Ciku Caku Caurā Tumba

Woohoo, vakar bija jautri. Man sāp rokas, spranda, un labās kājas īkšķis. Bet nu esmu priecīgs, ka vēl neesmu pārāk vecs, lai spētu kārtīgi izbaudīt ārdīšanos pie vecā labā Inokentija Mārpla.
Protams, ka vakars iesākās ar skaisto Visu Latvijai organizēto lāpu gājienu, kurā piedalījos jau kuro gadu. Mani ļoti priecēja fakts, ka šogad bija vēl vairāk cilvēku kā citus gadus, un tā vienotība, kas valdīja gaisā bija fiziski izjūtama. It īpaši, kad visi skandēja frāzi - "Mēs esam Latvieši!". Ir prieks, ka nacionālais spēks saglabājās. Runājot, par nacionālismu, še ku reku ir foršs fragments no jaunās "Community" sērijas, kurā piemin Latviju.
Pēc tam izstaigājām "Staro Rīga", it kā jau smuki, bet liela daļa objektu bija jau pagājušajā gadā, un kaut kā šogad neradīja to "Wow" faktoru.
Un tad nāca vakara nagla, ļoti žēl, ka mīļumam bija jāiet mājās, bet nu mēs ar Oskaru aizgājām uz Depo, kur blieza Inokentijs. Lai cik jocīgi tas nebūtu, ir grūti iedomāties labāku grupu 18. novembrim, jo teksti ir latviski, viņi ir patriotiski un patiesi. 3ā reize šogad, kad redzu viņus, bet tā vai tā bija tā vērts. Superīgs vakars, un ģeniālākais teikums no Oskara mutes - "Dievs svētī Latviju un to kropli, kas piedirsa mūsu trepeni. Burtiski.". Un jā, viņam patiešām tā bija izdarīts kāpņu telpā :D

Tagad valsts svētki ir garām, palikusi vien filosofija un vēsture, ko mācīties. Un ģitāra, ko spēlēt, un meitene, ko gaidīt.
Līdz nākamai reizei, čau.

Things Happen

Ļoti daudz lietas ir notikušas pēdējās nedēļās. Esmu bijis divos pārgājienos, vienā festivālā. Esmu vairākas reizes izlijis līdz ādai, esmu nodedzis saulē. Laikam vienkāršāk būtu teikt, ka esmu izbaudījis vasaru.
Pirmais bija pārgājiens pa Braslas upi, kas bija interesants, bet beidzās ar mūsu naturālu izlīšanu līdz ādai un sakautu došanos mājās. Tad sekoja pārgājiens gar Daudes upi, man pat likās vieglāks un galamērķis arī foršāks, bet tas ir tikai mans viedoklis :) Un arī tajā mēs sagaidījām gadsimta negaisu, kur zibeņi lidoja nepārtraukti, ka šķita, ka Pērkoņtēvs galīgi sadusmojies uz zemi un nolēmis izrādīt, kurš ir tas īstais priekšnieks. Bet pēc pērkona seko saule, un no rīta mani ļoti jauki apsveica dzimšanas dienā un nodziedāja dziesmiņu.
Tad sekoja zvērs. Atkal interesants pasākums, kuru ir grūti kategorizēt, bet vistuvākais varētu būt - Latviešu Vudstoka.

Varētu jau izplūst garos rakstos, bet laikam jau labāk gribat lasīt īsu, koncentrētu versiju.

