Zvērīga Daba

Brīdinājums: Sekojošais teksts ir ļoti brīvā formā, jo vienkārši vēlos pastāstīt savas sajūtas.

Man patīk mūzika, man patīk festivāli, man patīk tā atmosfēra, kas valda telšu pilsētiņā sestdienas rītā, kad visi ir viegli paģiraini, neizgulējušies un cenšas izkārpīties no telts, lai pagatavotu savas brokastis, kas bieži vien ir paciņa ar roltoniem, kas vai nu tiek apēsta sausa, vai arī ar knapi uzvārītu ūdeni. Tikpat bieži tiek ēsti dažādi dārzeņi, vai augļi, vai čipsi, vai jebkas, kas ir viegli paņemams, bet civilizētā pasaulē netiktu skaitīts par normālām brokastīm. Galu galā, nav tā, ka es ikdienā iesāktu rītu ar alu vai ko stiprāku, kaut gan varbūt tas man palīdzētu saprast lietas labāk.

Pēdējo divu nedēļu laikā man ir sanācis pabūt divos mūzikas festivālos, kas viens no otra atšķiras vairāk kā tievs blonds solārija zaķis, no āfrikāņu bērna, kam nav ko ēst.

Pirmais festivāls bija Zvērā, šis ir fests, ko es apmeklēju katru gadu, un manās acīs tā ir gada ballīte, protams, ka tur spēlē ļoti daudz labu grupu, ko ir vērts redzēt un kuras noteikti ieliek visu savu enerģiju, lai izklaidētu publiku, bet nu jā, nav tā, ka publikai vienmēr tas uztrauc. Protams, ir grupas pie kā viss iet pa gaisu, bet tad ir brīži, kad nekā nav, jo cilvēki ir pārāk pohaini un visādi citādi neveseli, lai izrādītu interesi par mūziku. Taču fakts ir tāds, ka kā ballīte Zvērs ir super, ja ir laba kompānija un ja nav bail vārtīties pa dubļiem un iepazīties ar pankiem, hārdkōristiem un visādu sub, under, in, over....dub, counter un citu kultūru pārstāvjiem, tad zvērs viennozīmīgi ir fests, ko rekemondēju. Kaut vai tāpēc, lai jūs zinātu kā ir iet to 3km garo golgātas ceļu no šosejas līdz festivāla norises vietai.

Otrais festivāls bija Laba Daba, un ja zvērs ir kā mazs 5 gadīgs bērns, kas ir ielaists konfekšu veikalā un uztaisa tur anarhiju, tad šis festivāls būtu pieaudzis cilvēks vīna darītavā, kurš nobauda labu vīnu. Protams, ka es nesaku, ka tur nav jautri. Cilvēki ir daudzi, kas bija arī zvērā, daudzi ierodās ar visu ģimeni, visi izbauda mūziku, kāds iedzer vairāk, bet visi ir draudzīgi, un necenšās viens otram piesolīt pa seju. Muzikāli šis noteikti ir mans gada mīļākais festivāls, jo, diemžēl, vairāk nav Metalshow, kas agrāk aizņēma šo iekāroto pozīciju. Bet Laba Daba spēj apmierināt manu vēlmi pēc kaut kā jauka, alternatīva un mierīga. Plus notikās, kas ļoti interesants, piektdienas vakarā, ja nemaldos, pie inokentija mārpla, man pienāca klāt kāda meitene, kas izrādījas ir Meitene. Atpazina mani pēc mana bloga, kas man likās nedaudz šokējoši, jo pirmkārt man viņas blogs ļoti patīk un rekomendēju visiem to palasīt, otrkārt šī bija pirmā reize, kad pilnīgi nepazīstams cilvēks atpazina mani pēc bloga, bet ir bijuši gadījumi, ka tad, kad ar kādu iepazīstos izrādās, ka šis cilvēks lasa manu blogu, bet otrādi vēl nebija sanācis.

Tāpat bija ļoti forši iepazīties ar vienu meiteni, kas arī bija brīvprātīgā, un viņai bija dakšiņa, tā nu mēs ar Zani sadraudzējāmies ar viņu un palīdzējām celt telti nakts vidū, kas bija samērā interesanta nodarbe, bet nu viņa atbildēja par kino māju un tas bija forši.

Nu lai nu kā... bija forši, rekomendēju abus festivālus visiem, kas vēlās labi atpūsties, jo viens lieliski papildina otru.

Šobrīd klausos pāris dziesmas, kas pēc Laba Daba skan galvā

Dzelzs Vilks - Viņa Grib Tik Daudz

7 pieauguši vīrieši - Veco Ļaužu Laiks

Baložu Pilni Pagalmi - Tava Māja

PS. Bilde no pagājušās Labas Dabas

Ir lietas, kas ir foršas un ir lietas, kas nav

Tātad, ir forši atpūsties ar multi nacionālā barā un doties uz vecrīgu ar viņiem. Ir gandrīz vai forši kviekt karaokē. Bet pavisam noteikti nav forši 4os no rīta pulkvedī saprast, ka gandrīz viss reibums ir izgaisis un jau ap pussešiem, kamēr Tu vēl esi ceļā uz mājām iepazīties ar veco labo draugu - paģirām.
Protams, ka šis stāsts absolūti nav saistīts ar mani, bet nu tas tā.
Vispār šodien uzzināju interesantu faktu, Zanes kursabiedrene ir lasījusi šo blogu un viņai tas pat esot paticis. Tiešām? Nu tad čau Zanes Kursa Biedrene, kamēr es īsti nezinu tavu vārdu vajadzības gadījumā, Tu tekstā būsi ZKB. Tas skan nedaudz juridiski, nedaudz lietišķi, tā kā Tev pat nevajadzētu apvainoties.
Lai nu kā, tātad ZKB lasa manu blogu!
Es nedaudz arī aizdomājos par to, ka blogs patiesībā ir tik bezjēdzīgs, jo viss, ko es te rakstu ir, nu tāds - nekāds. Protams, reizēm es atrodu kaut ko bezjēdzīgu sabiedrībā, vai medijos, par ko tad varu cepties. Bet pa lielam... Taču, es rakstu, jo tas ir forši un kāds to lasa tāpat :)
Starp citu, šodien arī sapratu vēl vienu lietu, ir twīti, kas tiešām var uzlabot garstāvokli, pat ja tie tieši neskar tevi. Šeit arī piemērs:

studentiem LU Studentu padome
Uz LU rektora amatu LU Studentu padome ar 18 par, 1 pret un 2 atturoties izvirza LU SZF Komunik.studiju nodaļas vadītāju Intu Brikši!

Nu pasakiet, vai tas nav ellīgi forši?
Patiesībā tuvojās viens datums, kurā atkal visi cilvēki ies ielās un sāksies masu nekārtības. Nē, es nerunāju par 16. martu, jo tas, kas tad notiek ir vienkārši politisks farss, kuru diriģē pro Maskaviski spēki. Nē, es runāju par kaut ko daudz svarīgāku, proti - Svētā Patrika diena, kas ir 17. martā. Tie patiesībā ir ļoti forši svētki, bet man tiešām par tiem vienalga, jo es centos atrast gudru veidu, kā izteikt savu viedokli par 16. martu neesot uzkrītošs. Bet vai jūs tagad redzat kā es komentēju sevi, nu gluži kā iepriekšējā postā, man ar oriģinālitāti galīgi neiet.
Bet nu jā, ballītes, kas atrod mani ir jautras.
Drīz jau būs gads! Jā faking hell, drīz būs gads! TIKAI gads! Tas ir vēl tik maz!
Un šeit būs liste ar albumiem, ko es pēdējā laikā. Tāpat vien!

