Paskatoties kalendārā paliek nedaudz bail, pagājis jau gads, kopš pagājušās reizes, kad nēsāt sarkanas cepures ar baltiem bumbuļiem skaitījās sociāli pieņemami. Tāpat ir pagājis gads kopš vajadzēja apkopot visu, kas darīts gada laikā un secināt, ka jaunā gada apņemšanās (nopelnīt pirmo miljonu) ir izgāzusies kā citus gadus. Tā nu es sēžu bez miljona, bet neesmu vēl pavisam saskumis, jo 2011. gads bija labs vienā ziņā - bija daudz labas mūzikas... Cik daudz? Pietiekoši, lai zaudējot jebkādas tiesības saukties oriģināls es arī varētu izveidot savu topu ar šī gada labākajiem albumiem. Izvēlējos maģisko skaitli 21, jo ar tā palīdzību nākamgad gribu dabūt savu miljonu.
21.
Alice Cooper - Welcome 2 My Nightmare
Šokroka vectēvs ir atgriezies pie sava veiksmīgākā albuma un izdevis tam otro daļu. Ja parasti turpinājumi ir neveiksmīgi, tad šoreiz tā galīgi nav. Albumā var just Alice briedumu, caur dažādiem mūzikas stiliem un ļoti veiksmīgi izveidotu konceptu. Rekomendēju gandrīz visiem, kam patīk laba mūzika.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=fOO4_bCUUXg
20.
Tom Morello: The Nightwatchman - World Wide Rebel Songs
Rage Against The Machine un Audioslave ģitārists, kurš agrāk bija pazīstams kā vīrs, kas no savas ģitāras spēja izdabūt visneģitāriskākās skaņas un ar dažādu efektu palīdzību padarīt ģitāru par pilnīgi jaunu instrumentu. Taču pēdējā laikā viņš ir pievērsies, kam pilnīgi citam. Protesta dziesmām pret pastāvošo kārtību, jo viņam ir viedoklis, un tas ir jāpasaka. Ignorējot domas par to, kāds ir viņa viedoklis nevar noliegt, ka albums ir prasmīgi izstrādāts un dziesmas ir lipīgas un prātā paliekošas. Kā arī kā dziedātājs viņš nav galīgi zemē metams.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=lC20oFu-blk&ob=av3e
19.
Iced Earth - Dante's Inferno 2011
Power Metāls nekad nav bijis mans mīļākais žanrs, taču ja kāda grupa spēj radīt teju 18 minūtes garu episku darbu balstītu uz Dantes Dievišķo Komēdiju es pavisam noteikti to izbaudīšu gan muzikāli, gan liriski. Šo var ieteikt, ja Tev kādā iemesla dēļ vajag iemācīties pamatus par Dievišķo Komēdiju un tev patīk metāls, kas nav pārāk smags. Ja kas šī nav orīģināl versija, bet gan viņu pašu pāranžēta versija no sava agrākā skaņu darba.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=O3GO1CfiL0I
18.
Psychostick - Space Vampires Vs Zombie Dinosaurs in 3d
Psychostick patīk jautrība, viņiem patīk rakstīt dziesmas par ikdienišķām lietām un saskatīt tajās humoru un viņi māk pasmieties par sevi to visu ietērpjot muzikalajā pavadījumā, kas vienādi daudz aizņēmies no Hardcore un Nu-Metal. Tas kopumā izveido samērā unikālu skaņas un liriku kombināciju, ko pati grupa dēvē par HumorCore. Albums, manuprāt, ir spēcīgākais, ko Psychostick ir izdarījuši līdz šim brīdim. Var just instrumentālo briedumu kā arī pozitīvi ir tas, ka puse no albuma dziesmām nav saistītas ar ēdienu. Ballītē noteikti aizies uz urrā!
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dcYlytyuKsc
17.
Es gribētu, lai šis albums man patiktu vairāk, bet tā nav. Klausoties es jūtu lieliskas dziesmas, bet tikai dažas spēj mani aizķert, ko to izdara katra dziesma Sārtajā Rītausmā vai MMSN. Žēl, bet šā vai tā, tās dziesmas, kas aizķer, tās aizķer tā, ka par maz neliekās. Un kājas tik uz koncertu velk, varbūt tur noķersim sesku.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dm3s0pVRbLE
16.
