SZF, here I come

Jā, tagad ir skaidrs, es studēšu LU SZF Komunikācijās
It kā politologos man pēc tam būtu vieglāk ierotēt budžetā, bet tas tomēr nav mans aicinājums, komunikāči šķiet daudz interesantāki :)

Un kā lai es šito nosaucu?

Cilvēks ir daudzveidīgs radījums, tas ir spējīgs vienu brīdi kādu lamāt un apvainot vistrakākajos veidos, bet jau nākamajā rādīt smaidu citiem un izlikties, ka nekas tāds nenotika. Es gribu saprast kādēļ es tā nemāku, ja man ir viena emocija tad tā arī ir, ja es esmu dusmīgs es piebremzēšu pret citiem, bet tāpat skaidri būs saprotams, ka es esmu dusmīgs, bet lielākā daļa cilvēku ir hameleoni šajā ziņā. Viņi atgādina robotus, kas spēj savas emocijas pārslēgt ar vienu mikroshēmu.
Vispār jau ir šis tas interesants noticis manā dzīvē, biju pārgājienā. Tā ietvaros pamanījos ar visiem apaviem izbradāt braslu, lauku sētā lūgt/dabūt pienu, pārlaist manuprāt gadsimta vētru ezera krastā slēpjoties zem info zīmes. Jā, tas bija interesanti, bet kas nav interesanti ir fakts, ka man rīt vai parīt jāiesniedz papīri augstskolās, jo vēljoprojām nav īstas skaidrības, kur un ko es gribu darīt, it kā jau varētu ņemt akadēmisko, bet labāk nē. Labāk tomēr studēt.
Šodien ejot pa ielu klausījos Charles R. Cross grāmatu par Kurtu Kobeinu - Heavier Than Heaven, un domāju par to cik ļoti audzināšana spēj ietekmēt cilvēku, kā katrs cilvēks būtībā ir savu vecāku, vecevecāku, tantu un onkuļu spogulis. Jo viss nosēžās zemapziņā un veido nabaga mazās māla masas.

Es gribu vēl ko rakstīt, bet nezinu, apciemojiet manu dzejas saitu, reklamējiet to, esiet jauki, nopērciet man ģitāru....

See ya

Manu dzejoļu apkopujums

Atrodas šeit
http://quotethepoetnevermore.blogspot.com/
Te dodiet saiti visiem, kas grib. Dalīties, sūtiet, izplatiet :)
Paldies

Spontānā aizdegšanās

Hmm, vakar bija jauki paārdīties ar savējiem, atceroties agrāko sastāvu, bet tāpat nenožēloju, ka aizgāju, jaunais projekts lēnām sāk pieņemt formu un varbūt drīz jau sāks darboties, kad tiks atrasts katlu dauzītājs.

Kāpēc tāds virsraksts? Jo vakar es sapratu cik ļoti spontānas idejas var uzlabot vakaru. Jo tad, kad es 10os vakarā aizgāju uz jauno klubu ACCO ar cerību tur padejot un sapratu, ka tur nav mūzikas tagad un dizains ir diezgan atbaidošs, es domāju, ka drīz došos mājās, bet pēc satikšanās ar dažiem cilvēkiem, radās ideja pabazarēt parkā, kas pārvērtās par savdabīgu patiesība vai risks, pēc tam nonācām JPA birojā, un tieši, kad jau izgājām no tā, lai dotos mājās notika atklāsme - Mums ir ūdens pīpe, tā arī visa nakts tika aizvadīta ietīta ūdenspīpes dūmos un hiperventilējoties, jo ogle bija kaut kāda dabīgā, kas nu galīgi nedabiski negribēja degt. Tādēļ arī pamanijos iedzīvoties ļoti smagās galvas sāpēs, kuras mani atteicās pamest pat tad, kad pamodos 12os no rīta mājās :).
Un tad es sapratu vēl vienu lietu, cilvēks, kurš izgudroja/atklāja/saprata (izvēlies pareizo) iboprofēnu ir pelnījis Nobela balvu un visas pārējās iespējamās balvas, nevaru aprakstīt cik daudz reiz labāk jutos, kad divas 400mg tabletes bija noslīdējušās manī un sāka savu iedarbību.

Bye for now, nezinu, kādi ir mani tagadējie plāni, bet pacik atestāts kabatā būtu laikam jāatrod augstskola tagad :D

Dz-svētku lielbilde un izgaistošs cilvēks

Tātad, kārums sponsorēja šo dz-svētku 360 grādu lielbildi, tas ir ļoti jauki :)
Bet es nebūtu es, ja neatrastu vienu gļuku šajā bildē :D




Bet patiesībā bilde ir fantastiska, lai gan strādāju kā brīvprātīgais tai dienā tur, vēl nebiju laicīgi nogājis tur lejā, tāpēc sevi neredzu :)

Pati bilde

Latvijai ir jauns Karalis, jeb Old Spice mārketinga kampaņa uzņem apgriezienus

...