Northland - Northland
Allfader - Black Blood Flux
Mind Assault - Metal Rites
Burzum- Fallen

Ps. Inokentija Mārpla - Mīlestības Dziesma ir āsom, bet youtube tās nav, tāpēc šeit ielikšu Hei Miskaste.



PPS. Šitais ir simtais ieraksts (party)

Ļoti paredzami, bet 2010. gada pārskats

Es esmu nolēmis šo te sadalīt pa nodaļām. Nodaļas būs pēc svarīguma augošā secībā. Ja, kas tagad man vajadzētu nodarboties ar bakalaura darbu analīzi, bet šis te tomēr pārņem manu prātu vairāk... tātad, fanfarām skanot sākam:

Filmas

Šogad sanāca redzēt diezgan daudz filmas, visas es protams neatcerēšos, bet bija vairākas, kas man iespiedās atmiņā un vispār, filmas man ir ļoti tuva lieta, tādēļ tām ir atsevišķa nodaļa. Kā gada galvenais kino notikums priekš manis tomēr ir jāmin, nu jau ikgadējā oskaru nakts apmeklēšana, ko es šoreiz apmeklēju ar Zanīti, tas bija tik sen, ka viss vēl bija pilnīgi savādāk, un uz oskaru nakti man pat bija taisni mati, bet nu pasākums bija jauks, jo bija iespēja satikt daudz cilvēkus no man tik tuvā interneta foruma - katls.be. Kino šogad gan sanāca tā retāk apmeklēt, bet varbūt tas pat ir labi, jo ļoti bieži kino ir pilns ar cilvēkiem, kas traucē izbaudīt filmu ar savu bezjēdzīgo muldēšanu, smiešanos, komentāriem vai vispār ar savu eksistenci.
Bet nu labi, ne par to tagad. Es mēģināšu tagad sastādīt savu tādu kā filmu topu ar nelieliem komentāriem par katru filmu

10. Iron Man 2 - Savā ziņa Dzelzs Vīrs ir ideāls supervaronis, viņš neslēpjās ēnās, kā to dara Betmens, bet tajā pašā laikā cilvēks zem maskas nav viendimensionāla papīra lapa. Roberts Dovnijis šo tēlu attēlo ļoti spēcīgi un godīgi sakot, filma ir nedaudz guilty pleasure man, jo es labi apzinos, ka pirmā daļa bija daudz spēcīgāka, bet nu es nevaru, šitā ir laba atpūta. Kā arī Mikijs Rurks ir āsom.

9. Kick-ass - Es nevaru šo filmu neiekļaut topā, jo tā ir pilna ar over the top humoru, 10 gadīgu meiteni - slepkavu. Nikolas Keidžs ir Nikolas Keidžs, un filma pati par sevi ir tik laba satīra par komiksu žanru kā tādu, kaut gan pati ir bāzēta uz komiksa. Lieliski pavadīts laiks skatoties.

8. Get Him To The Greek - Jonah Hill ir interesants režisors, viņa filmas parasti cilvēkos izraisa divējādas emocijas, pirmkārt, tie noteikti ir smiekli, jo ir grūti nesmieties, par viņa radītajiem tēliem, kas ir reizē tik absurdi, bet tik atpazīstami, ka šie smiekli bieži ir par mums pašiem. Bet tajā pašā laikā viņa filmas var izraisīt ļoti neērtu sajūtu. Īpaši labi tas bija pamanāms filmā Observe And Report, kur Seta Rogena tēls gandrīz vai izvaroja Anna Ferris tēlu. Šī filma tonāli ir maigāka, bet tajā pašā laikā Russel Brand tēls, kurš sevī iemieso visas rokmūzikas klišejas spēj kļūt neērts un cilvēkiem likt justies dīvaini, un paša Jona Hill tēlojums nepalīdz. Filma, kas nav domāta visiem, bet ja jums patika Observe And Report, tad noteikti skatieties.

7. Catfish - Nav pārāk bieži tie brīži, kad veicot gada filmu topu manā top10 iekļūst dokumentālās filmas, bet šī filma ir kaut kas tāds, ko nevaru neiekļaut, būtība šeit par to neko daudz neteikšu, jo manas domas var izlasīt agrākā bloga ierakstā - http://azisnomarsa.blogspot.com/2010/10/sameloties-ir-moderni-jeb-catfish.html

6. Social Network - Daudziem kritiķiem šī ir gada filma nummur 1, bet es tomēr to neredzu tik augstu, jo lai arī aktieri bija lieliski, scenārijs asprātīgs un gudrs, un režija ekselenta tā tomēr nobāl salīdzinot ar top 5 filmām. Varbūt pie vainas ir arī tas, ka es biju sekojis līdzi visai facebook attīstībai jau ļoti ilgi, un filma bija daudzās vietas faktuāli ļoti nepareiza, varbūt tāpēc, ka es biju lasījis grāmatu - Accidental Billionares, uz kuras bāzes šī filma tika veidota, es nezinu, kas ir par iemeslu, bet tomēr tikai 6. vieta.

5. Shutter Island - Skorsēze, Skorsēze, Skorsēze, viens no ģeniālākajiem režisoriem kurš vēl ir dzīvs. Īsi pirms filmas iznākšanas es izlasīju grāmatu uz kuras filma ir bāzēta, un pat zinot beigas, man bija vairāk nekā interesanti skatīties šo filmu, jo Di Kaprio tēlojums bija super augstā līmenī, un visa 50o gadu atmosfēra bija lieliski izstrādāta, kā arī flashbacks uz 2o pasaules karu, bija ļoti labā līmenī, un būtība filma attēloja to, ko es biju vizualizējis savā galvā, lasot grāmatu.

4. Inception - Šī filma ir pierādījums tam, ka ir režisori, kam var iedot naudu, un viņi tāpat realizēs savu vīziju nevis kļūs par producentu marioneti. Nolans, kurš savu karjeru uzsāka ar ģeniālo Memento pa šo laiku ir pamanījies uzņemt divas Batman filmas, kuras būtība izglāba franšīzi no tā purva, kur tā iebrauca kopā ar Džoelu Šūmaheru 90os gados. Un Inception ir filma, kas liek domāt. Jā, savā ziņa tā ir popkorniska, bet tajā pašā laikā tās beigas atļauj cilvēkam aizdomāties par to, vai tas viss bija sapnis vai nē. Un jā Di Kaprio arī šeit ir lielisks, man ir tiešām prieks, ka viņš ir izaudzis no tā posma, kad viņš varēja tēlot tikai smukulīšus, bet tagad spēj tikt uzskatīts par nopietnu aktieri, kaut gan, ja paskatās uz 93ā gada filmu What's Eating Gilbert Grape, var saprast, ka talants viņam ir bijis vienmēr

3. Scott Pilgrim vs The World - Ilgi šī filma bija mana topa 1ā vietā, bet tomēr nē. Lai nu kā, bet Edgars Raits parādīja, ka no jaunajiem režisoriem viņš ir ar vislielāko potenciālu. Sevi lieliski pieteicis ar zombij filmu parodiju - Shaun Of The Dead, un turpinājis ar ģeniālo Hot Fuzz, pa vidu iemetot smieklīgo Spaced. Edgars Raits šoreiz darbojās, bez sava biežā partnera Simon Pegg, un adaptē Brian Lee O Malley komiksu, un dara to izcili. Uz ekrāna tiek pārnesti visi svarīgākie kadri, no visām 6 grāmatām. Filmas stils ir ātrs, nesaraustīts un Michael Cera tēlo pat ļoti labi. Filma, kas sevī ierauj neļauj neskatīties atkal, un atkal un atkal. Plus Beck soundtrack ir fenomenāls.