Metalshow un dziesmu svētki

Ir lielākais karstuma vilnis pēdējā laikā, bet ko dara Kārlis? Jāp, tieši tā, Es strādāju dziesmu svētkos kā brīvprātīgais, bet vēl pirms tam apmeklēju Metalshow. Bet nu tagad par visu pēc kārtas.
Kā jau Jūs izlasījāt iepriekšējā ierakstā mūsu brauciens izdevās pa pirmo, tādēļ neatkārtošos par to, bet sāksim stāstu dienu pēc atgriešanās. Biļete iegādāta bija jau sen, 17ls izterēti ar domu, ka beidzot nu redzēsim fantastiskos Rotting Christ, bet nu kā jau tas mēdz gadīties viņi tomēr neatbrauca, jo šo solists bija cietis autoavārijā. Nu labi, kam negadās, vismaz mums vēl joprojām bija Napalm Death. Tā nu dodos ārā no mājās savā jaunajā Skyforger kreklā, satiekos ar Z, kas diemžēl jutās ļoti slikti šajā dienā. Acīmredzot bija kaut kāds karstuma dūriens, bet nu par to bik vēlāk. Nonākot MP teritorijā interesantākais bija fakts, ka 3 dienu aproces, uz ko mēs pretendējām bija ROZĀ, jā metāla festivāla svarīgākās aproces ir rozā, kāpēc ne? Uz vietas iegādājamies arī aproces, lai teritorijā varētu gan ienākt gan iziet no tās, kas maksāja vienu papildus latu. Bet nu beidzot bijām iekšā un sākām šokēties par super zemo apmeklētību. Satiekot dažus paziņas tika okupēts galdiņš ēnā un nopirkts pirmais no daudzajiem Melnās Piektdienas aliņiem, kuri patiesībā ir diezgan garšīgi un par pieņemamu cenu. Tātad tālāk - apskatījāmies nedaudz Rebel Riot, tad es redzēju savu pirmās dienas favorītu Grondh, kas blieza tādu konkrēti spēcīgu Black Metal, pēc tam es sapratu, ka Z jūtās pārāk draņķīgi, lai mēs tur paliktu un abi devāmies mājās, kur arī viņa veiksmīgi aizmiga, bet es devos pie sevis visu laiku galvā skanot V. Coja ģeniālajam gabalam - Kogda Tvoja Ģevočka Boļna.
Otrajā dienā kā par brīnumu Z bija pilnīgi un galīgi OK, tāpēc abi devāmies iekarot MP teritoriju atkal. Biški pabesījāmies, ka iepriekšējā dienā palaidām garām Preternatural un Heaven Grey, taču nav jēgas dzīvot pagātnē. Tātad, sākumā paskatījāmies nedaudz Black Cobra, kas bija interesanti, jo līdzīgi kā The White Stripes sastāvēja tikai no vokālista ar giču un bungām. Taču atšķirībā no WS, šie bija daudz smagāki, un arī mani tik ļoti neuzrunāja. Tad devāmies ārā, kur pirmo reizi skatījos Vic Anselmo dzīvajā, hmm izskatās viņa pēc nenormāla frīka, bet dzied patiesībā tīri labi, bija mūsu gala secinājums. Un tad beidzot vakars sāka sākties pa īstam, jo uz skatuves kāpa mūsu pašu SANCTIMONY, kas noblieza konkrēti spēcīgu setu un pat pamanījās izveidot nolielu mošpitu. Pēc viņiem nāca vakara galvenie varoņi - Napalm Death, kurus jau sen biju gribējis redzēt dzīvajā un es nebiju vīlies. Tas bija spēks. Tik fantastiski bija redzēt kā solists starp dziesmām runā pavisam mierīgi un jauki, taču dziesmu laikā šķiet, ka viņā ir iemiesojies kaut kas no H. P. Lovekrafta grāmatām, bezmaz pats Ktulu ir viņu pārņēmies kā viņš kliedz un kustās pa skatuvi. Bet nu jā, ND koncis bija fenomenāls. Un pēc tam iekšā mūs izklaidēja mūsu pašu Frailty, kuri arī atdzina, ka iekšā ir nenormāls karstums un daudz par to jokoja, bet nu var redzēt (lasi dzirdēt), ka tas ir Doom Metāls, jo dziesmas bija nenormāli garas :).
Trešā diena sākas ar nedaudz sāpošu sprandu un ļoti ilgu gulēšanu, un nolemšanu ierasties teritorijā pietiekoši laicīgi, lai redzētu Ocularis Infernum, kuri karstuma dēļ bija bez meikapa un vispār, lai arī nospēlēja ļoti labi šķita nedaudz garlaikoti. Tad abi ar Z bēgām ļoti ātri prom, jo uz skatuves kāpa grupa, kas mums abiem diezgan smagi riebjas - Thursdays 12th. Neprasiet kādēļ, tā grupa vnk ir besīga. Anyways, tad iekšā bik pačekojām Whore Glamourama akstīšanos, kas beigās mani tomēr nespēja pietiekami iepriecināt tāpēc devāmies uz Dominu, kad atgriezāmies uz skatuves kāpa mūsu Trendkill Method, ko tā mierīgi izbaudījām, tad bija Rūsa, kas varbūt nedaudz sāk apnikt, bet tomēr velns viņi ir super dzīvajā. Un tad arī uz skatuves parādījās šīs dienas galvenie varoņi - Caliban. Varbūt neesmu nekāds lielais HC fans, bet dzīvajā viņi bija nepārspējāmi. Tāds mošpits.... ehh man patīk mošpiti un šitas bija kaut kas ģeniāls. Piekāšu, ka vēl šodien mana kreisā roka nedaudz sāp. Tas bija tā vērts. Plus es dabūju bungu vālīti un setlistu :D.
Labi, kad šis viss beidzās bija divas brīvas dienas un tad sākās nākamais maratons - dziesmu un deju svētki. Tajos arī abi ar Z bijām brīvprātīgie un strādājām vērmanīša info centrā. Pacik paši sastādījām grafiku sanāca, ka ir trīs 16 stundu darbadienas. Bet nu bija interesanti, dažādi cilvēki, dažādi jautājumi, dažādas situācijas. Piemēram, kā ir iespējams pazaudēt veselu pītu grozu ar jostām un maisu ar trejdekšņiem? Vai arī kādēļ kāds iedomājās, ka ja cilvēks uz ielas atradīs rozā ausskaru puķes formā viņš noteikti zvanīs dziesmu un deju svētku info centram? Ko man atbildēt uz jautājumu: "Kur šeit var iegādādāties vislabāko un lētāko šņabi?" Jā, cilvēki ir interesantas būtnes. Bet nu vismaz abi ar Z redzējām lielo koncertu mežaparka stāvot pie Valda Zatlera rindas nevienu nelaižot tajā iekšā. Un jā redzējām arī deju koncertu Daugavas Stadionā, tas ir apbrīnojāmi, ko var panākt ar pareizām ID kartītēm :D.
Vispār pēdējās nedēļas ir bijušas ļoti interesantas un jaukas. Es nespēju saprast kā esmu paspējis izdarīt tik daudz, jo galu galā parasti tomēr es esmu ļoti slinks būtnis :D
Ne pa tēmu, bet tomēr, Eluveitie ir jauns albums :)
Kārlis out until the next time :)