Amon Amarth - Surtur Rising
Ir albumi, kam vajag laiku, lai tie iepatiktos. Šis ir izcils piemērs tam, jo pēc pirmās klausīšanās reizes es biju absolūti pārliecināts, ka tas būs gada vilšanās. Un jā, tajā brīdī es vēl nezināju par LULU eksistenci. Bet jā, klausoties albumu vēl un vēl es sāku sajust, ka patiesībā viņš ir nobriedušāks(es šo vārdu, tāpat kā iekavas izmantoju pārāk bieži). Un prasa no klausītāja, lai viņš iedziļinās tā saturā un izbauda moderno vikingu vēstījumu par senajām cīņām Valhallā. Twilight Of Thunder Gods šā vai tā ir labāks, bet šis pavisam noteikti nav slikts ieraksts. Un Aerials kaver versija ir absolūti ģeniāla.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=NdvFzSuUeE0
15.
Līdzīgi kā ar Iced Earth arī šis nav albums, bet gan viens skaņu darbs, kas izdots kā albums. Un kas par skaņu darbu. MDB ir atgriezušies ar sev tik raksturīgo un perfekti atstrādāto Doom metāla paraugstundu, kurā sastopams ir viss, kas liek viņus mīlēt. Nolemtības pilni vārdi, kurus papildina smagas, lēnas ģitāras, kurām pāri kliedz sāpju pilna balss. MDB ir kā vīns, ar katru albumu kļūst labāk un labāk.
http://www.youtube.com/watch?v=QRGG9Nmf2gA
14.
Anthrax - Worship Music
Thrash metāla leģendas. Grupa, kas kopā ar Slayer, Megadeth un Metallica definēja 80o gadu thrash metālu un slavināja tā fanus dziesmās kā Caught In A Mosh un Bring The Noise. Nu atgriežās ar savu jaunāko veikumu ar veco labo Joey Beladonna pie vokāliem. Un jāsaka kā ir - viņš ir lielisks. Vokāli ne vietas, kur piesieties, muzikāli arī klasisks thrash metāls. Diemžēl man Anthrax nekad nav bijuši pārāk tuvi tādēļ tik zemu sarakstā, bet ja Anthrax patīk, tad šis albums ir kā radīts Tev.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=G6glLYRKy6o
13.
Red Hot Chili Peppers - I'm with you
Par šo albumu pasaulei bija daudz bažu. Galu galā atkal no grupas aizgājis Frušiante ar kura ģitārspēli RHCP ieguva vispasaules slavu. (RIP Slovak) Bet viņa vietā šoreiz nav Dave Navarro, bet gan Josh Klinghoffer, kurš jau ilgi ir bijis grupas draugs. Taču par viņu nav daudz jēgas runāt, jo viņš pārāk daudz albumā neparādās, kaut gan jāatdzīst, ka sākums Brendan's Death Song ir ļoti skaists. Jā, albums ir vajāks kā Stadium Arcadium, bet tai pašā laikā grupa ir progresējusi un arī 50 gadu vecumā cenšas mainīt savu skaņu, kas ir apsveicami. Un viņiem pat nevajag Lū Rīdu, lai to izdarītu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=lUorx8yVQ50
12.
Epysode - Obsessions
Epysode ir Semjuela Arkana no grupas Virus IV gara darbs. Daudzu gadu laikā sarakstīti skaņu darbi, kuru izpildē pieaicināti dažādi Power un Progresive metāl aprindās zināmi smagsvari. Gala rezultāts ir ļoti sevī ievelkošs albums, kuru nevar apstādināt vidū, jo kopējais koncepts spīd cauri un ir vēlme dzirdēt nākamo gabalu. Stils ir ļoti neuzbāzīgs un veiksmīgi balansē smagos gabalus un ar vieglajiem, kas padara šo par lielisku fona albumu dažādām aktivitātēm.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=JI_LNT8spik
11.
Grondh - Necilvēks
Agrāk zināmi kā trakākie Black metālisti puiši ir nedaudz piebremzējuši ar trakmūziku, bet ir izdevuši albumu, kurā viņu vecās kompozīcijas ir pārveidotas uz nedaudz vairāk Death/Black stilu ar vārdiem latviešu valodā. Šis solis, viennozīmīgi, ir nācis par labu, jo albums ir ļoti izdevies, ir daudzas dziesmas, kuras gribas klausīties vēl un vēl. It īpaši ja agrāk būts uz daudziem viņu koncertiem tad var atpazīt kuras dziesmas no agrākiem laikiem ir kuras dziesmas albumā.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=aem3gUx2S_w
10.