2. Buried - Filma par cilvēku zārkā. Un viss, tas ir viss, ko mēs redzam visas filmas garumā. Premise izklausās garlaicīga, taču patiesībā filma parauj ar to, ka režisors izmanto visas iespējāmas tehnikas, lai skatītājs vizuāli negarlaikotos, un tajā pašā laikā izmanto savu filmu ļoti spēcīgam sociālam komentāram. Klaustrofobijas sajūta, ko šī filma radīja man nemaz tik ātri nepārgāja. Galvenais aktieris Ryan Reynolds ideāli spēj nospēlēt visu emociju gammu, sākot no prieka, beidzot ar asarām. Filma, kas viennozīmīgi nav garlaicīga un pierāda, ka ja ir talants, tad par ar nelielu lokāciju var uzfilmēt ģeniālu filmu.

1. Black Swan - Jā, es esmu par šo filmu safanojies. Darren Aronofsky ir interesants režisors, viņa filmām reti, kad ir laimīgas beigas, vārda klasiskajā nozīmē, bet tās ir skaistas. Tēli tajās ir īsti. Pat ja lietas, kas ar viņiem notiek ir sirreālas, tad tēli ir pat pārāk reāli. Šī filma savelk kopā viņa režiju, un var just, ka viņš ir iespaidojies gan no Devida Linča, gan Kronenberga. Kopā izveidojot kaut ko, kas ir tik pat graciozs kā balets, un tik pat biedējošs kā melns gulbis vēlā vakarā. Filma, ko ir jāredz vismaz divas reizes.


Tas par filmām būtu viss, tagad pāriesim pie nākamās sadaļas -

Mūzika

Šis gads mūzikas ziņā man bija ļoti interesants. Es, gan atklāju vis kaut ko jaunu, gan atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. Pirmkārt jau noteikti, jāatdzīst, ka es atkal klausos metālu tik daudz cik es to klausījos pirms vairākiem gadiem. Un jā, šogad es beidzot sāku klausīties vienu superīgu grupu, ko agrāk īsti nebiju klausījies - Arch Enemy. Es goda vārds nezinu, kas man viņos tik ļoti patīk, bet rezultāts ir tāds, ka last.fm pēdējā laikā man viņi stāv visu topu virsotnēs.
Ar Zanīti bijā dažādos koncertos. Bijām metalšovā, bijām zvērā, bijām vasaras sākumā daudz reizes rock n rigā. Bijām depo... respektīvi esam redzējuši daudz ko. Vēl joprojām skumstam, ka Rotting Christ neieradās uz metalshow. Bet man tomēr metalshow ļoooti patika, jo tur bija viena cita grupa, kas manai sirdij ir ļoti tuva - Napalm Death.
Tāpat es sāku ļoti daudz klausīties LV undergroundu. Precīzāk visu, ko saražojis Tornis. Zem šī leibla slēpjās tik daudz lieliskas grupas, par kuru eksistenci zina tiik maz cilvēki, bet nu cerams, ka drīz spēšu to labot.
Bet tomēr metāls pārsit visu citu šogad. Es esmu atklājis ļoti daudz jaunas grupas sev, atcerējies par sen aizmirstām. Klausos ļoti daudz folk metāla, plānoju nākamgad ar Zanīti doties uz Brutal Assault, vai kādu citu foršu festu eiropā. Vispār jā, sen tie laiki, kad man bija kerzas, un tagad man atkal gribās. Metāls tomēr ir foršs, un tas man ir asinīs. Bet jā, daudz neko šeit nerakstīšu, jo nu izplūst garos runas plūdos par metālu būtu ļoti šauri un jā, es attālinātu visus lasītājus vēl tālāk.

Personīgā Dzīve

Šogad manā dzīvē ir bijušas daudz pārmaiņas, bet par svarīgāko no tām nākamajā punktā.
Bet šogad es pabeidzu vidusskolu. 12 gadu posms norauts. Bet tajā pašā laikā sācies jauns posms, kas kā minimums būs 3, bet visticamākais, ka tomēr 5 gadi. Esmu es students, studēju SZFā, esmu SZF studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs. Atbildība liela, prasa daudz laika, bet es nesūdzos, jo tas tomēr ir tik forši, jo gandarījums, ko tu gūsti, kad izdodās kaut ko izdarīt visu studentu labā, tas nav vārdos izmērams, un jā ir forši.
Mans kurss ir foršs, tajā ir tiešām superīgi cilvēki, kurus noteikti gribēšu satikt arī tad, kad mēs visi jau būsim beiguši. Tas pats attiecās uz SP tajā ir cilvēki ar kuriem es kontaktus centīšos nezaudēt.
Protams, ka ir bijuši arī skumji brīži, šogad mūžībā devās mana vecmamma. It kā mēs nebijām pārāk tuvi, un viņai tas laiks jau tuvojās, bet tomēr, kad tas notikās, tad tas bija ļoti liels trieciens, kurš vēl tagad ik pa brīdim ir jūtams.
Taču, lai nebeigtu uz šādas negatīvas nots parunāšu par kaut ko pozitīvu - šogad es sapratu, ka patiesai laimei vajag pavisam maz. Un par to arī mans beidzamais punkts.

Zane

Jā, mans enģelis. Gada sākumā es varēju tikai sapņot par viņu, bet laikam ejot liktenis man uzsmaidīja, un tagad es esmu kopā ar šo skaisto, superīgo, gudro meiteni. Un jā, laimei vajag tik maz, viss, kas man vajadzīgs, lai es justos patiešām laimīgs ir atrasties viņai blakus. Protams, te ir mīnuss, man ir tāda problēma, ka ja es esmu viņai blakus, tad es nespēju neapskaut viņu, bet nu ar šādu atkarību es nevēlos cīnīties :)
Mīļum, Tu iedomāties nevari cik svarīga Tu man esi. Un cik ļoti Tu esi izmainījusi manu dzīvi, es nezinu, kā viss būtu izvērties ja tevis nebūtu, bet es zinu tikai to, ka es nebūtu tik laimīgs kā es esmu tagad. Un jā, man ir posmi, kad man mājās vai citur ir problēmas, bet es saprotu, ka ar tevi man vienmēr ir labi, un tad man neatliek nekas cits kā pasmaidīt, jo es zinu, ka Tu man vienmēr esi blakus.
Es jau Tev nesen mežā pateicu, ko es pret Tevi jūtu un jā, paldies, ka tu man esi, un tu esi pati labākā dāvana visos svētkos, ko es jebkad varētu vēlēties.

