - Zudeni. Ne gluži ziema, ne gluži rudens, bet kaut kas pretīgs un kaitinošs.

Mūzikas ziņā es esmu iemīlējies simfoniskajā black metālā. Nekad agrāk nebiju to tā daudz klausījies, bet tagad saprotu, ka esmu palaidis ļoti daudz garām. Tā enerģija un spēks, kas nāk no tās mūzikas ir prātam netverama.
Ak jā, kaut kad ļoti sen biju uz Māra Šverna koncertu, tas arī bija forši, tikai žēl, ka tad, kad viņš prasīja, lai saucam dziesmas, ko spēlēt viņš nemācēja nospēlēt nevienu no tām, ko prasījām. Savā ziņā smieklīgi, ka esam tādi HC fani.
Nu labiņi mincīši, es dodos uz bibliotēku tagad un strādāju pie super jaukās filozofijas.

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

...ka pūdeļi ir viskrāšņākie suņi, vai ne tā? Un kazas vislabākie mājlopi, un vislabāk ir ja ir abi divi.


Hmm, pēdējās dienas ir bijušas vētrainas. Man stāsta, ka mana reakcija nozīmē, ka es esmu stiprs cilvēks. Es tiešām ceru, ka tā ir, un nav cita skaidrojuma. Njāā, universitātes laikā ir grūti atrast kaut ko par, ko būtu jēga blogot. Jo nu nekas īpašs nenotiek. Tiek laista laža, tiek cerēts, ka viss izdosies kā vajag. Tiek meklēts darbs, tiek klausīta mūzika, skatītas filmas. Viss ir tik parasti un ikdienišķi. Un varbūt arī tāpēc vakardienas ceļojums uz jumtu bija tas, kas man bija vajadzīgs. Tomēr ir patīkami sēdēt, dzert aliņu, apskaut meiteni un skatīties uz pasauli. Sajūta ir kā pasaules valdonim. Un vēl ir tik labi redzēt tik nodrāztu, bet tomēr ģeniālu uzrakstu - "Uz jumtiem būs mūsu pludmale" Protams, sajūta pazūd, kad sāc doties lejup, jo nu tad pa tumsu jāiet. Bet ne par to stāsts. Stāsts ir par absolūti neko. Jo nekā nav. Nav naudas, nav laika. Nav ko stāstīt, nav ko rakstīt. Nu ir ko rakstīt, bet tas ir vēl nesakarīgāk kā tas, ko rakstu tagad. Dzeja? Dzeja top nedaudz, bet mazāk kā gribētos.
Ehh, rudens, rudens, students rudens. Ko par tevi, lai saka? Tu esi atnācis, un atsaldējis mūs visus. Tu padzini vasaru un kausies ar ziemu, bet tu zaudēsi. Kāpēc? Jo tā tam ir jābūt.
Un tagad bik nopietni, esmu jau dzīvē jautājis, bet ja nu kādam neesmu, tad jautājums - Vai tu nezini kādu vietu, kur vajag darbiniekus, kur darbu varu apvienot ar studijām, un var saņemt kaut vai minimālo algu. Vēlams legāli, bet nu nav tā, ka es ļoti gribu maksāt nodokļus.
Nu labi, ieraksts izdarīts, laikam varu iet gulēt. atā

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Filozofisks ieraksts

Laiks plūst, bet cilvēki paliek. Laiks ir kā upe, kurā mēs peldam pa straumei, izmisīgi peroties ar rokām pa ūdens virsmu tikai, lai tiktu aizrauti tālāk un tālāk. Bet šī ir īpaša upe, tajā nav ūdenskritumu. Ir krāces, ir lēnākas, platākas vietas, bet ūdenskritumu nav. Ir tikai ieteka okeānā. Un, kad beidzot tu iepeldi okeānā tad laiks ir beidzies, tavs ķermenis atrodās vai nu krāsnī vai zemē, bet tu peldi okeānā. Tur nav nekas, bet reizē tur ir viss. Tur ir absolūts klusums, kurš ir pilns ar kliedzieniem. Melnbalts ekrāns, kurā spēlējās krāsas. Neitrāla seja, kas priecājās un raud.
Okeānu nevar pārpeldēt, tajā nevar noslīkt, bet tajā var nogrimt. Iegrimt un neuzpeldēt. Un to vajag darīt, jo tikai tad cilvēks ir mierā.

Paklausies



svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Šis ieraksts ir ļoti ļoti ļoti RANDOM

Man nāk miegs, bet radās vēlme kaut ko parakstīt.

Vakar bija...jā vakar bija jautri (: Zinātnieku nakts vai nē, bet SZF rauj jumtu! Šodiena tika pavadīta jūtoties nedaudz apslimušam, bet nu tā gadās pēc jautriem vakariem. Un jā, šodien visu dienu strinkšķinājos. Meh, nesanāk kā gribētos, bet nu citu variantu nav, jātrenējās. Sagribējās noskatīties filmu - Fast Times At Ridgemont High.
Kārlis klausās The Doors un RHCP, viņam patīk Z un viņam nāk miegs.

Vispār sviesti notiek viss apkārt, ja tā nebūtu tad mums ar Unu nebūtu par ko runāt, bet nu par laimi, mēs pamanāmies iekulties dažen dažādās situācijās, kuras atrisināt var pārrunājot visu un izsmejoties.

Ak jā, jaunās HIMYM, MD HOUSE, COMMUNITY sērijas bija āsom, un jā mani pavilka - Shit My Dad Says, twitter konts ir ģeniāls, bet seriāls, kas ir bāzēts uz tā, ir ok, nav nekā superīga, bet var pasmieties. Ak jā, ja meklē foršu seriālu tad paskaties PETE VS WORLD, tas ir jauks un pasmieklīgs, vispar runājot par to laikam būtu jānoskatās pārējas sērijas, patlaban esmu palicis pie 3ās sērijas. Runājot par cīņu ar pasauli, kad beidzot būs Scott Pilgrim vs World pieejams kāda normālā kvalitātē, jo es to filmu jau labu laiku gribu redzēt.

Šodien pirmo reizi mūžā sēdēju Rīgas dzelzsceļā stacijā uz perona jumta. Tur ir āsom skats, un man patīk veids kā tur jāpakāpjas, nekas īpašs, bet jautrāk kā prosta kāpnes.

Vispār interesanti, cik dārgi ir remontēt apple produkciju, sāksim ar to, ka oficiāli nekāda servisa nav, bet nu labi, es atrodu vietu, kas ar to nodarbojas. Mana problēma bija vienkārši - austiņu kontakts bija nočakarējies. Labi aiznesu tur. A tur, tur man noplēsa 20ls par to. VNK WTF!? Like come on... nu nevar būt, ka tas bija tik sarežģīti, netā pat bija instrukcijas kā to var mājās izdarīt, mana vienīgā problēma bija tāda, ka man nebija mājās tāda lodāmura.

Šitas ieraksts ir tāds haotisks un nesakārtots, bet man ir slinkums domāt smukas pārejas starp dažādām domām, galu galā, kam ir domātas rindkopas?

Random lietas būs šeit:

Seko man twitterī
Klausies jauno, talantīgo grupu Black Apple Market
Man gribās konfekti
Cracked.com ir āsom smieklīgi
William Shatner padarīs visu smieklīgu

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

vienmēr var atrast par ko blogot. VIENMĒR. vienkārši vajag rakstīt par visu

Es studēju... Jā... man patīk...man ir daudz atbildību. Nekas, gan ar tām tikšu galā. Es lekcijās tweetoju un piedalos lidmašīnas pacelšanās simulācijās. Es zaudēju. Es pamostos no rīta un saprotu, ka ir brīvas 4 dienas. Es...es....es....


Nē, nevaru tikai tā. Vajag kaut kā smukāk.
Un atkal rudens pārņem zemi, aiz 207. kabineta loga var redzēt kā lēnām sāk dzeltēt koku lapas. Skat, viens jau pavisam dzeltenoranžs, aizsteidzies pārējiem priekšā. Bet ko gan tie pārējie kavējās? Nekas, laiks ies un arī tie nodzeltēs, bet pagaidām? Pagaidām tie atgādina par nu jau pagājušo vasaru, kura paliks atmiņā ar stopēšanu, pārgājieniem un Z. Jā, laikam patiešām visumā beidzot viss ir kārtībā. Viss ir nosēdies savās vietās. Un ja ne visā visumā, tad tajā visuma daļā, kura skar mani un Z. tā daļa ir tik skaista. Ka piena ceļš visā savā krāšņumā var iet dēt. Mēs esam foršāki!

Jā, es esmu kursa vecākais un man ir daudz atbildības un man patīk runāt, kas mani noved pie vēl vairāk atbildībām. Bet laikam jau ar to ir jārēķinās. Protams, ja es pēc visa šitā, kad pabeigšu nebūšu spējīgs dabūt darbu...nu tad teiksim tā...gadās dažādi nelaimes gadījumi ar uguni.

Heh, tik tiešām, es rakstīju un kaut ko uzrakstīju, cik tas svarīgs, vai mazsvarīgs laiks rādīs, bet es rakstīju, es pārvarēju savu nevarēšanu, nespēju saņemties rakstīt un uzrakstīju. Laikam jau par to vien man ir jājūtās labi.

Paklausies:

Metsatoll - Hundiraev
Pink Floyd - Comfortably Numb
Granātābolu Namiņš - Par pūdeli

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Par virvi

Es meklēju savu vārdu, bet atradu tik burtus
Es meklēju tavu seju, bet atradu tik līnijas
Kā salikt kopā, kā izveidot vienotus
Vārdus sejas un darbību ceļus

Paskaties zem akmeņa, kas dārzā
Pameklē šķūnī, kur siens gaida
Palūkojies pagrabā, kur siers briest
Pazudusi virve, kas tur to visu kopā

Nav jau jēgas vairāk meklēt
Skatiens acīs, viss ir skaidrs
Vārdi sakrīt savās vietās
Un seja, tā tik maģiska man šķiet

Aizmirsu atkal vārdu savu
Pazuda tumsā, tava daiļā seja
Bet atkal klapes nokrita
Un atkal viss ir skaidrs

Tāda jau ir šī monotonā dzīve
Pēc tumsas vienmēr nāk atmiņas
Un nevajag mums virvi kādu
Ja vien sirds ir īstā vietā

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Tā ir tikai mana dzīve

Šīs pēdējās dienas ir bijušas vienas no smagākajām manā mūžā...
Es neiešu detaļās kāpēc tā tas ir, bet pateikšu vienu, es esmu uz depresijas robežas. Paldies Dievam, ka man ir iemesls neieslīgt tajā. Es tur esmu bijis, un es negribu tur atgriezties. Tā vieta ir pārāk tumša un riebīga.