Mošpiti ir jauki

Hehe, nupat tā KĀRTĪGI izārdījos pie Tumora un PND, kreisais plecs sāp diezgan smagi un piere arī forši atdauzīta, bet tas bija tā vērts. Jo galu galā mošpiti ir forši, tajos piedalās tie, kas vēlās un tie kas nevēlās no malas var vērot smieties par to, apbrīnot to, varbūt iesaistīties, jo lai gan tas izskatās nežēlīgi brutāli patiesībā jau nav tik traki. Protams, var gūt traumas, kā jau visur, bet nu traumas parasti aprobežojas ar dažāda veida sasitumiem un plēsumiem, bet nu kas nopietns ir ļoti ļoti reti, jo mošpitos valda sava kultūra, ja kāds nokrīt to visi ceļ augšā, ja kāds grib tikt ārā viņu mierīgi izlaiž. Tas ir jauki. Un pats foršākais ir to darīt pie skatuves un lekt cilvēkos, jā, bet ja skatuve ir 20cm augsta, tad tas ir ekstrēmi, bet nu daži to darīja un tas izskatījās forši un viņus ķert arī bija jautri.
Visforšākie mošpiti tomēr ir brīvdabas festos, vo tur notiek nopietnas lietas, apļveida mošpiti, parastie mošpiti, nāves siena!!!
Novēlu katram, kas ne reizi nav bijis mošpitā vai pat nezina īsti, kas tas ir, paskatīties apakšā esošo video un padomāt, vai kaut reizi dzīvē to nebūtu forši pamēģināt, jo mēdz tač teikt, ka viss dzīvē jāpamēģina kaut vienu reizi, kādēļ ne mošpits.

Peace out
~AZ