Ciku Caku Caurā Tumba

Woohoo, vakar bija jautri. Man sāp rokas, spranda, un labās kājas īkšķis. Bet nu esmu priecīgs, ka vēl neesmu pārāk vecs, lai spētu kārtīgi izbaudīt ārdīšanos pie vecā labā Inokentija Mārpla.
Protams, ka vakars iesākās ar skaisto Visu Latvijai organizēto lāpu gājienu, kurā piedalījos jau kuro gadu. Mani ļoti priecēja fakts, ka šogad bija vēl vairāk cilvēku kā citus gadus, un tā vienotība, kas valdīja gaisā bija fiziski izjūtama. It īpaši, kad visi skandēja frāzi - "Mēs esam Latvieši!". Ir prieks, ka nacionālais spēks saglabājās. Runājot, par nacionālismu, še ku reku ir foršs fragments no jaunās "Community" sērijas, kurā piemin Latviju.
Pēc tam izstaigājām "Staro Rīga", it kā jau smuki, bet liela daļa objektu bija jau pagājušajā gadā, un kaut kā šogad neradīja to "Wow" faktoru.
Un tad nāca vakara nagla, ļoti žēl, ka mīļumam bija jāiet mājās, bet nu mēs ar Oskaru aizgājām uz Depo, kur blieza Inokentijs. Lai cik jocīgi tas nebūtu, ir grūti iedomāties labāku grupu 18. novembrim, jo teksti ir latviski, viņi ir patriotiski un patiesi. 3ā reize šogad, kad redzu viņus, bet tā vai tā bija tā vērts. Superīgs vakars, un ģeniālākais teikums no Oskara mutes - "Dievs svētī Latviju un to kropli, kas piedirsa mūsu trepeni. Burtiski.". Un jā, viņam patiešām tā bija izdarīts kāpņu telpā :D

Tagad valsts svētki ir garām, palikusi vien filosofija un vēsture, ko mācīties. Un ģitāra, ko spēlēt, un meitene, ko gaidīt.
Līdz nākamai reizei, čau.

Es Gribu Skyforger, un kā man vispār iet.

Paceļoties mākoņu augstumā var apsaldēties. Nolaižoties zemes dzīlēs var apdedzināties. Galējības nogalina. Vidusceļš nav zelts, tā ir dzīvība, dzīvība, kas vērtīgāka par zeltu.


Ziniet, tagad man gribētos citēt mūsu valsts prezidentu, un vienkārši pajautāt - "Kas Es Esmu?". Jo patlaban es par to pats neesmu īsti drošs. Nē, nē, nepārprotiet mani, man nav iestājusies identitātes krīze, un nē šis nav ar filozofisks jautājums. Doma ir pavisam vienkārša. Es esmu SZF SP priekšsēdētājs. Tas ir forši jauki un visādi citi vārdi, kas raksturo pozitīvas emocijas, taču ir viens liels "BET". Un šis "Bet" ir tāds, ka es esmu pirmais kurss. It kā jau pozitīvi, ka vēl esmu tik jauns, bet nu no otras puses es pagaidām sajēdzu ļoti maz no SP darbības, protams, ka es mācos ļoti aktīvi, bet nu tā ir liela slodze. Labi, par to nesūdzēšos.

Kas vēl notiek... ehh, angliski ir tāds termins "loaded question" un šis ir tieši tāds. Ja es teiktu, ka nekas īpašs man varētu piesieties, ka ja jau nekas īpašs nenotiek tad man noteikti ir daudz brīva laika un es noteikti varu atrast darbu, un pacik man nav darba es esmu stulbs topošais bezpajumtnieks. Taču ja es sacītu, ka ļoti daudz kas, tad atkal sāktos problēmas, jo tad man būtu jāskaidro viss, ko es daru un tas ietvērtu daudz runāšanas/rakstīšanas un iedziļināšanās manā personīgajā dzīvē, kas nebūtu pārāk forši, tāpēc teiksim tā - "Notiek tieši tas, kas vajadzīgs, lai man būtu interesanti."

Tuvojās 18. novembris. Tu taču iesi lāpu gājienā? Vai vismaz uz brāļu kapiem tak tu dosies? Mājās nepaliksi, to es zinu, jo tu esi patriots.

Un jā, es ļoti gribu Skyforger koncertu, pēdējā laikā ļoti daudz viņus atkal klausos.

Stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju

Pēdējās nedēļas ir bijušas jocīgas. Pirmkārt jau n-tās lietas ar SP vēlēšanām, es nezinu it kā jau jauki un interesanti, bet man tiešām šķiet, ka tas ir tik bezjēdzīgi un pat apšaubu vai es gribu tur būt, kaut gan nu jau ir par vēlu. Bet nu ņemšanās pirms tām man šķita tik bezjēdzīga, kaut gan pats tajā iesaistījos/tiku iesaistīts.
Man patīk laba mūzika, un tieši to man piedāvāja nabaklab 6dien. Abi ar Z bijām uz nabaklab halloween pasākumu, kur spēlēja Frailty un Heaven Grey, pacik heaven grey abi neesam pārāk daudz klausījušies bija ļoti priecīgi, ka viņi tomēr nospēlēja upi.
Es nezinu vai tas ir normāli, ka man viss ir tik ļoti apnicis, reāli ir kādas 2 lietas pasaulē, kas man vēl liekas saistošas un interesantas, viss pārējais ir pārejoši krāsu uzliesmojumi, kas pazūd pelēkā. Vai tiešām viss ir tik garlaicīgs? Es nezinu kāpēc tā ir, bet es sāku saprast, ka lielākā daļa cilvēku ir vēl stulbāki kā man likās, un ka viņi ir tikai garlaicīgas būtnes, kas cenšas izlikties par komplicētiem subjektiem, lai izceltos. Protams, ka kāds to var teikt par mani, un no viņa skatu punkta iespējams viņam pat būs taisnība, bet no mana skatpunkta viņš varbūt ir tāds arī. Tāds kā apburtais aplis sanāk.
Bet man patīk doma, ko es vakar noformulēju Lasmanes lekcijā, kas viņai ļoti patika.
"Es esmu, jo es esmu, un tas, ka es esmu ir pierādījums tam, ka es esmu, un nevis man jāpierāda sava esība, bet jums ir jāpierāda mana neesamība, un ja jūs nespējat to pierādīt, tas vien jau pierāda, ka es esmu." Es zinu, ka tas ir totāls sviests, bet ko citu man filosofijā teikt.
Šodien SP vēlēšanas, un man ir vienalga. Man vienkārši ir vienalga par gandrīz par visu. Šinī brīdī viss, ko es gribu ir aizmukt uz kādu vietu kopā ar Z un noslēpties tur uz kādu laiku. Es gribu atpūsties no pasaules. Tā mani nogurdina.
Respektīvi stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju.

Tagad skan - Blutengel - A little love

Zudens

Hmm...sen nekas nav rakstīts. Laikam jau es neko nerakstu, jo visu varu izstātīt Z un tad pazūd vēlme to rakstīt, jo viss ir izteikts. Bet nu pienākuma apziņa kaut kur apakšā kņud un rodas vēlme kaut ko šeit uzrakstīt.
Nu labi! Tātad, ko es pēdējā laikā esmu darījis? Patiesībā jau ļoti daudz ko. Bet nozīmīgākais noteikti bija Auļu jaunā albuma "Etnotranss" prezentācijas koncerts. Ideālu aprakstu jūs varat izlasīt šeit! No savas puses tiešām varu tikai piebilst, ka enerģija, kas plūst no auļu mūzikas ir neaptverami spēcīga. Pēc tam sekoja jautra ballīte, kurā pudeles šķīda pret sienu, tika atrasts bobo un darītas citas ļoti loģiskas lietas.
Kas vēl!? Nu jā, studijas lēnā garā dodas uz priekšu un parādās arvien vairāk pienākumu un prasību, kas jādara. Un ir grūti. Varbūt ne grūti izdarīt, bet saņemties darīt. Taču ar to laika gaitā tikšu galā.
Ārā ir sācies kaut kas, ko man labpatīk saukt par - Zudeni. Ne gluži ziema, ne gluži rudens, bet kaut kas pretīgs un kaitinošs.