Es sen tur neesmu bijis un tas ir labi, vienmēr būt tam, kas ir smaidīgs ir grūti. Bet nekas, es to varu, jo galu galā tā ir tikai mana dzīve, es to varu uztvert kā gribu, un gan jau es izdomāšu, kā pagriezt šito visu situāciju tā, lai es spētu atkal būt smaidīgs. Bet patlaban es ārstēju sevi ar cigaretēm... Jā, es negribu to darīt, jā tas ir pretīgi, bet jā tas man kaut nedaudz palīdz, brīdis kurā dūmi atstāj manas plaušas un nonāk gaisā, tas ir tik skaists... kā dūmi gaisā izplēn, gluži kā manas emocijas pēdējā laikā.

Bet es esmu priecīgs par daudz ko, vienkārši šī ir tā retā reize, kad ir vairāk negatīvā nekā pozitīvā. Protams bija jauki vakar dabūt otro vietu orientēšanās sacensībās ar Aleksandru un Mārtiņu... pēc tam bija jauki saskandināt prozit konfektes...

Labi... es sakodīšu zobus un turpināšu būt smaidīgs...jo tā ir tikai mana dzīve

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

Intervija ar kādu

Kā var definēt vēlmi? Kā var definēt apņemšanos? Kā var definēt vēlmi apņemties?

Pulkstens kārtējo reizi ir pārgājis pusnaktij, mani solījumi sev atkal izgaist tukšā gaisā; Tu esi slima, bet atpūties. Nopūta. Varbūt pārdot dvēseli sātanam? Varbūt dievam? Nolaisties viszemākajā vietā, lai pēc tam jūras līmenis šķistu himalaju virsotne.
Precizitāte... tā nav īpašība. Tas ir talants, man tāds te ir, te nav. Biežāk nav, nekā ir. Produktivitāte arī nav manā stiprā puse. Varbūt esmu neprecīzs, neproduktīvs cilvēks? Bet kādēļ tad es esmu? Kaut ko jau es producēju, bet ko? Es nerunāju par CO2 un tādām lietā, bet par kaut ko nopietnāku. Kas būs savādāks, kad manis nebūs, kas būs savādāk, kad tevis nebūs, ja vien tu neesi slavens... Nekas! Protams cilvēki sēros, bet tas pāries.

Depresija? Nav tādas. Pārdomu vilnis? Jā, varētu to tā saukt. Drīzāk intervija ar sevi.

piektdiena, 2010. gada 20. augusts

Iespējamies blakusefekti

Caureja, kuņģa vai zarnu darbības traucējumi, asiņaina caureja, aizcietējumi, lēkmjeveida sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, apetītes zudums, galvas reiboņi, miegainība, roku un kāju nieze, dezorientācija, redzes traucējumi (piemēri - izplūdis attēls, dubultošanās), dzirdes pasliktināšanās, džinkstēšana ausīs, bezmiegs, uzbudināmība, krampji, depresija, trīce, matu izkrišana, paaugstināda ādas gaismas jūtība, asinis izplūdumi uz ādas, pēkšņa urīna daudzuma samazināšanās, ģībonis, assinspieda paaugstināšanās, olfen depocaps lietošana var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirds miokarda infarta vai insulta risku.


Aha un šitādas zāles mana vecmamma lieto :D, hmm es šitādas izmantotu, lai kādu indētu, bet acīmredzot ārsti domā savādāk :D

trešdiena, 2010. gada 18. augusts

Manas straujās domas, par Pujatu

Šovakar sanāca ieslēgt "Kas Notiek Latvijā" un, ko gan es tur redzu? Staigājošo zombiju - kardiālu Pujatu.

Pirmkārt, man nav ne mazāko iebildumu pret reliģiju. KAMĒR TO MAN NEBĀŽ SEJĀ!!!

Un tas diemžēl ir tieši tas, ko mūsu jaukais gans dara. Viņa vājie aizbildinājumi kādēļ gan, lai skolās mācītu 2000 gadus vecu ebreju pasaku.

Mana atbilde jau labu laiku ir viena un tā pati - "Ja jau jūs gribat mācīt tik vecu pasaku, tad kādēļ jūs nevēlaties to padarīt interesantāku jauniešiem un nemāciet teiksim Hariju Poteru, tur tak arī labais uzvar ļauno...."

Un jā, es esmu izlasījis bībeli, jā es zinu, ko es runāju. Bet kāda velna pēc baznīca jaucas valsts lietās....?

Man ir akūts naids pret šādu tautas zemapziņas masveida indēšanu.

Žēl, ka sabiedrība nav attīstijusies tik tālu, lai pati spētu tikt galā, bez kaut kādiem veciem arhaiskiem likumiem. Un mēs saucamies evolūcijas kronis?



Nekas nav pārlasīts, labots vai mainīts, šī ir tā saucamā apziņas plūsma, kur es spļauju visu, kas man nāk ārā.

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Emocionāls ieraksts

Scar tissue that I wish you saw
Sarcastic mister know it all

Es šodien jūtos tā it kā mani mēģinātu saraut n-tajās daļās. Un tas nav saistīts ar cilvēku egoismu, tas ir saistīts ar absolūtu nevēlēšanos saprast, ko otrs cilvēks domā, ko jūt, ko grib. Varbūt, ka es reaģēju par asu, bet es asi reaģēju tikai tad, kad esmu ilgstoši provocēts. Šinī brīdī viss, ko es vēlos ir aizbēgt no sevis un no visiem izņemot viena cilvēka.

Nē, man nav depresija... man ir tikai liels stress kombinācijā ir šausmīgi sliktu garstāvokli.

Centuries are what it meant to me

A cemetery where I marry the sea
Stranger things could never change my mind
I’ve got to take it on the otherside
Take it on the otherside
Take it on
Take it on

ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts

Rīgas Satiksme ir PR Katastrofa! [updated]


Latvijā, precīzāk Rīgā ir ļoti daudz vidusskolēnu un arodskolēnu, patlaban precīzus datus nevaru atrast, bet viņu ir daudz. Daudziem no viņiem ir E-Talons, kas ir Rīgas Satiksmes izdotā braukšanas biļete. Tā paredz, ka visiem skolēniem pienākās 50% atlaide no braukšanas summas. Manuprāt ļoti atbilstoši u.tml., es arī pats to izmatoju. Šogad pabeidzu 12o klasi, taču mana skolēna apliecība ir derīga līdz septembra sākums, tādēļ nolēmu 2. augustā ielikt pēdējo reizi mēnešbiļeti tramvajam & trolejbusam, aizeju uz Narvesen, tur viss ok, samaksāju 14.30Ls un laimīgs braukāju 2 dienas, līdz šodien iekāpju trolejbusā un parādās sarkana gaismiņa un uzraksts - "Nav Atrasta Vajadzīgā Biļete", vai kas ļoti līdzīgs. Es nodomāju, ka tas ir kaut kāds sistēmas gļuks un ignorēju to. Pēc tam iekāpju citā trolejbusā, atkal tas pats. Pie sevis es jau sāku domāt, kā man būs skaidroties ar kontroli, ja viņa iekāps, jo čeks ir palicis citās biksēs, bet nu kontrole nebija, un atpakaļ braucot tramvajā atkal sarkana gaismiņa. Par laimi biju tieši centrā un iegāju klientu apkalpošanas centrā. Tur man tiešām laipni pastāstījā, ka lūk pilnīgi bez jeb kāda brīdinājuma Rīgas Satiksme ir nolēmusi nobloķēt visas vidusskolēnu un arodskolu skolēnu E-Biļetes, līdz brīdim, kad viņi parādīs savas mācību vietas izziņu.
Es saprotu kāpēc šis lēmums tiek pieņemts. TAČU, ir liela problēma. Pirmkārt par to nebija bijis nekāds brīdinājums, tā sieviete, kas mani apkalpoja arī teica, ka viņi paši tikai šodien to uzzināja, kad pirms manis jau bija meitene sūdzēties.
Kas man kremt visvairāk ir fakts, ka es nezinu cik ātri es dabūšu no universtātes izziņu, ka es tur studēju, lai varētu braukt ar sab. transp. Jo patlaban es nevaru reāli atļauties maksāt pilnu cenu.

Es uzskatu, ka šāda izturēšanās ir pilnīgi neloģiska un neētiska. Ja jūs tā plānojat darīt, tad varbūt tomēr pabrīdiniet cilvēkus????


UPDATE:
http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3526

Pasakiet, kur ir rakstīts, ka tagad pārtrauks?

Rīgas satiksme atgādina, ka jaunajiem Rīgas skolēniem un studentiem e-taloni ir jāsaņem līdz 15.septembrim. Gadījumā, ja tas netiks izdarīts, viņiem nebūs iespējams iegādāties biļetes ar atlaidi.

IDIOTS!!!!

otrdiena, 2010. gada 3. augusts

Pēdējā Partija, jeb par ko tomēr jābalso

Laacz blogā izlasīju pēdējās partijas programmu - http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAnd10.progr?NR=13
Jāatdzīst, ka esmu ieinteresāts tajā, jo padomājiet - ja mēs atdodam balsis par partijām, kas mums riebj vai vienkārši nepatīk tad mēs čakarējam sevi, ja mēs nebalsojam mēs čakarējam valsti, tad ko mēs varam darīt? Balsot par alternatīvu. Zviedrijā tas izdevās, pirātu partijai ir 2 vietas eiroparlamentā.