Metalshow un dziesmu svētki

Ir lielākais karstuma vilnis pēdējā laikā, bet ko dara Kārlis? Jāp, tieši tā, Es strādāju dziesmu svētkos kā brīvprātīgais, bet vēl pirms tam apmeklēju Metalshow. Bet nu tagad par visu pēc kārtas.
Kā jau Jūs izlasījāt iepriekšējā ierakstā mūsu brauciens izdevās pa pirmo, tādēļ neatkārtošos par to, bet sāksim stāstu dienu pēc atgriešanās. Biļete iegādāta bija jau sen, 17ls izterēti ar domu, ka beidzot nu redzēsim fantastiskos Rotting Christ, bet nu kā jau tas mēdz gadīties viņi tomēr neatbrauca, jo šo solists bija cietis autoavārijā. Nu labi, kam negadās, vismaz mums vēl joprojām bija Napalm Death. Tā nu dodos ārā no mājās savā jaunajā Skyforger kreklā, satiekos ar Z, kas diemžēl jutās ļoti slikti šajā dienā. Acīmredzot bija kaut kāds karstuma dūriens, bet nu par to bik vēlāk. Nonākot MP teritorijā interesantākais bija fakts, ka 3 dienu aproces, uz ko mēs pretendējām bija ROZĀ, jā metāla festivāla svarīgākās aproces ir rozā, kāpēc ne? Uz vietas iegādājamies arī aproces, lai teritorijā varētu gan ienākt gan iziet no tās, kas maksāja vienu papildus latu. Bet nu beidzot bijām iekšā un sākām šokēties par super zemo apmeklētību. Satiekot dažus paziņas tika okupēts galdiņš ēnā un nopirkts pirmais no daudzajiem Melnās Piektdienas aliņiem, kuri patiesībā ir diezgan garšīgi un par pieņemamu cenu. Tātad tālāk - apskatījāmies nedaudz Rebel Riot, tad es redzēju savu pirmās dienas favorītu Grondh, kas blieza tādu konkrēti spēcīgu Black Metal, pēc tam es sapratu, ka Z jūtās pārāk draņķīgi, lai mēs tur paliktu un abi devāmies mājās, kur arī viņa veiksmīgi aizmiga, bet es devos pie sevis visu laiku galvā skanot V. Coja ģeniālajam gabalam - Kogda Tvoja Ģevočka Boļna.
Otrajā dienā kā par brīnumu Z bija pilnīgi un galīgi OK, tāpēc abi devāmies iekarot MP teritoriju atkal. Biški pabesījāmies, ka iepriekšējā dienā palaidām garām Preternatural un Heaven Grey, taču nav jēgas dzīvot pagātnē. Tātad, sākumā paskatījāmies nedaudz Black Cobra, kas bija interesanti, jo līdzīgi kā The White Stripes sastāvēja tikai no vokālista ar giču un bungām. Taču atšķirībā no WS, šie bija daudz smagāki, un arī mani tik ļoti neuzrunāja. Tad devāmies ārā, kur pirmo reizi skatījos Vic Anselmo dzīvajā, hmm izskatās viņa pēc nenormāla frīka, bet dzied patiesībā tīri labi, bija mūsu gala secinājums. Un tad beidzot vakars sāka sākties pa īstam, jo uz skatuves kāpa mūsu pašu SANCTIMONY, kas noblieza konkrēti spēcīgu setu un pat pamanījās izveidot nolielu mošpitu. Pēc viņiem nāca vakara galvenie varoņi - Napalm Death, kurus jau sen biju gribējis redzēt dzīvajā un es nebiju vīlies. Tas bija spēks. Tik fantastiski bija redzēt kā solists starp dziesmām runā pavisam mierīgi un jauki, taču dziesmu laikā šķiet, ka viņā ir iemiesojies kaut kas no H. P. Lovekrafta grāmatām, bezmaz pats Ktulu ir viņu pārņēmies kā viņš kliedz un kustās pa skatuvi. Bet nu jā, ND koncis bija fenomenāls. Un pēc tam iekšā mūs izklaidēja mūsu pašu Frailty, kuri arī atdzina, ka iekšā ir nenormāls karstums un daudz par to jokoja, bet nu var redzēt (lasi dzirdēt), ka tas ir Doom Metāls, jo dziesmas bija nenormāli garas :).
Trešā diena sākas ar nedaudz sāpošu sprandu un ļoti ilgu gulēšanu, un nolemšanu ierasties teritorijā pietiekoši laicīgi, lai redzētu Ocularis Infernum, kuri karstuma dēļ bija bez meikapa un vispār, lai arī nospēlēja ļoti labi šķita nedaudz garlaikoti. Tad abi ar Z bēgām ļoti ātri prom, jo uz skatuves kāpa grupa, kas mums abiem diezgan smagi riebjas - Thursdays 12th. Neprasiet kādēļ, tā grupa vnk ir besīga. Anyways, tad iekšā bik pačekojām Whore Glamourama akstīšanos, kas beigās mani tomēr nespēja pietiekami iepriecināt tāpēc devāmies uz Dominu, kad atgriezāmies uz skatuves kāpa mūsu Trendkill Method, ko tā mierīgi izbaudījām, tad bija Rūsa, kas varbūt nedaudz sāk apnikt, bet tomēr velns viņi ir super dzīvajā. Un tad arī uz skatuves parādījās šīs dienas galvenie varoņi - Caliban. Varbūt neesmu nekāds lielais HC fans, bet dzīvajā viņi bija nepārspējāmi. Tāds mošpits.... ehh man patīk mošpiti un šitas bija kaut kas ģeniāls. Piekāšu, ka vēl šodien mana kreisā roka nedaudz sāp. Tas bija tā vērts. Plus es dabūju bungu vālīti un setlistu :D.
Labi, kad šis viss beidzās bija divas brīvas dienas un tad sākās nākamais maratons - dziesmu un deju svētki. Tajos arī abi ar Z bijām brīvprātīgie un strādājām vērmanīša info centrā. Pacik paši sastādījām grafiku sanāca, ka ir trīs 16 stundu darbadienas. Bet nu bija interesanti, dažādi cilvēki, dažādi jautājumi, dažādas situācijas. Piemēram, kā ir iespējams pazaudēt veselu pītu grozu ar jostām un maisu ar trejdekšņiem? Vai arī kādēļ kāds iedomājās, ka ja cilvēks uz ielas atradīs rozā ausskaru puķes formā viņš noteikti zvanīs dziesmu un deju svētku info centram? Ko man atbildēt uz jautājumu: "Kur šeit var iegādādāties vislabāko un lētāko šņabi?" Jā, cilvēki ir interesantas būtnes. Bet nu vismaz abi ar Z redzējām lielo koncertu mežaparka stāvot pie Valda Zatlera rindas nevienu nelaižot tajā iekšā. Un jā redzējām arī deju koncertu Daugavas Stadionā, tas ir apbrīnojāmi, ko var panākt ar pareizām ID kartītēm :D.
Vispār pēdējās nedēļas ir bijušas ļoti interesantas un jaukas. Es nespēju saprast kā esmu paspējis izdarīt tik daudz, jo galu galā parasti tomēr es esmu ļoti slinks būtnis :D
Ne pa tēmu, bet tomēr, Eluveitie ir jauns albums :)
Kārlis out until the next time :)