Mūzikas ziņā es esmu iemīlējies simfoniskajā black metālā. Nekad agrāk nebiju to tā daudz klausījies, bet tagad saprotu, ka esmu palaidis ļoti daudz garām. Tā enerģija un spēks, kas nāk no tās mūzikas ir prātam netverama.
Ak jā, kaut kad ļoti sen biju uz Māra Šverna koncertu, tas arī bija forši, tikai žēl, ka tad, kad viņš prasīja, lai saucam dziesmas, ko spēlēt viņš nemācēja nospēlēt nevienu no tām, ko prasījām. Savā ziņā smieklīgi, ka esam tādi HC fani.
Nu labiņi mincīši, es dodos uz bibliotēku tagad un strādāju pie super jaukās filozofijas.

Šis ieraksts ir ļoti ļoti ļoti RANDOM

Man nāk miegs, bet radās vēlme kaut ko parakstīt.

Vakar bija...jā vakar bija jautri (: Zinātnieku nakts vai nē, bet SZF rauj jumtu! Šodiena tika pavadīta jūtoties nedaudz apslimušam, bet nu tā gadās pēc jautriem vakariem. Un jā, šodien visu dienu strinkšķinājos. Meh, nesanāk kā gribētos, bet nu citu variantu nav, jātrenējās. Sagribējās noskatīties filmu - Fast Times At Ridgemont High.
Kārlis klausās The Doors un RHCP, viņam patīk Z un viņam nāk miegs.

Vispār sviesti notiek viss apkārt, ja tā nebūtu tad mums ar Unu nebūtu par ko runāt, bet nu par laimi, mēs pamanāmies iekulties dažen dažādās situācijās, kuras atrisināt var pārrunājot visu un izsmejoties.

Ak jā, jaunās HIMYM, MD HOUSE, COMMUNITY sērijas bija āsom, un jā mani pavilka - Shit My Dad Says, twitter konts ir ģeniāls, bet seriāls, kas ir bāzēts uz tā, ir ok, nav nekā superīga, bet var pasmieties. Ak jā, ja meklē foršu seriālu tad paskaties PETE VS WORLD, tas ir jauks un pasmieklīgs, vispar runājot par to laikam būtu jānoskatās pārējas sērijas, patlaban esmu palicis pie 3ās sērijas. Runājot par cīņu ar pasauli, kad beidzot būs Scott Pilgrim vs World pieejams kāda normālā kvalitātē, jo es to filmu jau labu laiku gribu redzēt.

Šodien pirmo reizi mūžā sēdēju Rīgas dzelzsceļā stacijā uz perona jumta. Tur ir āsom skats, un man patīk veids kā tur jāpakāpjas, nekas īpašs, bet jautrāk kā prosta kāpnes.

Vispār interesanti, cik dārgi ir remontēt apple produkciju, sāksim ar to, ka oficiāli nekāda servisa nav, bet nu labi, es atrodu vietu, kas ar to nodarbojas. Mana problēma bija vienkārši - austiņu kontakts bija nočakarējies. Labi aiznesu tur. A tur, tur man noplēsa 20ls par to. VNK WTF!? Like come on... nu nevar būt, ka tas bija tik sarežģīti, netā pat bija instrukcijas kā to var mājās izdarīt, mana vienīgā problēma bija tāda, ka man nebija mājās tāda lodāmura.

Šitas ieraksts ir tāds haotisks un nesakārtots, bet man ir slinkums domāt smukas pārejas starp dažādām domām, galu galā, kam ir domātas rindkopas?

Random lietas būs šeit:

Seko man twitterī
Klausies jauno, talantīgo grupu Black Apple Market
Man gribās konfekti
Cracked.com ir āsom smieklīgi
William Shatner padarīs visu smieklīgu

Things Happen

Ļoti daudz lietas ir notikušas pēdējās nedēļās. Esmu bijis divos pārgājienos, vienā festivālā. Esmu vairākas reizes izlijis līdz ādai, esmu nodedzis saulē. Laikam vienkāršāk būtu teikt, ka esmu izbaudījis vasaru.
Pirmais bija pārgājiens pa Braslas upi, kas bija interesants, bet beidzās ar mūsu naturālu izlīšanu līdz ādai un sakautu došanos mājās. Tad sekoja pārgājiens gar Daudes upi, man pat likās vieglāks un galamērķis arī foršāks, bet tas ir tikai mans viedoklis :) Un arī tajā mēs sagaidījām gadsimta negaisu, kur zibeņi lidoja nepārtraukti, ka šķita, ka Pērkoņtēvs galīgi sadusmojies uz zemi un nolēmis izrādīt, kurš ir tas īstais priekšnieks. Bet pēc pērkona seko saule, un no rīta mani ļoti jauki apsveica dzimšanas dienā un nodziedāja dziesmiņu.
Tad sekoja zvērs. Atkal interesants pasākums, kuru ir grūti kategorizēt, bet vistuvākais varētu būt - Latviešu Vudstoka.

Varētu jau izplūst garos rakstos, bet laikam jau labāk gribat lasīt īsu, koncentrētu versiju.