Ko sakat, pārsteidzam LV un ievēlam pēdējo partiju? :)

Things Happen

Ļoti daudz lietas ir notikušas pēdējās nedēļās. Esmu bijis divos pārgājienos, vienā festivālā. Esmu vairākas reizes izlijis līdz ādai, esmu nodedzis saulē. Laikam vienkāršāk būtu teikt, ka esmu izbaudījis vasaru.
Pirmais bija pārgājiens pa Braslas upi, kas bija interesants, bet beidzās ar mūsu naturālu izlīšanu līdz ādai un sakautu došanos mājās. Tad sekoja pārgājiens gar Daudes upi, man pat likās vieglāks un galamērķis arī foršāks, bet tas ir tikai mans viedoklis :) Un arī tajā mēs sagaidījām gadsimta negaisu, kur zibeņi lidoja nepārtraukti, ka šķita, ka Pērkoņtēvs galīgi sadusmojies uz zemi un nolēmis izrādīt, kurš ir tas īstais priekšnieks. Bet pēc pērkona seko saule, un no rīta mani ļoti jauki apsveica dzimšanas dienā un nodziedāja dziesmiņu.
Tad sekoja zvērs. Atkal interesants pasākums, kuru ir grūti kategorizēt, bet vistuvākais varētu būt - Latviešu Vudstoka.

Varētu jau izplūst garos rakstos, bet laikam jau labāk gribat lasīt īsu, koncentrētu versiju.

svētdiena, 2010. gada 1. augusts

Zvaigzne tāla

Vakarā vēlā
Debesīs paveries
Skatienu vērs
Uz Ziemeļiem

Tur tā zvaigzne
Tāla viena
Ko tas atgādina?
Pasaki man.

Notrīs ķermenis
Saļimst kājas
Nav man spēka
Teikt nē

Palīdis zem segas
Smaidu, gaidu
Nolēmis būt
Zvaigznei blakus

sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

SZF, here I come

Jā, tagad ir skaidrs, es studēšu LU SZF Komunikācijās
It kā politologos man pēc tam būtu vieglāk ierotēt budžetā, bet tas tomēr nav mans aicinājums, komunikāči šķiet daudz interesantāki :)

trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

Un kā lai es šito nosaucu?

Cilvēks ir daudzveidīgs radījums, tas ir spējīgs vienu brīdi kādu lamāt un apvainot vistrakākajos veidos, bet jau nākamajā rādīt smaidu citiem un izlikties, ka nekas tāds nenotika. Es gribu saprast kādēļ es tā nemāku, ja man ir viena emocija tad tā arī ir, ja es esmu dusmīgs es piebremzēšu pret citiem, bet tāpat skaidri būs saprotams, ka es esmu dusmīgs, bet lielākā daļa cilvēku ir hameleoni šajā ziņā. Viņi atgādina robotus, kas spēj savas emocijas pārslēgt ar vienu mikroshēmu.
Vispār jau ir šis tas interesants noticis manā dzīvē, biju pārgājienā. Tā ietvaros pamanījos ar visiem apaviem izbradāt braslu, lauku sētā lūgt/dabūt pienu, pārlaist manuprāt gadsimta vētru ezera krastā slēpjoties zem info zīmes. Jā, tas bija interesanti, bet kas nav interesanti ir fakts, ka man rīt vai parīt jāiesniedz papīri augstskolās, jo vēljoprojām nav īstas skaidrības, kur un ko es gribu darīt, it kā jau varētu ņemt akadēmisko, bet labāk nē. Labāk tomēr studēt.
Šodien ejot pa ielu klausījos Charles R. Cross grāmatu par Kurtu Kobeinu - Heavier Than Heaven, un domāju par to cik ļoti audzināšana spēj ietekmēt cilvēku, kā katrs cilvēks būtībā ir savu vecāku, vecevecāku, tantu un onkuļu spogulis. Jo viss nosēžās zemapziņā un veido nabaga mazās māla masas.

Es gribu vēl ko rakstīt, bet nezinu, apciemojiet manu dzejas saitu, reklamējiet to, esiet jauki, nopērciet man ģitāru....

See ya

otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs

Manu dzejoļu apkopujums

Atrodas šeit
http://quotethepoetnevermore.blogspot.com/
Te dodiet saiti visiem, kas grib. Dalīties, sūtiet, izplatiet :)
Paldies

piektdiena, 2010. gada 16. jūlijs

Spontānā aizdegšanās

Hmm, vakar bija jauki paārdīties ar savējiem, atceroties agrāko sastāvu, bet tāpat nenožēloju, ka aizgāju, jaunais projekts lēnām sāk pieņemt formu un varbūt drīz jau sāks darboties, kad tiks atrasts katlu dauzītājs.

Kāpēc tāds virsraksts? Jo vakar es sapratu cik ļoti spontānas idejas var uzlabot vakaru. Jo tad, kad es 10os vakarā aizgāju uz jauno klubu ACCO ar cerību tur padejot un sapratu, ka tur nav mūzikas tagad un dizains ir diezgan atbaidošs, es domāju, ka drīz došos mājās, bet pēc satikšanās ar dažiem cilvēkiem, radās ideja pabazarēt parkā, kas pārvērtās par savdabīgu patiesība vai risks, pēc tam nonācām JPA birojā, un tieši, kad jau izgājām no tā, lai dotos mājās notika atklāsme - Mums ir ūdens pīpe, tā arī visa nakts tika aizvadīta ietīta ūdenspīpes dūmos un hiperventilējoties, jo ogle bija kaut kāda dabīgā, kas nu galīgi nedabiski negribēja degt. Tādēļ arī pamanijos iedzīvoties ļoti smagās galvas sāpēs, kuras mani atteicās pamest pat tad, kad pamodos 12os no rīta mājās :).
Un tad es sapratu vēl vienu lietu, cilvēks, kurš izgudroja/atklāja/saprata (izvēlies pareizo) iboprofēnu ir pelnījis Nobela balvu un visas pārējās iespējamās balvas, nevaru aprakstīt cik daudz reiz labāk jutos, kad divas 400mg tabletes bija noslīdējušās manī un sāka savu iedarbību.

Bye for now, nezinu, kādi ir mani tagadējie plāni, bet pacik atestāts kabatā būtu laikam jāatrod augstskola tagad :D

ceturtdiena, 2010. gada 15. jūlijs

Dz-svētku lielbilde un izgaistošs cilvēks

Tātad, kārums sponsorēja šo dz-svētku 360 grādu lielbildi, tas ir ļoti jauki :)
Bet es nebūtu es, ja neatrastu vienu gļuku šajā bildē :D




Bet patiesībā bilde ir fantastiska, lai gan strādāju kā brīvprātīgais tai dienā tur, vēl nebiju laicīgi nogājis tur lejā, tāpēc sevi neredzu :)