Chris Cornell - Songbook
Soundgarden, Audioslave līderis, izcilas balss īpašnieks un viens no Sietlas četrinieka nu ir izdevis akustisku dzīvo ierakstu no savas pēdējās koncerttūres. Albumā ir dažas jaunas dziesmas, bet pārsvarā tas koncentrējas uz tādu kā viņa karjeras retrospekciju aplūkojot darbus no visām ērām, kā arī iemetot Imagine kaverversiju. Ļoti jauks albums, kas pēdējās dienās man diezgan daudz griežās uz riņķi, bet tomēr netik daudz kā viens no nākamajiem albumiem.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=yRaYtmWXIho
9.
Pearl Jam - Twenty
Vēl viens albums, kurā nav jaunas dziesmas, bet kurš ir kā lieliska retrospekcija uz šīs Sietlas bandas progresiju no jauniem, ambicioziem mūziķiem uz grupu, kas ir šobrīd. Albums iznāca komplektā ar Kamerona Krova filmu PJ20, ko es ļoti iesaku visiem noskatīties, jo tā dod unikālu ieskatu Pearl Jam dzīvē un to kā viņiem pēc tik ilga laika izdodās būt tik vitāliem un būtiskiem.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=V-QI1NPUV34&ob=av2e
8.
Satanika - Satanikattack
Ja godīgi esmu pārsteigts cik augsti šis albums nonācis, jo sākotnēji es to izvēlējos tikai tādēļ, ka vieno no tā dziesmām sauca "Sodomize The Nun". Taču klausoties albumu kļūst skaidrs, ka grupa ir kas vairāk kā vienkāršs Blackened Thrash. Viņiem ir talants rakstīt lipīgas, bet smagas dziesmas. Savā ziņā man gribās viņus salīdzināt ar Necrofago, taču tas nebūtu godīgi pret Satanika, jo viņi necenšās kopēt, viņi rada savu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dFNSgBVnKw0
7.
Strāvoklis
Tie, kas mani pazīst zina, ka man ir ļoti silta vieta sirdī Latviešu pagrīdes mūzikai un šis albums bija kā dāvana šīm jūtām, jo Latvijas mūzikas scēnā labi zināmi mūziķi kā Inokentijs Mārpls, Soundarcade, Bērnības Milicija, Židrūns, u.c. apvienojās, lai katrs sarakstītu dziesmu ar Raiņa dzejas vārdiem. Galarezultāts ir kas tāds, kas patiešām mani piespieda mīlēt Raini, jo viņa dzeja ir padarīta mūsdienīga saglabājot viņa vārdus un izteiksmes līdzekļus, bet ar mūzikas palīdzību tai ir piešķirta jauna dimensija, kas palīdz to uztvert daudz labāk. Kā arī katrs mūziķis vai grupa albumam dod pilnīgi citu stilu tādējādi ar šo vienu albumu var gūt diezgan labu ieskatu Latvijas pagrīdes mūzikas dzīvē.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=AP0gJx00ih8
6.
Arch Enemy - Khaos Legions
Angela Gosowa ir metāla dieviete. Par to nav jautājumu. Gluži tāpat, kā tas, ka brāļi Amoti zina, ko viņi dara ar savām ģitārām. Tad nu lūk, šī apvienība ir radījusi jaunu mākslas darbu, kurš ir piepildīts ar visu to, ko cilvēki mīl no Arch Enemy, lieliskām melodiski smagām ģitārām, Andželas elles kliedzieniem un vārdiem par apspiestību, noslēpumiem un kraukļiem. Ko vairāk var dzīvē vēlēties...
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=Hy2cHEjYb6g
5.
SIA Radikal - Monokarš
Latviešiem ir smagā metalurģija, par to šaubām nevajadzētu būt. SIA Radikal ir Gustava Terzena lolojums. Viņš pats spēlē ritma ģitāru, kamēr albumā solo ģitāru spēlē Relicseed Edgars Rakovskis, kurš nu jau ir atvadījies no radikāļiem, lai dotos uz ārzemēm ar Relicseed. Bet pats albums ir veiksmīgs klasiskā Thrash metāla stilā ieturēts ar spēcīgiem sociāli aktuāliem vārdiem, kuru autors ir vokālists Dainis Rijkuris. Muzikāli nav nekā ļoti oriģināla, taču dziesmas ir lipīgas un patīkami klausāmas.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=LgL9HTK_I4U
4.