Metalshow un dziesmu svētki

Ir lielākais karstuma vilnis pēdējā laikā, bet ko dara Kārlis? Jāp, tieši tā, Es strādāju dziesmu svētkos kā brīvprātīgais, bet vēl pirms tam apmeklēju Metalshow. Bet nu tagad par visu pēc kārtas.
Kā jau Jūs izlasījāt iepriekšējā ierakstā mūsu brauciens izdevās pa pirmo, tādēļ neatkārtošos par to, bet sāksim stāstu dienu pēc atgriešanās. Biļete iegādāta bija jau sen, 17ls izterēti ar domu, ka beidzot nu redzēsim fantastiskos Rotting Christ, bet nu kā jau tas mēdz gadīties viņi tomēr neatbrauca, jo šo solists bija cietis autoavārijā. Nu labi, kam negadās, vismaz mums vēl joprojām bija Napalm Death. Tā nu dodos ārā no mājās savā jaunajā Skyforger kreklā, satiekos ar Z, kas diemžēl jutās ļoti slikti šajā dienā. Acīmredzot bija kaut kāds karstuma dūriens, bet nu par to bik vēlāk. Nonākot MP teritorijā interesantākais bija fakts, ka 3 dienu aproces, uz ko mēs pretendējām bija ROZĀ, jā metāla festivāla svarīgākās aproces ir rozā, kāpēc ne? Uz vietas iegādājamies arī aproces, lai teritorijā varētu gan ienākt gan iziet no tās, kas maksāja vienu papildus latu. Bet nu beidzot bijām iekšā un sākām šokēties par super zemo apmeklētību. Satiekot dažus paziņas tika okupēts galdiņš ēnā un nopirkts pirmais no daudzajiem Melnās Piektdienas aliņiem, kuri patiesībā ir diezgan garšīgi un par pieņemamu cenu. Tātad tālāk - apskatījāmies nedaudz Rebel Riot, tad es redzēju savu pirmās dienas favorītu Grondh, kas blieza tādu konkrēti spēcīgu Black Metal, pēc tam es sapratu, ka Z jūtās pārāk draņķīgi, lai mēs tur paliktu un abi devāmies mājās, kur arī viņa veiksmīgi aizmiga, bet es devos pie sevis visu laiku galvā skanot V. Coja ģeniālajam gabalam - Kogda Tvoja Ģevočka Boļna.
Otrajā dienā kā par brīnumu Z bija pilnīgi un galīgi OK, tāpēc abi devāmies iekarot MP teritoriju atkal. Biški pabesījāmies, ka iepriekšējā dienā palaidām garām Preternatural un Heaven Grey, taču nav jēgas dzīvot pagātnē. Tātad, sākumā paskatījāmies nedaudz Black Cobra, kas bija interesanti, jo līdzīgi kā The White Stripes sastāvēja tikai no vokālista ar giču un bungām. Taču atšķirībā no WS, šie bija daudz smagāki, un arī mani tik ļoti neuzrunāja. Tad devāmies ārā, kur pirmo reizi skatījos Vic Anselmo dzīvajā, hmm izskatās viņa pēc nenormāla frīka, bet dzied patiesībā tīri labi, bija mūsu gala secinājums. Un tad beidzot vakars sāka sākties pa īstam, jo uz skatuves kāpa mūsu pašu SANCTIMONY, kas noblieza konkrēti spēcīgu setu un pat pamanījās izveidot nolielu mošpitu. Pēc viņiem nāca vakara galvenie varoņi - Napalm Death, kurus jau sen biju gribējis redzēt dzīvajā un es nebiju vīlies. Tas bija spēks. Tik fantastiski bija redzēt kā solists starp dziesmām runā pavisam mierīgi un jauki, taču dziesmu laikā šķiet, ka viņā ir iemiesojies kaut kas no H. P. Lovekrafta grāmatām, bezmaz pats Ktulu ir viņu pārņēmies kā viņš kliedz un kustās pa skatuvi. Bet nu jā, ND koncis bija fenomenāls. Un pēc tam iekšā mūs izklaidēja mūsu pašu Frailty, kuri arī atdzina, ka iekšā ir nenormāls karstums un daudz par to jokoja, bet nu var redzēt (lasi dzirdēt), ka tas ir Doom Metāls, jo dziesmas bija nenormāli garas :).
Trešā diena sākas ar nedaudz sāpošu sprandu un ļoti ilgu gulēšanu, un nolemšanu ierasties teritorijā pietiekoši laicīgi, lai redzētu Ocularis Infernum, kuri karstuma dēļ bija bez meikapa un vispār, lai arī nospēlēja ļoti labi šķita nedaudz garlaikoti. Tad abi ar Z bēgām ļoti ātri prom, jo uz skatuves kāpa grupa, kas mums abiem diezgan smagi riebjas - Thursdays 12th. Neprasiet kādēļ, tā grupa vnk ir besīga. Anyways, tad iekšā bik pačekojām Whore Glamourama akstīšanos, kas beigās mani tomēr nespēja pietiekami iepriecināt tāpēc devāmies uz Dominu, kad atgriezāmies uz skatuves kāpa mūsu Trendkill Method, ko tā mierīgi izbaudījām, tad bija Rūsa, kas varbūt nedaudz sāk apnikt, bet tomēr velns viņi ir super dzīvajā. Un tad arī uz skatuves parādījās šīs dienas galvenie varoņi - Caliban. Varbūt neesmu nekāds lielais HC fans, bet dzīvajā viņi bija nepārspējāmi. Tāds mošpits.... ehh man patīk mošpiti un šitas bija kaut kas ģeniāls. Piekāšu, ka vēl šodien mana kreisā roka nedaudz sāp. Tas bija tā vērts. Plus es dabūju bungu vālīti un setlistu :D.
Labi, kad šis viss beidzās bija divas brīvas dienas un tad sākās nākamais maratons - dziesmu un deju svētki. Tajos arī abi ar Z bijām brīvprātīgie un strādājām vērmanīša info centrā. Pacik paši sastādījām grafiku sanāca, ka ir trīs 16 stundu darbadienas. Bet nu bija interesanti, dažādi cilvēki, dažādi jautājumi, dažādas situācijas. Piemēram, kā ir iespējams pazaudēt veselu pītu grozu ar jostām un maisu ar trejdekšņiem? Vai arī kādēļ kāds iedomājās, ka ja cilvēks uz ielas atradīs rozā ausskaru puķes formā viņš noteikti zvanīs dziesmu un deju svētku info centram? Ko man atbildēt uz jautājumu: "Kur šeit var iegādādāties vislabāko un lētāko šņabi?" Jā, cilvēki ir interesantas būtnes. Bet nu vismaz abi ar Z redzējām lielo koncertu mežaparka stāvot pie Valda Zatlera rindas nevienu nelaižot tajā iekšā. Un jā redzējām arī deju koncertu Daugavas Stadionā, tas ir apbrīnojāmi, ko var panākt ar pareizām ID kartītēm :D.
Vispār pēdējās nedēļas ir bijušas ļoti interesantas un jaukas. Es nespēju saprast kā esmu paspējis izdarīt tik daudz, jo galu galā parasti tomēr es esmu ļoti slinks būtnis :D
Ne pa tēmu, bet tomēr, Eluveitie ir jauns albums :)
Kārlis out until the next time :)

Skyforger - Kurbads recenzija

Es nolēmu šo recenziju rakstīt tikai tagad, jo es beidzot albumu esmu noklausījies pietiekoši daudz reizes, lai man būtu izveidojies pilnīgi argumentēts viedoklis par šo albumu.

Parunāsim nedaudz par vēsturi - Skyforger ir folk metāla grupa, kas izveidojās 1995. gadā no doom metāla grupas Grindmaster Dead paliekām un pēc pāris gadim viņi izlaida savu pirmo demo ierakstu "Semigalls Warchant", kam pēc 2iem gadiem sekoja pirmais pilna garuma albums - "Kauja Pie Saules". Un atkal pagāja tikai 2 gadi un iznāca nākamais albums "Latviešu Strēlnieki", kurš nobīdījās no parastās tēmas par senajiem laikiem, un tā vietā stāstīja par Latviešu strēlniekiem pirmajā pasaules karā. Tad tika ieturēta 3 gadu pauze un tika izlaists viņu nākamais albums "Pērkoņkalve", ja pirmie divi albumi manuprāt vairāk varētu tikt uzskatīti par Black Metal ar Folk piedevām, tad šis bija tīrs Folk Metāls, tas bija viņu populārākais ieraksts uz to brīdi un nākamā gadā tika izlaists tīri akustisks tautas mūzikas albums "Zobena Dziesma". Un tas iesākās pauze.... pauze, kas ilga 7 gadus, līdz šogad pie mums atjāja Kurbads. Un tagad beidzot parunāsim par pašu Kurbadu.