Pati bilde

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

Metalshow un dziesmu svētki


Ir lielākais karstuma vilnis pēdējā laikā, bet ko dara Kārlis? Jāp, tieši tā, Es strādāju dziesmu svētkos kā brīvprātīgais, bet vēl pirms tam apmeklēju Metalshow. Bet nu tagad par visu pēc kārtas.
Kā jau Jūs izlasījāt iepriekšējā ierakstā mūsu brauciens izdevās pa pirmo, tādēļ neatkārtošos par to, bet sāksim stāstu dienu pēc atgriešanās. Biļete iegādāta bija jau sen, 17ls izterēti ar domu, ka beidzot nu redzēsim fantastiskos Rotting Christ, bet nu kā jau tas mēdz gadīties viņi tomēr neatbrauca, jo šo solists bija cietis autoavārijā. Nu labi, kam negadās, vismaz mums vēl joprojām bija Napalm Death. Tā nu dodos ārā no mājās savā jaunajā Skyforger kreklā, satiekos ar Z, kas diemžēl jutās ļoti slikti šajā dienā. Acīmredzot bija kaut kāds karstuma dūriens, bet nu par to bik vēlāk. Nonākot MP teritorijā interesantākais bija fakts, ka 3 dienu aproces, uz ko mēs pretendējām bija ROZĀ, jā metāla festivāla svarīgākās aproces ir rozā, kāpēc ne? Uz vietas iegādājamies arī aproces, lai teritorijā varētu gan ienākt gan iziet no tās, kas maksāja vienu papildus latu. Bet nu beidzot bijām iekšā un sākām šokēties par super zemo apmeklētību. Satiekot dažus paziņas tika okupēts galdiņš ēnā un nopirkts pirmais no daudzajiem Melnās Piektdienas aliņiem, kuri patiesībā ir diezgan garšīgi un par pieņemamu cenu. Tātad tālāk - apskatījāmies nedaudz Rebel Riot, tad es redzēju savu pirmās dienas favorītu Grondh, kas blieza tādu konkrēti spēcīgu Black Metal, pēc tam es sapratu, ka Z jūtās pārāk draņķīgi, lai mēs tur paliktu un abi devāmies mājās, kur arī viņa veiksmīgi aizmiga, bet es devos pie sevis visu laiku galvā skanot V. Coja ģeniālajam gabalam - Kogda Tvoja Ģevočka Boļna.
Otrajā dienā kā par brīnumu Z bija pilnīgi un galīgi OK, tāpēc abi devāmies iekarot MP teritoriju atkal. Biški pabesījāmies, ka iepriekšējā dienā palaidām garām Preternatural un Heaven Grey, taču nav jēgas dzīvot pagātnē. Tātad, sākumā paskatījāmies nedaudz Black Cobra, kas bija interesanti, jo līdzīgi kā The White Stripes sastāvēja tikai no vokālista ar giču un bungām. Taču atšķirībā no WS, šie bija daudz smagāki, un arī mani tik ļoti neuzrunāja. Tad devāmies ārā, kur pirmo reizi skatījos Vic Anselmo dzīvajā, hmm izskatās viņa pēc nenormāla frīka, bet dzied patiesībā tīri labi, bija mūsu gala secinājums. Un tad beidzot vakars sāka sākties pa īstam, jo uz skatuves kāpa mūsu pašu SANCTIMONY, kas noblieza konkrēti spēcīgu setu un pat pamanījās izveidot nolielu mošpitu. Pēc viņiem nāca vakara galvenie varoņi - Napalm Death, kurus jau sen biju gribējis redzēt dzīvajā un es nebiju vīlies. Tas bija spēks. Tik fantastiski bija redzēt kā solists starp dziesmām runā pavisam mierīgi un jauki, taču dziesmu laikā šķiet, ka viņā ir iemiesojies kaut kas no H. P. Lovekrafta grāmatām, bezmaz pats Ktulu ir viņu pārņēmies kā viņš kliedz un kustās pa skatuvi. Bet nu jā, ND koncis bija fenomenāls. Un pēc tam iekšā mūs izklaidēja mūsu pašu Frailty, kuri arī atdzina, ka iekšā ir nenormāls karstums un daudz par to jokoja, bet nu var redzēt (lasi dzirdēt), ka tas ir Doom Metāls, jo dziesmas bija nenormāli garas :).
Trešā diena sākas ar nedaudz sāpošu sprandu un ļoti ilgu gulēšanu, un nolemšanu ierasties teritorijā pietiekoši laicīgi, lai redzētu Ocularis Infernum, kuri karstuma dēļ bija bez meikapa un vispār, lai arī nospēlēja ļoti labi šķita nedaudz garlaikoti. Tad abi ar Z bēgām ļoti ātri prom, jo uz skatuves kāpa grupa, kas mums abiem diezgan smagi riebjas - Thursdays 12th. Neprasiet kādēļ, tā grupa vnk ir besīga. Anyways, tad iekšā bik pačekojām Whore Glamourama akstīšanos, kas beigās mani tomēr nespēja pietiekami iepriecināt tāpēc devāmies uz Dominu, kad atgriezāmies uz skatuves kāpa mūsu Trendkill Method, ko tā mierīgi izbaudījām, tad bija Rūsa, kas varbūt nedaudz sāk apnikt, bet tomēr velns viņi ir super dzīvajā. Un tad arī uz skatuves parādījās šīs dienas galvenie varoņi - Caliban. Varbūt neesmu nekāds lielais HC fans, bet dzīvajā viņi bija nepārspējāmi. Tāds mošpits.... ehh man patīk mošpiti un šitas bija kaut kas ģeniāls. Piekāšu, ka vēl šodien mana kreisā roka nedaudz sāp. Tas bija tā vērts. Plus es dabūju bungu vālīti un setlistu :D.
Labi, kad šis viss beidzās bija divas brīvas dienas un tad sākās nākamais maratons - dziesmu un deju svētki. Tajos arī abi ar Z bijām brīvprātīgie un strādājām vērmanīša info centrā. Pacik paši sastādījām grafiku sanāca, ka ir trīs 16 stundu darbadienas. Bet nu bija interesanti, dažādi cilvēki, dažādi jautājumi, dažādas situācijas. Piemēram, kā ir iespējams pazaudēt veselu pītu grozu ar jostām un maisu ar trejdekšņiem? Vai arī kādēļ kāds iedomājās, ka ja cilvēks uz ielas atradīs rozā ausskaru puķes formā viņš noteikti zvanīs dziesmu un deju svētku info centram? Ko man atbildēt uz jautājumu: "Kur šeit var iegādādāties vislabāko un lētāko šņabi?" Jā, cilvēki ir interesantas būtnes. Bet nu vismaz abi ar Z redzējām lielo koncertu mežaparka stāvot pie Valda Zatlera rindas nevienu nelaižot tajā iekšā. Un jā redzējām arī deju koncertu Daugavas Stadionā, tas ir apbrīnojāmi, ko var panākt ar pareizām ID kartītēm :D.
Vispār pēdējās nedēļas ir bijušas ļoti interesantas un jaukas. Es nespēju saprast kā esmu paspējis izdarīt tik daudz, jo galu galā parasti tomēr es esmu ļoti slinks būtnis :D
Ne pa tēmu, bet tomēr, Eluveitie ir jauns albums :)
Kārlis out until the next time :)

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

Tā nu Kārlim un Zanei gāja ceļojot pa Kurzemi



Ir rīts, Kārlis ir nelielā panikā, jo pleijera austiņas, kuras pirms 2 minūtēm stāvēja uz galda vairāk tur nav. Viņam ir jāskrien uz autobusu centrā, kur jau Zane gaida, bet viņš vanda māju, padevies viņš uzmet virsū uzticamo ādas jaku, samet visas mantas plecos un heisā hopsā dodas ārā no mājas.
Pa galvu pa kaklu viņš panāk tramvaju un aizelsies ieskrien pieturā, apskauj Zani un nolamajās - "Čort, e-talona nav". Gaiss sabiezē, laika ir pavisam maz, viņš skrien uz netālo plus punktu, kur steidzīgi nosaka, ka vajag 2 braucienus un viņš redz kā pienāk autobuss, un tomēr ar pēdējiem spēkiem viņš tiek tajā iekšā, un no šī brīža ir nevis viņš, bet viņi :)
Viņi kratījās autobusā, kurš par laimi nebija pārbāzts un jau pēc pavisam neilga brīsniņa abi atradās šosejas malā. Izstieptie īkšķi nelika vilties piedzīvojumu alkām un jau pavisam drīz mašīna ar k-rauta logo aizveda abus līdz Liellupei, un atkal knapi roka pacelta, kad kāds vientuļš ceļotājs abus divus klejotājus paņēma savā mašīnā un nogādāja līdz Saldum. Un atkal īsu brīdi vēlāk kāds pavecāks pāris paņēma mūsu jaunos varoņus mašīnā, kur šoreiz bez abiem divkājainajiem bija arī četrkājaina draudzene. Un tā nu kopumā viss brauciens ilga 3.5h un izmaksāja 50 sant, par autobusu līdz šosejai.

Un tagad sākās Liepāja, pēc īsas ciemošanās pie radiem abi jauni ceļinieki tika pie dzīvokļa atslēgām, kas kalpoja kā viņu patvērums turpmākās trīs dienas. Pirmajā vakarā tika veikta neliela pilsētas apskate, tai skaitā Rimi revidēšanā, kurā tika iegādāta čupa bezjēdzīgu pirkumu. Taču ja pirmā diena bija viegla tad otrā jau bija nopietns tūrisms, apbruņojušies ar telefona grāmatas kartēm abi divi devās pastaigā pa Liepāju, nokļuva karaostā un izložņāja visus ziemeļu fortus, kā laikā jūsu vienīgais gandrīz atvadījās no šīs dzīvītes uzkāpjot uz akmeņa, kas bija nolēmis uz sevis atļaut augt čupai slidenu ūdenszāļu. Bet nu vienu drošu nāvi vēlāk abi divi devās uz Chilli picu, kur pa abiem ar nenormālām mokām tika piebeigta ĢIMENES pica. Ak jā, un šeit sākas variants, kurā kreisā puse tiek konkrēti apsvilināta.
Nu labi, otrajā dienā abi divi centās nonākt Pāvilostā, garš stāsts īss - tas nesanāca, bet tika noieti kopumā gandrīz 20km. Nu tad nākamā dienā abi diva bija tādi pusguruši un diena tika pavadīta izbaudot minigolfu un kokteiļus, vērojot superīgu saulrietu jūras krastā, dzerot Tequila Sunrise (vai dzirdi vārdu spēli)
Un jā, tagad sākas ceļošanas daļa. Abi divi tiek veiksmīgi nogādāti uz Liepājas šosejas un pēc kāda laika atrodas Aizputē, tad nenormāli veiksmīgi nonāk Kuldīgā, kur nopeldās Ventas rumbā un drīz jau nonāk Ventspilī. Un šeit sākas ceļa romantika. Izrādās, ka ventiņi, kas brauc prom no Ventspils negrib ņemt līdzbraucējus, tādēļ Kārļa un Zanes komanda ļoti lēnām nokļūst pie pagrieziena uz Valdemārpili, kas bija skaistāka aizstopētā vieta, kur viņi bija bijuši un tad iestrēgst Ugālē. Ja jūs mēdzat teikt - manas kabatas ir tukšas kā gobi tuksnesis, tagad varat teikt - Manas kabatas ir tukšas kā Ugāle pēc 10iem vakarā. Bet kārtējot reizi veiksme ir mūsu jauno ceļotāju pusē un kaut kā viņi nonāk gala mērķī - Laucienē. Tur pēc vakariņām viņi tiek likti gulēt. Pēc nelielas smiešanās abi noliekas čučēt visnotaļ jocīgā, bet paredzamā situācijā. Nākamā diena tiek pavadīta apskatot Talsus un visu tuvējo apkārtni, kā arī dauzoties ar visnenogurdināmāko suni, ko abi divi ir sastapuši, un tad arī nāk nakts, kura šoreiz tiek pavadīta karaliskos siena šķūņa apartamentos, kas abiem ļoti ļoti iet pie sirds. Pēc sarunām visas nakts garumā abi divi dodas pie miera un tad jau atnāk nākamā diena, kurā abi varoņi notrauc ceļa putekļus un atgriežas pie saspringtās dzīves Rīgā.


Paldies tev Mīļum, par visskaistāko ceļojumu manā dzīvē :*

ceturtdiena, 2010. gada 24. jūnijs

Jāņi un aptiekas

Pirmkārt jāņi bija super. Mūsu plāns nemaksāt par starppilsētu transportu vēl joprojām izdodas :) Stopēt tiešām ir forši.
Paši jāņi bija jautri, bija daudz ēdiena, daudz alus, ugunskurs, kaut kāda dziedāšana un teorētiska saules lēkta sagaidīšana. Atpakaļ ceļš bija ātrāks/veiksmīgāks kā turpceļš, tātad viss ir A-OK.