A Pale Horse Named Death - And Hell Will Follow Me
Albums, kas vai nu patīk vai riebjas. Type O Negative bundzinieka jaunais projekts. Muzikāli drūms, liriski vēl drūmāks, vokāli interesants darbs, kura spēcīgākā puse ir ļoti interesantie vārdi kā arī nolemtības sajūta, ko uzbur vokāli. Rekomendējams vakarā, kad viss apnicis un gribas dzirdēt sāpes, dusmas un naidu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=vGzPuMbSrZs
3.
Megadeth - TH1RT3EN
Musteins ir kaut viena no interesantākajām figūram metāla pasaulē. Mute lielāka kā prostitūtai, viedokļi skaļāki kā piecus gadam bērnam. Bet šā vai tā visi viņā klausās un atbalsta mūziku. Kādēļ tas tā ir? Jaunais albums uz to sniedz atbildi, jo šeit ir apkopotas un pabeigtas dziesmas, kuras rakstītas vairāk kā 20 gadu laikā. Un to nevar tik ļoti just. Es jau augstāk minēju cik labi ir ja grupas mainās, bet Megadeth ir izņēmums, ir patīkami, ka viņi nemainās, ka iegādājoties Megadeth albumu ir pilnīgi skaidrs, kas drīzumā skanēs no tumbiņām un padarīs kaimiņu ikdienas dzīvi nepanesamu. Albumā nav nevienas vājas dziesmas, nav gabala, kam nevajadzētu būt. Musteins fantastiski labi ir saspēlejies ar Broderiku un abi kopā ir atraduši lielisku ritmu, kas vairs nav tāda sacensība kāda bija novērojama Endgame.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=K4MtiQHhlNY
2.
Machine Head - Unto the Locust
MH ir modernā Metallica. Viņi dara to, ko Metallica vairs nespēj - Rada klasiskus albumus vienu pēc otra. Jāatdzīst, ka pilnībā es viņus varu izbaudīt tikai kopš Blackening, kas man šķita nepārspējams ieraksts, taču kaut kādā veidā MH tas izdevās. Es pieņemu, ka līdzīgas sajūtas, bija pēc Metallica - Ride The Lightning, ko šķiet nevarētu pārspēt, bet tad atnāca Master Of Puppets. Un ja albums ir jāsalīdzina ar kādu citu albumu tad MOP būtu tieši tas ar ko salīdzināt, jo abi divi ir sasodīti spēcīgi no sākuma līdz galam, bez nevienas vājas dziesmas un abiem ir dziesmas, kas ir kļuvušas par klasiskām. Albums būtu bijis pirmais, ja pirmās vietas īpašnieki nebūtu savu albumu izdevuši tik nesen, ka man viņš šobrīd griežas gandrīz nonstopā.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=3Nw15QK5BCk
1.
Baložu Pilni Pagalmi - Divreiz Izstāstītie Stāsti
Kas ir BPP? Tas ir Māris Šverns un viņa draugi. Tā ir Šverna ne akadēmiskā balss un sapņainie, reizēm naivie dziesmu vārdi par mīlestību, par laimi un par viņu. Kas ir viņa? Tā ir Kamilla, Diāna, Valentīna. Tā ir jebkura sieviete, kas ir mūsu dzīvē. Kas šajā albumā ir tik spēcīgs? Tas, ka katrā dziesmā var just Šverna dzīvi, emocijas un viņa balss tās stāsta fantastiskā veidā. Kā arī muzikāli albums ir labākais kopš Zabetes, un, ticiet man, esmu ļoti liels "Esi Sveiks" fans. Grūti pateikt, ko vairāk, vienkārši paklausieties un atveriet sevi varbūtībai, ka ne vienmēr vajag perfektu balsi, lai būtu izcils mūziķis, reizēm pietiek ar atklātu sirdi un dvēseli. Un citējot pašu Švernu "Kā apsnigušam purvam"
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=korSd_9PDYU