Albums iesākas ļoti spēcīgi ar pirmo dziesmu - Raganas lāsts, apakšā esošais spēcīgais bungu ritms komplektā ar vilku kaucieniem un labu ģitāras darbu izveido lielisku atmosfēru un liek saprast, ka Skyforger nav mainījušies, viņi turpina darīt to, kas viņiem padodas vislabāk. Tālāk seko divas dziesmas, kas jau tika izlaistas kā "Singli" pirms albuma iznākšanas - "Ķēves dēls" un "Deviņgalvis", ko šajās dziesmās var lieliski pamanīt ir jūtamas Thrash metāla ietekmes, kas ir īpaši labi pamanāmas "Deviņgalva" riffos, kur ir skaidri dzirdams thrash metālam tik raksturīgais ritms, kā arī ģitāras solo dažbrīd ļoti ļoti atgādina kaut ko no Kirka Hameta vai Kerry King. Taču tas labi iederās kopējā skaņu paletē, tādēļ par to būtu grēks sūdzēties. Tālāk seko dziesma "Noburtais Mežs", kas it kā ir laba dziesma, taču mani spēj aizraut tikai pašās beigās, jo sākuma melodijas šķiet pārāk neiedvesomtas un jau dzirdētas, taču dziesmas beigas to noteikti atsver, jo es katru reizi, kad pienāk tās pēdējās minūtes it kā pamostos un nodomāju pie sevis, cik šī dziesma ir lieliska. Tam seko kombo - "Tēva Dēla Pagalmā" un "Velnukāvējs", "Tēva Dēla Pagalmā" var uzskatīt kā ievadu "Velnukāvējam", savā ziņā atgādināja ievadu no "Pērkoņkalves" albuma pirms "Kad Ūsiņš jāj". Starp citu vienā vietā dziesmā ir frāze, kas gan pēc melodijas gan pēc vārdiem šausmīgi atsit "Pulkvedis Briedis" no strēlnieku albumu, vai esmu vienīgais? Tālāk seko dziesma "Akmens Sargs", kas manuprāt ir vājākā dziesma visā albumā, it kā ir centieni uzturēt smagus vokālus viscauri, bet šie vokāli reizēm skan vairāk smieklīgi nekā nopietni un kopumā smagi iegāž dziesmu, taču tai seko albuma labākā dziesma "Pazemē", kas ir perfekts mikslis starp Folku un Metālu, vārdi ir lieliski, melodija arī un dziesma spēj uzlabot manu garstāvokli jebkurā brīdī. Un tagad iesākas albuma fināls - "Melnais Jātnieks" un "Pēdējā Kauja", abas dziesmas noved stāstu līdz galam un manuprāt to izdara perfekti. Vienmēr, kad es dzirdu pašas beigas Pēdejai Kaujai, man pāri mugurai pārskrien zosāda, jo tā sajūta ar kādām emocijām tas tiek izdziedāts ir vienkārši nepārvarami spēcīga. Un kā jau koncertā paši Skyforger teica, lai viss nebeigtos uz tik skumjas nots, albums tiek noslēgts ar Opus Pro dziesmas "Kurbads" kaverversiju, kas noslēdz albumu ar daudz pozitīvāku noti.
Jā, šis albums ir tāds, kas jāklausās vienā gabalā, lai pavisam spētu izprast tā spēku, protams, ka var klausīties atsevišķas dziesmas, kas arī ir labas, bet tomēr vislielākais iespaids paliks, ja albumu klausīsieties vienā gabalā.
Gala vērtējums - 9/10

Neizkustināmais objekts pret neapturamo spēku

...jeb kādēļ man visa popmūzika šķiet vienāda, bet tās mūzikas cienītājiem viss metāls šķiet vienāds.


Man šodien bija Deja Vu, bet ne pa īstam, tas pat nebija klasificējams kā īsts Deja Vu, drīzāk tāds kā Deja Vu mazais brālēns - mini deja vu. Kā tas notika? Es biju draugos, kur dienasgrāmatās regulāri mēdz parādīties dažen dažādi youtube video. Parasti es to ignorēju taču šoreiz kāds velns mani dīdīja (ak jā man ir temperatūra, tas laikam to izskaidro) uzspiest play pogu un apskatīties jaunāko, ko spēj piedāvāt Miley Cyrus, par kuru es pēdējo reizi es dzirdēju, kad es skatījos South Park sēriju, kur ņirgājās par Jonas Brothers un kaut kas man pieminēja par tādas "mākslinieces" eksistenci. Nu labi, es ieslēdzu video sākums laikam ir domāts ievadīt sižetu un tad sākas dziesma. Brīdī, kad manās austiņās sāka skanēt šausmīgi apnicīgi sintizēti drum loops es sapratu, ka es šo dziesmu esmu dzirdējis, tad man ienāca prātā vēl kāda ģeniāla ideja, noskaidrot, kur es šo dziesmu biju dzirdējis un es sāku iet cauri n-tām popmūzikas dziesmām, bet ziniet pie kā es nonācu? Pie tā, ka viņas visas bija gandrīz vienādas vismaz savā pamatā, protams varbūt nedaudz atšķīrās sintezatori, vokāls varbūt dziedāja citā tonī, bet doma palika tāda pati, it kā kāds būtu paņēmis formulu kā radīt dziesmu, iemetis to mašīnā, kas ražo dziesmas, un vienveidīgas popzvaigznes, un kad mašīna saražo jaunu vienību minētā vienība tiek uzmesta uz skatuves. Varbūt es esmu pārāk cinisks, bet tāds bija mans viedoklis pēc stundas popmūzikas pasaulē.
Bet, lai būtu godīgs jāparunā kādēļ cilvēki uzskata, ka visas metāla dziesmas ir vienādas? Es par to ilgi esmu domājis un vēl joprojām neesmu spējīgs atrast precīzu atbildi, jā, metālā dominē skaļas ģitāras un bungas, un vokāli mēdz būt brutāli, bet apakšā esošā melodija un ritms parasti ir atšķirīgs no dziesmas uz dziesmu. Protams arī metālā gadās atkārtoties, bet manuprāt šis atkārtošanās procents ir daudz zemāks par to, kas ir sastopams popmūzikā.
Visbeidzot gribu padomāt kādu baudu sniedz apmeklēt pop koncertu salīdzinājumā ar baudu, ko var iegūt metāla koncertā, brīdinājums šī sadaļa būs ļoti subjektīva. Ko cilvēks iegūst, kad apmeklē popmūzikas koncertu? Viņš redz šovu un tas ir viss. Viņš redz mākslinieci vai mākslinieku, kam ir perfekti atstrādāta skatuves rutīna un kas ļoti bieži neizmanto savu balsi, bet gan fonogrammu. Ko es iegūstu metāla koncertā? Enerģiju, apziņu, ka koncerts notiek dzīvajā, tas nav iestudēts, mūziķi mēdz nākt pie faniem, ir ļoti liela kopības sajūta.

Kopumā šī subjektīvā raksta būtība ir - metāls ir labs!

Man džinkst kreisā auss, jeb kāpēc vakardienas Skyforger koncerts bija super!

Ieradāmies tur ap kādiem ~18:00, un pavisam drīz jau sāka spēlēt pirmā grupa - Ocularis Infernum, kas spēlēja pavisam nesliku Black Metal, man personīgi patika un secināju, ka viņu soliste ir vnk ļoti ļoti spēcīga, būtu jau vēlējies, lai grupa uzvedās nedaudz aktīvāk, bet nu tas nu tā, ak tas tik tā.
Otrie bija zviedri Månegarm, šeit vakars tiešām sākās, viņi ielika ļoti ļoti lielu enerģiju, un pirms viņi sāka spēlēt uz skatuves uznāca Zirgs un teica, lai viņu pieņemam pavisam silti. Un bija arī ko pieņemt, grupa spēlēja godam, jūtu, ka viņi uz mana iPod kļūs bieži viesi. Patiešām spēcīga grupa.
Pārtraukums starp Månegarm un Skyforger gan nebija pārāk jauks, jo sanāca neliela saķeršānās ar dažiem kretīniem, bet nu tas nav tik svarīgi, gan jau viņus kāda mašīna notrieks kādreiz.
Tad nāca vakara galvenie vaininieki - Skyforger. Sāka ar visu Kurbadu, pirms katras dziesmas no šī albuma viņi pastāstīja tālāk, kas ir apdziedāts tieši tajā dziesmā, un tā mēs izgājām cauri visam albumam. Tad sākās vecie gabali, kuru vidū bija Zirgi Zviedz, Kurši, Ūsiņš Jāj, 6 ārprāta Dienas.... tad uz atkārtojumu nospēlēja klasisko Migla Migla...