Bet nu Rīga, tas ir cits stāsts. Kāda velna pēc vaļā ir dafiga dzertuves un šmigas veikali, bet nav vaļā nevienas aptiekas, es izksraidīju pusi pilsētas meklējot aptieku, kur nopirkt elastīgo saiti, un tā arī neatradu, bet ja es būtu alkaholiķis un man vajadzētu salāpīties tad gan man nebūtu problēmu. Loģikas nekādas.
Tagad es uz nedēļu vai pat vairāk nozudīšu no interneta tā kā ja gribat ko teikt sakiet tagad :)
Paretam varbūt uzpeldēšu, bet principā es plānoju būt off the grid for a while. :)

svētdiena, 2010. gada 20. jūnijs

Yey, kaut ko izdevās uzdzejot

Vientuļa ūdens lāse rāpo pa šo mūri
Lejup kā asara no nevainīgās jaunavas
Kuru upurēja dieviem, kad zeme sauca

Lāpas izgaismo šo kambari seno, auksto
Atbalsis no aizgājušiem gadu simtiem
Vajā katru, kas šķērso akmens slieksni

Satecējis vasks svečturi klāj biezā kārtā
Zem tā slēpjas zelts un bronza mūžam iekārota

Uzpūš vējš, izdziest lāpa, sastingst lāse
Drebuļi pārņemt telpas sienas, atveras zeme

Pazūd visa kā nebijusi, tik tiešām, tāda nekad nav bijusi



Fonā skanot lieliskai Deep Purple un Dio izpildītajai Smoke On The water šis darbs tapa. Ceru, ka jums patīk :)

piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

The bullet screamed to me from somewhere

Vai ziniet, kas ir tādas dienas, kad naktī nav daudz gulēts, bet jūs jūtaties labi? Protams, visi zin, bet reizēm tādas dienās uznāk jocīgas domas, es pavisam nejauši tagad sāku klausīties sev tik mīļos Alice In Chains, un klausos un domāju. Bet pats smieklīgākais? Es nedomāju ne par ko. Nopietni, es vienkārši blenžu vienā punktā, es zinu, ka es domāju, bet tas ir zemapziņas līmenī. Mana augšapziņa neko nezina. Tad uznāk nākamā dziesma - Rūsa - Tikai Rokenrols, un atkal citas domas, šoreiz par to kā tiešam vajag tikai mūziku un cilvēku. Vienu mūziku, vienu cilvēku.
Es nezinu kāpēc man nav sanācis neko uzdzejot pēdējā laikā, atkal ir sajūta, ka dzeja nav tas, kas tagad vajadzīgs, man gribās kaut ko radīt, bet nezinu, jo vienīgais, ko nedaudz māku ir rakstīt un runāt. Nemāku es zīmēt, nemāku es dziedāt...
Tagad ķeršos pie viena datora remonta, nekas sarežģīts jau nav, bet atkal ir sajūta, ka es sevi ienīstu par to, ka es to tā atlieku. It kā jau man bija labs iemesls nobremzēt, bet tomēr...
Paskaties pa logu, ko tu redzi? Saule... bet nav tik silts. Jāņi būs vēsi, jāņi būs odaini...

Man tagad ir māsa

Jā, pēc vakardienas pārpatumiem un sviestiem man tagad ir māsa.
Bet ja nopietni tad Groduma piemiņas koncerts vērmanītī bija kaut kas ne no šīs pasaules, tik emocionālas sajūtas, kad sākumā Virga dziedāja un vispār... eh reizē ļoti skumji un pacilājoši.
Pēc tam RNR bija nenormāli jautra nakts :D Redzēju cilvēkus dažādās kondīcijās uzvedamies ļoti dažādi. Tad vnk gara salsašana un tad silta gulta savās mīļajās mājās :D

Ak jā es tajā Coca Cola loterijā, kur korķīšos var vinnēt Cola pudeles esmu vinnējis jau ~6 pudeles pēc kārtas :D

trešdiena, 2010. gada 16. jūnijs

Ciršana un tās mūzika


Jā, vakar man sanāca skaldīt daudz malkas, tas bija jautri, sen nebija sanācis tā kārtīgi pastrādāt, un labi, ka strādjām tādā kompānijā, kā strādjām, tas nozīmē, ka mēs ne no kā gandrīz vai izraisījām meža ugunsgrēku (wasntme). Visādi citādi viss notika ļoti jauki un plūstoši.
Es vēljoprojām ņemos ar mārketingu un domāju idejas, nav tik viegli kā gribētos.
Es sapratu vienu interesantu faktu, man blogs ir gandrīz lieks, jo visu, ko es gribu pateikt es pasaku @ Twitter :D
Bet nu paretam tomēr ir pienākuma sajūta, ka vajag kaut ko uzdrukāt šeit.
Ļoti ļoti skumji, ka Grodums ir pametis šo pasauli, laikam tik tiešām Līvi mūžam dzīvi ir kļuvis par Līvi mūžam dzīvi mūsu atmiņās...
Bet nu dzīve tāda ir, ko lai dara :(

Ak jā, cērtot malku vajag folk metālu... Vēlams finntroll, kuru pēdēajais albums vakar man sastādīja lielisku kompāniju.


pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

How Fuck Got Wrongfully Abused

Word Fuck. Why is it such a bad word? Why do we use it to hurt each other, I mean fucking is one the most enjoyable things in life, why the hell are we using it to insult each other, I mean judging by this logic saying - sleep, massage... should also be offensive. But no, it's only fuck that has got this honor. Why? I mean are we really so scared of sex, that we must make it evil? Sure the church is, but well fuck the church, I hope they enjoy it even though they are not allowed.
On the same topic, Cocksucker, what's so bad about it, if you say it to a dude, sure you are implying he is gay, but so what? We all have equal rights, and if use term cocksucker derogatory you my friend are a homophobe and should be hanged by your balls. If you say it to a lady, well excuse me ladies, but that just implies a very very nice lady

What I am trying to say is that when we insult each other do we really have to drag sex in it. I mean I can call someone a - Lying, piece of shit. And I don't have to involve sex. but when you go all - You fucking cocksucker... Well that's just wrong...


This piece has been inspired by the great stand up comic - George Carlin.





PS. Yes now I know that Fuck has negative connotations due to the fact that in early 14th -15th century it was used to describe rape....

ceturtdiena, 2010. gada 10. jūnijs

Lavian Crafts

Vēlies pastāstīšu mazu stāstu?
Ir grūti laiki, katrs cilvēks cenšas atrast kaut ko, kā noņemt stresu. Daudzi sāk smēķēt, citi grimst kādā citā atkarībā. Bet visam nav jābūt tik drūmam. Ir vienkāršs veids kā dzīvi padarīt jaukāku. Ar rokdarbiem! Tieši tā! Tā vietā, lai virpinātu smirdīgu tabakas caurulīti savās rokās, labāk paņem otu un nokrāso kādu krūzīti. Vai varbūt labāk pat uzadi kaut ko :) Apciemo http://latviancrafts.lv un iepazīsties ar piedāvājumu.
Seko mums twitter http://twitter.com/ un 100. sekotājs saņems īpašu pārsteigumu

svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs

Pārmaiņas

Hmm, nu ko laikam, tagad oficiāli viss skaitās pabeigts, visi ekši nolikti, viss kārtībā. Bet nu tagad jāatrod augstākā izglītība, darbs un dzīvesvieta, lai no septembra varētu sākt savu dzīvi :D
Vispār pēdējās dienas ir jcīgas, tik laba sajūta ir gulēt no rītiem.
Relicseed @ rocknriga garāžas duelī tika apzagti, tur nav citu vārdu
Es labojot vienu datoru nojāju citu datoru :D
Steel Panther ir smieklīga grupa
Es padevos rakstīt kaut ko sakarīgu, tāpēc spļauju visu ārā :D

Man gribās ātrāk braucienu uz kurzemi, tas būs jautri ^^


otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Venērai

Demoralizējošs skatiens atbruņo
Izģērb Tevi no bruņukrekla stīvā
Atņem spēkus, apskāvienos smacē

Piecelies, padodies, pamet rokas gaisā
Nevēlies sastapties ar sekām paredzamām

Kā mazs ods tu lido apkārt viņai
Cerot, ka vismaz nāvē jutīsi Tu
Viņas rokas maigo skārienu

Bruņukrekls zaudēts, vīrišķība tāpat
Paliec tu bez spēka, Venēras priekšā

Neredzošas acis, nedzirdošas ausis
Mute tik spēj dvest trīs vārdus
Nodrāztus un vecus, bet gaidītus un nīstus

Youtube Video muhahaha, bet tiešām smieklīgs


svētdiena, 2010. gada 30. maijs

Lāsteka

Spuldzītes spulgo mazajās actiņās
Ledainas lāstekas dzesē manu sārtu
Režģainas restes norobežo mani
Stabils stereotips valda pār mums

Nenormāli normāla diena priekšā
Skatiens svaigs, kā reņģe tirgū
Neskaties - nobīsies, pazudīsi
Lāstekas dzesēs, bet par maz

Nozūdam abi elles liesmās
Tur, kur mazi bērniņi desiņas cep
Varbūt tur tev būs silti, jauki
Un lāstekas mani vairāk nevajās

Jo visur, kur abi ejam
Redzu to, kas atsauc šo un to
Ledainas lāstekas, kas dzesē mani
Stereotipi lūzīs, restes plīsīs

sestdiena, 2010. gada 29. maijs

Pikniks un metāls

Man vakar bjia pikniks ar šampanieti un torti Rīgā :) Man patīk šādas spontānas idejas. Es tiešām nezinu, ko es darītu, ja nebūtu tik ķerts :D Un man ir prieks, ka ir cilvēks, kam patīk mans trakums :)
Latviešu metālam ir nākotne, vakar RnR ļoti labi izārdijos pie The Trigger, un šodien sāku kārtīgi papētīt visu MMC sastāvu un velns, LV metālam ir izcila nākotne, redzot, kas spēlēs MMC.
Īsi un kodolīgi atā.

ceturtdiena, 2010. gada 27. maijs

Un tomēr viņi pietrūks

Lai kādas būtu manas sajūtas par skolu, par cilvēkiem skolā es tomēr sāku saprast, ka viņi man pietrūks pēc vidusskolas. Un tagad, kad ir apziņa, ka viss tulīt ir beidzies, ka es viņus nekad neredzēšu. Sajūta ir tik jocīga, no vienas puses es 3 gadus gaidīju, kad tas notiks, bet tagad man tiešām paliek tik skumīgi, ka es neredzēšu visus savus klasesbiedrus, ka vairs nebūs tie joki, kas klasei bija.
Melanholija ieslēdzās un paliek. Nebiju gaidījis no sevis šīs emocijas.




sestdiena, 2010. gada 22. maijs

Es gribu peldēt

Jā, patiešām ir ļoti jauki, ka pēdējās dienas ir tik fantastiski silts laiks, pat skumīgi paliek zinot, ka nākamā nedēļa solās būt vēsa.
Šodien tik fantastiski izpeldējos, lekšanā bombenē vēljoprojām ir topā, dažas lietas nekad nemainās.
Man nāk miegs, bet es spītīgi sēžu pie datora, jo vēl gribās šo to paskatīties :)
Man šķiet, ka Alice In Wonderland nav pārāk interesanta filma, jo es tās laikā aizmigu 3 reizes, kaut gan varbūt tas bija, jo es nebiju gulējis ~40h :D
A Serious Man ir ļoti ļoti laba filma, skatīties to, un nē, tur nav asinis :P

Ak jā, es esmu naturāli apdedzis :D

Slayer - Bloodline (pēdējā dziesma, kas man paliks atmiņā no jums... tas bija foršs gads)

piektdiena, 2010. gada 21. maijs

Visi ceļi ved uz privātīpašumu

Tātad, vakar bija superīgs nakts pārgājiens no Murjāņiem līdz Siguldai, kam nevajadzēja būt nekam sarežģītam, stopējot turp paveicās ļoti ātri un noķērām mašīnu, ko vadīja Raivis Dzintars, kas bija ļoti jauki, jo ar viņu varēja ļoti interesanti parunāt, kamēr viņš mūs aizveda līdz murjāņiem. Tad tur sanāca neliela nesaprašanās ar galamērķiem, bet nu beigās tas tika atrisināts un mēs devāmies tā pa īstam ceļā. Sekojām maršutam, kas bija kaut kādā bukletā, līdz tas noveda pie ļoti interesanta secinājuma - kartē ir celiņš, kuru nekas nepārtrauc, bet realitātē tur bija zīme - Privātīpašums, nikns suns....
Nu labi dodamies atkal kkādu ceļu un atkal tas pats. Ja godīgi tad tas ir ļoti neforši, ka tie privātīpašumi ir sacelti tā, ka nav iespējams iet pa gaujas krastu, jo nav ievērots tas 5m likums, ka jābūt 5m no krasta brīviem priekš parastiem cilvēkiem.

Nu jā, šodien bija pēdējais zvans, es nebiju neko gulējis un dzēris brenguli, tā kā to es nogulēju, tad pagulēju busā uz vecāķiem. BET TAD!!! TAD es atklāju peldēšanās sezonu, jo ūdens bija superīgs un man tik ļoti gribas atkal peldēties, laikam rīt tas izdosies :)

trešdiena, 2010. gada 19. maijs

Sieviete - šoferis; Vīrietis - pļēgurs

Maziņas skudriņas skraida pār manu ādu
Kā uz adatām sēžu es gaidot tieši tevi
Sieviete - šoferis, pilots un operators
Vīrietis - pļēgurs, žūpa un plencis

Nolaidies uz zemes, paskaties apkārt
Zaudē savu smaidu, atgūsti bēdas
Vai tad tā var vispār dzīvot?
Starp šiem salašņām, ko tad es?

Skudriņas vēl joprojām bēguļo no fakta
Ka es tak tevi neredzu, bet tikai jūtu
Sieviete tikai vada, vada, vada tā viņu
To nelaimīgu dzērāju, kas smaida un lej

Pamuļķis skatās un brēc, laime pilnīga
Saplīst pudele ar vīnu, sarkanu kā tu
Kad redzēji tu viņus vienā gultā kailus
Nosvīdušus un stenošus, bet laimīgus

Sauc šo par skarbo, ļauno, riebīgo zemi
Es to saucu par patiesību, aukstu, vienu
Nolaidies no sava mākoņa žūpa, pļēgur
Dod roku sievietei, kas tevi izvedīs

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

Miegs un bezmiegs

Pirmkārt - samaksāt 3$ par last.fm bija labākā vietā, kur es varēju iztērēt to naudu, jo nu velns tas mani velk visu šo nakti cauri, un es patiešām esmu sapratis, ka esmu atkarīgs no last.fm.
Otrkārt - Meklēt 2h vienu atstarpi ir atsaldēti
Treškārt - Šodien bija ļoti jauki
Ceturtkārt - Garšs blogs būs citu dienu

svētdiena, 2010. gada 16. maijs

Šī diena ir tik jauka, tai sekos vēl daudzas tādas

Es nezinu pat kur sākt. Piektdiena bija super, jo varējām skatīties hokeju uz datora ekrāna, naktī pastaigāties pa mežu un rāpties pāri žogam, saprotot, ka mēs esam atstājuši cilvēku pie kā bijām ciemos mājās gandrīz vienu uz vairāk kā 2h, bet mēs atvainojāmies un šķiet, ka bija labi. Tad rīts bija tik fantastisks, jo spīdēja saule, bija silts un mēs varējām staigāt pa zālīti un sauļoties un gulšņāt.
Tad sestdienas vakarā bija muzeju nakts, aizgājām uz barona muzeju, kur dabūjām tēju, Una dabūja ķērpi un mēs skatījāmies Ilgu Reiznieci, kura spēlēja vijoli ar bērnu ansambli, tas bija ļoti forši. Tad pa lietu devāmies uz Lietišķās mākslas muzeju, un tad jau pavisam stipri lija, man kedās bija pietiekoši daudz ūdens, lai ar to apgādātu nelielu āfrikas ciemu, bet mēs tomēr nonācām spīķeros, galerijā Kim?.
Pēc tam mēs atcerējāmies, ka Rocabilly spēlē "Rūsa" un tur mums arī bija jābūt, nu neko, bijām, rūsa atkal dzēra un sāka spēlēt vēlu, bet dažas dziemsas noklausījāmies, kas bija jauki. Tad Zviedru Augstskolā bija ļoti interesanti kapoeiras demonstrējumi, un tad ģeniāli fantastisks orķestris, kas spēlēja arī Master Of Puppets... :D
Tad aizgājām pie Ivara, kur mēs ļoti ātri atlūzām ne pārāk mugurai veselīgās pozās, bet drīzi pamodāmies un devāmies uz īsto gultas vietu - matracis uz zemes, kas ir nežēlīgi ērts.
Un jā šodien bija mežaparks, kas rullē, atradu daudz jaukas vietas, kur nebiju bijis un vispār mežaparks ir super. Un vispār dzīve ir super.

ceturtdiena, 2010. gada 13. maijs

Sviest par un ap Neo, jeb kāpēc man jau tagad ir garlaicīgi



Sāk piepildīties tas, ko es savā galvā paredzēju, jau tad, kad Neo aktivitātes sākās - politiskās partijas sāk to izmantot savas spalvas pucēšanai, un kas ir pirmie? Šoreiz pasteigušies ir LSDSP. Hāh! Nepaiet pat 48h kopš viss šitas sāka attīstīties un jau kāda partija cenšās greznot savas spalvas. Ja es būtu Ilmārs Poikāns es visticamākais paziņotu, ka nevēlos, lai manu vārdu saista ar jebkādām partijām, ko viņš jau bija paziņojis caur twitter kā NEO4ATA.
Protams, ka man ir žēl, ka tagad viņš tiks vazāts pa tiesām un viņam dzīve tiks smagi čakarēta, talantīgs cilvēks šķiet. Protams, ka man nāk smiekli, par to cik ļoti viņš atbilst agrīnajam NEO aprakstam. Protams, ka mani izbrīna kratīšana Nagles dzīvesvietā. BET es esmu ļoti priecīgs, ka pirmās protesta akcijas pret Ilmāra aizturēšanu notika pašu pilsoņu organizētas, ok iespējams, ka tās palīdzēja reklāmēt visu latvijai, bet nu tas tā. Galvenokārt tā tomēr bija pilsoņu iniciatīva, nevis kārtējais veiklais PR gājiens pirms vēlēšanām.
Lai nu kā, bet politiķi saprot, ka ilgtermiņā internets vai viņi to grib, vai nē būs ļoti nozīmīgs spēks politiskajā vidē, un ja tagad liela daļa vēlētāju to vēl nemāk izmantot, tad pēc gadiem 10 lielākā daļa šo vēlētāju būs apmirusi, un tās ir tikai 2 saeimas vēlēšanas...
Atkārtošos vēlreiz, es ceru, ka LSDSP piemēram nesekos citas partijas un es ceru, ka NEO izdosies tikt cauri ar minimālām problēmām. Šis ir gadījums, kad tautai vajadzētu vākt parakstus, pret viņa tiesāšanu. Neesmu pārliecināts vai šādi var rīkoties no likuma viedokļa, bet galu gala DEMOKRĀTIJA nozīmē TAUTAS VARA, tad gan jau tautas vārdam būtu kaut kas jānozīmē.

trešdiena, 2010. gada 12. maijs

Skyforger - Kurbads recenzija


Es nolēmu šo recenziju rakstīt tikai tagad, jo es beidzot albumu esmu noklausījies pietiekoši daudz reizes, lai man būtu izveidojies pilnīgi argumentēts viedoklis par šo albumu.

Parunāsim nedaudz par vēsturi - Skyforger ir folk metāla grupa, kas izveidojās 1995. gadā no doom metāla grupas Grindmaster Dead paliekām un pēc pāris gadim viņi izlaida savu pirmo demo ierakstu "Semigalls Warchant", kam pēc 2iem gadiem sekoja pirmais pilna garuma albums - "Kauja Pie Saules". Un atkal pagāja tikai 2 gadi un iznāca nākamais albums "Latviešu Strēlnieki", kurš nobīdījās no parastās tēmas par senajiem laikiem, un tā vietā stāstīja par Latviešu strēlniekiem pirmajā pasaules karā. Tad tika ieturēta 3 gadu pauze un tika izlaists viņu nākamais albums "Pērkoņkalve", ja pirmie divi albumi manuprāt vairāk varētu tikt uzskatīti par Black Metal ar Folk piedevām, tad šis bija tīrs Folk Metāls, tas bija viņu populārākais ieraksts uz to brīdi un nākamā gadā tika izlaists tīri akustisks tautas mūzikas albums "Zobena Dziesma". Un tas iesākās pauze.... pauze, kas ilga 7 gadus, līdz šogad pie mums atjāja Kurbads. Un tagad beidzot parunāsim par pašu Kurbadu.