Kopumā koncerts bija ļoti ļoti jauks, kreisā auss vēl atkopjas, un ja nebūtu bijusi tā saķeršanās es teiktu, ka labākais koncerts, kur esmu ilgā laikā, bet nu tāpat bija jauki.

Mošpiti ir jauki

Hehe, nupat tā KĀRTĪGI izārdījos pie Tumora un PND, kreisais plecs sāp diezgan smagi un piere arī forši atdauzīta, bet tas bija tā vērts. Jo galu galā mošpiti ir forši, tajos piedalās tie, kas vēlās un tie kas nevēlās no malas var vērot smieties par to, apbrīnot to, varbūt iesaistīties, jo lai gan tas izskatās nežēlīgi brutāli patiesībā jau nav tik traki. Protams, var gūt traumas, kā jau visur, bet nu traumas parasti aprobežojas ar dažāda veida sasitumiem un plēsumiem, bet nu kas nopietns ir ļoti ļoti reti, jo mošpitos valda sava kultūra, ja kāds nokrīt to visi ceļ augšā, ja kāds grib tikt ārā viņu mierīgi izlaiž. Tas ir jauki. Un pats foršākais ir to darīt pie skatuves un lekt cilvēkos, jā, bet ja skatuve ir 20cm augsta, tad tas ir ekstrēmi, bet nu daži to darīja un tas izskatījās forši un viņus ķert arī bija jautri.
Visforšākie mošpiti tomēr ir brīvdabas festos, vo tur notiek nopietnas lietas, apļveida mošpiti, parastie mošpiti, nāves siena!!!
Novēlu katram, kas ne reizi nav bijis mošpitā vai pat nezina īsti, kas tas ir, paskatīties apakšā esošo video un padomāt, vai kaut reizi dzīvē to nebūtu forši pamēģināt, jo mēdz tač teikt, ka viss dzīvē jāpamēģina kaut vienu reizi, kādēļ ne mošpits.

Peace out
~AZ

Kāpēc es uzskatu, ka Last.fm ir ģeniāls

Jo ierakstot tagu Folk Metal, viņš man jau vairāk kā stundu nodrošina ar fantastisku mūziku, par kuras eksistenci es pat nebiju dzirdējis, bet kuras man ļoti ļoti patīk. Šāds mūzikas piegādes formāts ir ļoti ērts, jo tas ir oficiāls, par velti un ļauj cilvēkam pamēģināt pirms pirkšanas, kā arī vienkārši paplašināt mūzikālos horizontus.
Kā arī tas dod iespēju mazāk zināmām grupām tikt atklātām, jo viņu mūzika parādīsies zem kāda TAG, un tad kad tad TAG tiks meklēts viņu dziesmas tiks atskaņotas cilvēkiem, un ja šiem cilvēkiem tas patiks tad arī nebūs problēmu ar peļņu.

Likteņa ironija, jeb man sāp kājas

Smieklīgi, es sēdēju uz soliņa, un nolēmu piecelties, jo sakārojās uzpīpēt, un nolēmu, ka būšu laipns un nelikšu pārējiem elpot savus dūmus, kas notiek ~10 sek, kopš esmu piecēlies un knapi aizpīpējis? Apsēžas kkāds čalis, kurš izvelk cigaretes un sāk pīpēt tur kur es sēdēju. WHAT!? Tas pat nav smieklīgi :D Tu cilvēks centies būt jauks/laipns, bet liktenis parāda vidējo pirkstu.

Skraidīt un filmēt gājienus ir interesanti, vienīgi ja gājieni ir gari sanāk, ka tu to maršutu noej divas reizes, jo galu galā tev ir jāskraida visu laiku gan priekšā gan pakaļā, lai nofilmētu normālu materiālu, un jā ja kamerai nav pat Jack priekš nolādētām austiņām un nav objektīva tad ir jauki :) Par gala rezultātu sūdzēties neļauju :P

Svētdien vazāšanās gar lielupi, that might be fun. Rīt sešu elektrisku stīgu mocīšanas diena laikam, ja vien kkas nemainīsies.

Bet palieku pie fakta, ka tas bija ironiski vai kkā tamlīdzīgi.

Šodienas dziesma:

Ilgstoša mošanās un pārdomas par nacionālismu

Hmm, ja tu pamodies 10:20 tas skaitās, ka pamosties laikā, ja ir apziņa, ka tev bija jābūt kaut kur jau 08:00. Nu neko, tādā veidā es šodien paliku mājās, jo pēc vakardienas eskapādēm man šodien tiešām gribējās gulēt. Bet neko, pakārtoju māju, samīļoju Margaritu un vispār bija normāli. Klausos metallica rīgas koncerta ierakstu un saprotu, ka gribējās tur būt. Bet nu visu nekad nevar gribēt un jā... esmu jau par to rakstījis.

Cita tēma, bet arī gribas parunāt: Vai man tikai tā liekas, vai arī patiešām Latvieši un pārspīlēts nacionālisms ir slikta kombinācija. Jā, es nēsāju ap roku apsietu LV karoga lentīti un man ir gredzens ar senajiem simboliem, bet es to nesmērēju nevienam sejā, protams man patīk runāt latviski un protams, ka es uzskatu, ka dzīvojot zemē tev ir jāiemācās tās valoda, bet es nespēju saprast cilvēkus, kas tikko kā kāds cilvēks pa TV runā krieviski uzreiz kliedz: "Kā tā var!!! Valsts valoda!!!!". Nu un! Pats iemācīsies svešu valodu, par ļaunu nenāks, jo kā mēs zinām, tad zināšanu nekad nevar būt par daudz. Es vienkārši vēlos saprast vai es varu būt nacionālists, bet nebūt radikāls, vai arī tad es skaitos nodevējs :D

HELLENORE

Yāp, tā ir mana grupa, jap skaņa nav tik laba, bet fuck that :)
Mums bija jautri ^^

Izmantošana

Ir smieklīgi redzēt, to momentu, kad cilvēks saprot, ka tevi vairāk nevarēs izmantot savam labumam un vnk novēršās nost :D Būtībā pasūta tevi. Tas ir vissmieklīgāk ja tu to gaidi un, kā teikt, ar hronometru esi jau nomērijis to laiku, kad tas notiks. Es patiešām gribu saprast to domu gājienu. If you're not mine, you are dead to me :D
Bet ne par to ir runa. Anyways, šorīt gulēju ļoti ilgi un jūtos diezgan labi, vakar biljardā atkal tiku ownots, bet nu ar to ir jārēķinās, ja tu visu laiku spēlējot domā par to ka ir kāds, kas vēl pietrūkst tev blakus :D

Ak jā, Rotting Christ - A dead poem ir vnk fantastiski labs/vecs albums, ko rekomendēju visiem, kam patīk smagāka mūzika.

Tom Waits

Ir super!!!!