Albums iesākas ļoti spēcīgi ar pirmo dziesmu - Raganas lāsts, apakšā esošais spēcīgais bungu ritms komplektā ar vilku kaucieniem un labu ģitāras darbu izveido lielisku atmosfēru un liek saprast, ka Skyforger nav mainījušies, viņi turpina darīt to, kas viņiem padodas vislabāk. Tālāk seko divas dziesmas, kas jau tika izlaistas kā "Singli" pirms albuma iznākšanas - "Ķēves dēls" un "Deviņgalvis", ko šajās dziesmās var lieliski pamanīt ir jūtamas Thrash metāla ietekmes, kas ir īpaši labi pamanāmas "Deviņgalva" riffos, kur ir skaidri dzirdams thrash metālam tik raksturīgais ritms, kā arī ģitāras solo dažbrīd ļoti ļoti atgādina kaut ko no Kirka Hameta vai Kerry King. Taču tas labi iederās kopējā skaņu paletē, tādēļ par to būtu grēks sūdzēties. Tālāk seko dziesma "Noburtais Mežs", kas it kā ir laba dziesma, taču mani spēj aizraut tikai pašās beigās, jo sākuma melodijas šķiet pārāk neiedvesomtas un jau dzirdētas, taču dziesmas beigas to noteikti atsver, jo es katru reizi, kad pienāk tās pēdējās minūtes it kā pamostos un nodomāju pie sevis, cik šī dziesma ir lieliska. Tam seko kombo - "Tēva Dēla Pagalmā" un "Velnukāvējs", "Tēva Dēla Pagalmā" var uzskatīt kā ievadu "Velnukāvējam", savā ziņā atgādināja ievadu no "Pērkoņkalves" albuma pirms "Kad Ūsiņš jāj". Starp citu vienā vietā dziesmā ir frāze, kas gan pēc melodijas gan pēc vārdiem šausmīgi atsit "Pulkvedis Briedis" no strēlnieku albumu, vai esmu vienīgais? Tālāk seko dziesma "Akmens Sargs", kas manuprāt ir vājākā dziesma visā albumā, it kā ir centieni uzturēt smagus vokālus viscauri, bet šie vokāli reizēm skan vairāk smieklīgi nekā nopietni un kopumā smagi iegāž dziesmu, taču tai seko albuma labākā dziesma "Pazemē", kas ir perfekts mikslis starp Folku un Metālu, vārdi ir lieliski, melodija arī un dziesma spēj uzlabot manu garstāvokli jebkurā brīdī. Un tagad iesākas albuma fināls - "Melnais Jātnieks" un "Pēdējā Kauja", abas dziesmas noved stāstu līdz galam un manuprāt to izdara perfekti. Vienmēr, kad es dzirdu pašas beigas Pēdejai Kaujai, man pāri mugurai pārskrien zosāda, jo tā sajūta ar kādām emocijām tas tiek izdziedāts ir vienkārši nepārvarami spēcīga. Un kā jau koncertā paši Skyforger teica, lai viss nebeigtos uz tik skumjas nots, albums tiek noslēgts ar Opus Pro dziesmas "Kurbads" kaverversiju, kas noslēdz albumu ar daudz pozitīvāku noti.
Jā, šis albums ir tāds, kas jāklausās vienā gabalā, lai pavisam spētu izprast tā spēku, protams, ka var klausīties atsevišķas dziesmas, kas arī ir labas, bet tomēr vislielākais iespaids paliks, ja albumu klausīsieties vienā gabalā.
Gala vērtējums - 9/10

otrdiena, 2010. gada 11. maijs

Neizkustināmais objekts pret neapturamo spēku


...jeb kādēļ man visa popmūzika šķiet vienāda, bet tās mūzikas cienītājiem viss metāls šķiet vienāds.


Man šodien bija Deja Vu, bet ne pa īstam, tas pat nebija klasificējams kā īsts Deja Vu, drīzāk tāds kā Deja Vu mazais brālēns - mini deja vu. Kā tas notika? Es biju draugos, kur dienasgrāmatās regulāri mēdz parādīties dažen dažādi youtube video. Parasti es to ignorēju taču šoreiz kāds velns mani dīdīja (ak jā man ir temperatūra, tas laikam to izskaidro) uzspiest play pogu un apskatīties jaunāko, ko spēj piedāvāt Miley Cyrus, par kuru es pēdējo reizi es dzirdēju, kad es skatījos South Park sēriju, kur ņirgājās par Jonas Brothers un kaut kas man pieminēja par tādas "mākslinieces" eksistenci. Nu labi, es ieslēdzu video sākums laikam ir domāts ievadīt sižetu un tad sākas dziesma. Brīdī, kad manās austiņās sāka skanēt šausmīgi apnicīgi sintizēti drum loops es sapratu, ka es šo dziesmu esmu dzirdējis, tad man ienāca prātā vēl kāda ģeniāla ideja, noskaidrot, kur es šo dziesmu biju dzirdējis un es sāku iet cauri n-tām popmūzikas dziesmām, bet ziniet pie kā es nonācu? Pie tā, ka viņas visas bija gandrīz vienādas vismaz savā pamatā, protams varbūt nedaudz atšķīrās sintezatori, vokāls varbūt dziedāja citā tonī, bet doma palika tāda pati, it kā kāds būtu paņēmis formulu kā radīt dziesmu, iemetis to mašīnā, kas ražo dziesmas, un vienveidīgas popzvaigznes, un kad mašīna saražo jaunu vienību minētā vienība tiek uzmesta uz skatuves. Varbūt es esmu pārāk cinisks, bet tāds bija mans viedoklis pēc stundas popmūzikas pasaulē.
Bet, lai būtu godīgs jāparunā kādēļ cilvēki uzskata, ka visas metāla dziesmas ir vienādas? Es par to ilgi esmu domājis un vēl joprojām neesmu spējīgs atrast precīzu atbildi, jā, metālā dominē skaļas ģitāras un bungas, un vokāli mēdz būt brutāli, bet apakšā esošā melodija un ritms parasti ir atšķirīgs no dziesmas uz dziesmu. Protams arī metālā gadās atkārtoties, bet manuprāt šis atkārtošanās procents ir daudz zemāks par to, kas ir sastopams popmūzikā.
Visbeidzot gribu padomāt kādu baudu sniedz apmeklēt pop koncertu salīdzinājumā ar baudu, ko var iegūt metāla koncertā, brīdinājums šī sadaļa būs ļoti subjektīva. Ko cilvēks iegūst, kad apmeklē popmūzikas koncertu? Viņš redz šovu un tas ir viss. Viņš redz mākslinieci vai mākslinieku, kam ir perfekti atstrādāta skatuves rutīna un kas ļoti bieži neizmanto savu balsi, bet gan fonogrammu. Ko es iegūstu metāla koncertā? Enerģiju, apziņu, ka koncerts notiek dzīvajā, tas nav iestudēts, mūziķi mēdz nākt pie faniem, ir ļoti liela kopības sajūta.

Kopumā šī subjektīvā raksta būtība ir - metāls ir labs!

svētdiena, 2010. gada 9. maijs

Torque recenzija




Kā var definēt "Torque"? Manuprāt to vislabāk izdarīja Chud.com savā recenzijā. Jo tiešām šī filma sevī iemieso visu, kas auto action žanrā ir slikts un klišejisks, tad paņem un pagriež to līdz maksimumam un vēl mazliet. Es tiešām nevēlos atstāstīt sižetu, jo tas ir diezgan bezjēdzīgs...
Filmas awesomness slēpjas tās absolūtajā psihopātismā. Manuprāt filma, kurā ir bike-fu un motocikli, kas brauc pa vilciena jumtu nevar būt slikta. Tā filma var nebūt meistardarbs, tā filma var būt ļoti ļoti ļoti popkorna bāzēta, bet tā nav slikta. Tā var būt tik slikta, ka tā ir laba. Bet tā nebūs vienkārši slikta. Manuprāt šo filmu skatoties var ļoti labi sajust, ka režisors Joseph Kahn apzinājās, kas šī filma ir, jo tā nav nopietna, tā sevi neuztver kā Fast And Furious. Jā, vienā vietā pat tiek pasmiets par fast and furious.
Un tad nāca vizuālie efekti, ko es varu teikt par tiem!? Jā, fināla brauciena grafika izskatījās, kā paņemta no kaut kāda Burnout: Paradise city, vai citas datorspēles, tikai ar draņķīgāku grafiku, un daudzās vietās bija ļoti ļoti jūtams dators. Bet vai tas tiešām spēj padarīt filmu sliktāku? Nē! Jo filma to zina un tieši tāpēc tur notiek tik nenormālas lietas, kā tur notiek.
Tikai atcerieties vienu, ja jūs izlemjat skatīties šo filmu, tad neuztveriet to nopietni, uztveriet to kā parodiju un filma šķitīs bezmazvai ģeniāla, un kā šādai parodijai es filmai atļaujos ielikt 9/10, jo es pie tās spēju pasmieties par visu, kas man jau agrāk šajos žanros likās nepareizs tagad parādīts tik acīmeredzamā veidā.

PS. man gandrīz vai epilepsija piemetās no dažiem fast-cuts kas tika izmantoti filmā, bet god damn it, ja transformers 2 es pie tiem migu ciet, tad šeit man nāca plats smaids pa visu seju.

Man džinkst kreisā auss, jeb kāpēc vakardienas Skyforger koncerts bija super!

Ieradāmies tur ap kādiem ~18:00, un pavisam drīz jau sāka spēlēt pirmā grupa - Ocularis Infernum, kas spēlēja pavisam nesliku Black Metal, man personīgi patika un secināju, ka viņu soliste ir vnk ļoti ļoti spēcīga, būtu jau vēlējies, lai grupa uzvedās nedaudz aktīvāk, bet nu tas nu tā, ak tas tik tā.
Otrie bija zviedri Månegarm, šeit vakars tiešām sākās, viņi ielika ļoti ļoti lielu enerģiju, un pirms viņi sāka spēlēt uz skatuves uznāca Zirgs un teica, lai viņu pieņemam pavisam silti. Un bija arī ko pieņemt, grupa spēlēja godam, jūtu, ka viņi uz mana iPod kļūs bieži viesi. Patiešām spēcīga grupa.
Pārtraukums starp Månegarm un Skyforger gan nebija pārāk jauks, jo sanāca neliela saķeršānās ar dažiem kretīniem, bet nu tas nav tik svarīgi, gan jau viņus kāda mašīna notrieks kādreiz.
Tad nāca vakara galvenie vaininieki - Skyforger. Sāka ar visu Kurbadu, pirms katras dziesmas no šī albuma viņi pastāstīja tālāk, kas ir apdziedāts tieši tajā dziesmā, un tā mēs izgājām cauri visam albumam. Tad sākās vecie gabali, kuru vidū bija Zirgi Zviedz, Kurši, Ūsiņš Jāj, 6 ārprāta Dienas.... tad uz atkārtojumu nospēlēja klasisko Migla Migla...

Kopumā koncerts bija ļoti ļoti jauks, kreisā auss vēl atkopjas, un ja nebūtu bijusi tā saķeršanās es teiktu, ka labākais koncerts, kur esmu ilgā laikā, bet nu tāpat bija jauki.

sestdiena, 2010. gada 8. maijs

Mošpiti ir jauki

Hehe, nupat tā KĀRTĪGI izārdījos pie Tumora un PND, kreisais plecs sāp diezgan smagi un piere arī forši atdauzīta, bet tas bija tā vērts. Jo galu galā mošpiti ir forši, tajos piedalās tie, kas vēlās un tie kas nevēlās no malas var vērot smieties par to, apbrīnot to, varbūt iesaistīties, jo lai gan tas izskatās nežēlīgi brutāli patiesībā jau nav tik traki. Protams, var gūt traumas, kā jau visur, bet nu traumas parasti aprobežojas ar dažāda veida sasitumiem un plēsumiem, bet nu kas nopietns ir ļoti ļoti reti, jo mošpitos valda sava kultūra, ja kāds nokrīt to visi ceļ augšā, ja kāds grib tikt ārā viņu mierīgi izlaiž. Tas ir jauki. Un pats foršākais ir to darīt pie skatuves un lekt cilvēkos, jā, bet ja skatuve ir 20cm augsta, tad tas ir ekstrēmi, bet nu daži to darīja un tas izskatījās forši un viņus ķert arī bija jautri.
Visforšākie mošpiti tomēr ir brīvdabas festos, vo tur notiek nopietnas lietas, apļveida mošpiti, parastie mošpiti, nāves siena!!!
Novēlu katram, kas ne reizi nav bijis mošpitā vai pat nezina īsti, kas tas ir, paskatīties apakšā esošo video un padomāt, vai kaut reizi dzīvē to nebūtu forši pamēģināt, jo mēdz tač teikt, ka viss dzīvē jāpamēģina kaut vienu reizi, kādēļ ne mošpits.

Peace out
~AZ


otrdiena, 2010. gada 4. maijs

Kāpēc es uzskatu, ka Last.fm ir ģeniāls

Jo ierakstot tagu Folk Metal, viņš man jau vairāk kā stundu nodrošina ar fantastisku mūziku, par kuras eksistenci es pat nebiju dzirdējis, bet kuras man ļoti ļoti patīk. Šāds mūzikas piegādes formāts ir ļoti ērts, jo tas ir oficiāls, par velti un ļauj cilvēkam pamēģināt pirms pirkšanas, kā arī vienkārši paplašināt mūzikālos horizontus.
Kā arī tas dod iespēju mazāk zināmām grupām tikt atklātām, jo viņu mūzika parādīsies zem kāda TAG, un tad kad tad TAG tiks meklēts viņu dziesmas tiks atskaņotas cilvēkiem, un ja šiem cilvēkiem tas patiks tad arī nebūs problēmu ar peļņu.

LV_king999's Profile Page

svētdiena, 2010. gada 2. maijs

Pastaigāties ir veselīgi

Un noiet no vecāķiem līdz sarkandaugavai arī; man patīk pikniki urbānā vidē šosejas malā blakus rimi. Sava veida romantika, viennozīmīgi. Bet nu ko par to. Skyforger jaunais albums ir ļoti ļoti jauks, Rotting Christ jaunais albums arī ir foršs. Un manu pleijlistu ir totāli apsēduši baloži. Mjāā, labai mūzikai ir tieksme ierasties gigantiskā kaudzē.


Man laikam nāk miegs, bet negribās iet gulēt, datora antivīruss man bojā dzīvi, man it kā būtu jāmontē video, bet es to nedaru, šī laikam ir apziņas plūsma, kā to definē literatūra, sūdīgi man ja tā.


Lidojums ir brīdis, kad esi izlēcis pa logu un vēl neesi izsmērējies pret asfaltu.



Tagad jāpelna nauda un jānopērk deviņstāvene.
Ak jā nākamā nedēļa būs jautra, o jā :)

sestdiena, 2010. gada 1. maijs

Baložu pilnā pagalmā

Jā, esmu nokavējis labu laiku, bet esmu sapratis, ka šī ir viena no labākajām latviešu grupām.
Vakardienas kocerts Depo bija ļoti jauks, tas nekas, ka uz to aizgāju ar sāpošu degunu (long story). Bet es vismaz pirms tam dabūju izlēkāties uz batuta un paskraidīt pa pērkona negaisu, kas ir pašas foršākās lietas, ko var darīt.
Es rakstu maz, jo man nav laika un nav vēlmes :P

Ak jā, zoo dārzi nav forši (nu ja tie nav legāli) un tajos uzturās humanoīdi :D


piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Likteņa ironija, jeb man sāp kājas

Smieklīgi, es sēdēju uz soliņa, un nolēmu piecelties, jo sakārojās uzpīpēt, un nolēmu, ka būšu laipns un nelikšu pārējiem elpot savus dūmus, kas notiek ~10 sek, kopš esmu piecēlies un knapi aizpīpējis? Apsēžas kkāds čalis, kurš izvelk cigaretes un sāk pīpēt tur kur es sēdēju. WHAT!? Tas pat nav smieklīgi :D Tu cilvēks centies būt jauks/laipns, bet liktenis parāda vidējo pirkstu.

Skraidīt un filmēt gājienus ir interesanti, vienīgi ja gājieni ir gari sanāk, ka tu to maršutu noej divas reizes, jo galu galā tev ir jāskraida visu laiku gan priekšā gan pakaļā, lai nofilmētu normālu materiālu, un jā ja kamerai nav pat Jack priekš nolādētām austiņām un nav objektīva tad ir jauki :) Par gala rezultātu sūdzēties neļauju :P

Svētdien vazāšanās gar lielupi, that might be fun. Rīt sešu elektrisku stīgu mocīšanas diena laikam, ja vien kkas nemainīsies.

Bet palieku pie fakta, ka tas bija ironiski vai kkā tamlīdzīgi.

Šodienas dziesma:

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

Ilgstoša mošanās un pārdomas par nacionālismu

Hmm, ja tu pamodies 10:20 tas skaitās, ka pamosties laikā, ja ir apziņa, ka tev bija jābūt kaut kur jau 08:00. Nu neko, tādā veidā es šodien paliku mājās, jo pēc vakardienas eskapādēm man šodien tiešām gribējās gulēt. Bet neko, pakārtoju māju, samīļoju Margaritu un vispār bija normāli. Klausos metallica rīgas koncerta ierakstu un saprotu, ka gribējās tur būt. Bet nu visu nekad nevar gribēt un jā... esmu jau par to rakstījis.

Cita tēma, bet arī gribas parunāt: Vai man tikai tā liekas, vai arī patiešām Latvieši un pārspīlēts nacionālisms ir slikta kombinācija. Jā, es nēsāju ap roku apsietu LV karoga lentīti un man ir gredzens ar senajiem simboliem, bet es to nesmērēju nevienam sejā, protams man patīk runāt latviski un protams, ka es uzskatu, ka dzīvojot zemē tev ir jāiemācās tās valoda, bet es nespēju saprast cilvēkus, kas tikko kā kāds cilvēks pa TV runā krieviski uzreiz kliedz: "Kā tā var!!! Valsts valoda!!!!". Nu un! Pats iemācīsies svešu valodu, par ļaunu nenāks, jo kā mēs zinām, tad zināšanu nekad nevar būt par daudz. Es vienkārši vēlos saprast vai es varu būt nacionālists, bet nebūt radikāls, vai arī tad es skaitos nodevējs :D

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Nogurušas kājas un priecīgs smaids

Ir kārtējā trešdiena - studentu piektdiena. Un atkal rīts iesākas vienmuļi ar cini minis bļodā un steigu uz skolu, paceļam barojot mājdzīvnieku ar cigaretēm. Bet tas nekas, skola ir jauka, pat tieku ātrāk prom, lai vērtētu mazu bērnu (1-3 klase) talantu šovu, patiesībā viņi ir ļoti talantīgi, it īpaši tie kas iet mūzikas skolās. Bet tas nu tā.
Beidzot dabūju savu smieklīgi mazo algu, jo es tak aizgāju no tā darba. Un jā puse no tās naudas jau nav, bet nu pēc tās algas saņemšanas nosēdēju 2h tējas namiņā, kur secināju, ka tu pat vari nepamanīt, kā tas kļūst pilnāks, un vnk ejot prom paskatoties apkārt saprast, ka, "velns, tas kas bija tukšs nu ir pilns". Un tad nāca "Ala", jā, viennozīmīgi mana mīļākā vieta vecrīgā. Tur ir tiiik forši, it īpaši trešdienās, kad tur notiek danči. Ja jūs kāds neesat bijuši uz dančiem, tad no visas sirds to rekomendēju, jo nu tā ir ļoti ļoti jauka aktivitāte, kas uzlabo garstāvokli, veselību un visapkārt ir tik jauki cilvēki. Un ellē ratā, tur ir brenguļu alus pa Ls 1,20 kausā, kas ir fantastiski maz.
Ja interesē, kas ir ala: http://www.folkklubs.lv/
Ja interesē, kas ir danči: http://www.folkdance.lv/

Nu tā, paldies par uzmanību, es nu došos pie miera, jo nu danči ir nogurdinoši, bet nogurums ir pozitīvs.