Tā nu Kārlim un Zanei gāja ceļojot pa Kurzemi

Ir rīts, Kārlis ir nelielā panikā, jo pleijera austiņas, kuras pirms 2 minūtēm stāvēja uz galda vairāk tur nav. Viņam ir jāskrien uz autobusu centrā, kur jau Zane gaida, bet viņš vanda māju, padevies viņš uzmet virsū uzticamo ādas jaku, samet visas mantas plecos un heisā hopsā dodas ārā no mājas.
Pa galvu pa kaklu viņš panāk tramvaju un aizelsies ieskrien pieturā, apskauj Zani un nolamajās - "Čort, e-talona nav". Gaiss sabiezē, laika ir pavisam maz, viņš skrien uz netālo plus punktu, kur steidzīgi nosaka, ka vajag 2 braucienus un viņš redz kā pienāk autobuss, un tomēr ar pēdējiem spēkiem viņš tiek tajā iekšā, un no šī brīža ir nevis viņš, bet viņi :)
Viņi kratījās autobusā, kurš par laimi nebija pārbāzts un jau pēc pavisam neilga brīsniņa abi atradās šosejas malā. Izstieptie īkšķi nelika vilties piedzīvojumu alkām un jau pavisam drīz mašīna ar k-rauta logo aizveda abus līdz Liellupei, un atkal knapi roka pacelta, kad kāds vientuļš ceļotājs abus divus klejotājus paņēma savā mašīnā un nogādāja līdz Saldum. Un atkal īsu brīdi vēlāk kāds pavecāks pāris paņēma mūsu jaunos varoņus mašīnā, kur šoreiz bez abiem divkājainajiem bija arī četrkājaina draudzene. Un tā nu kopumā viss brauciens ilga 3.5h un izmaksāja 50 sant, par autobusu līdz šosejai.

Un tagad sākās Liepāja, pēc īsas ciemošanās pie radiem abi jauni ceļinieki tika pie dzīvokļa atslēgām, kas kalpoja kā viņu patvērums turpmākās trīs dienas. Pirmajā vakarā tika veikta neliela pilsētas apskate, tai skaitā Rimi revidēšanā, kurā tika iegādāta čupa bezjēdzīgu pirkumu. Taču ja pirmā diena bija viegla tad otrā jau bija nopietns tūrisms, apbruņojušies ar telefona grāmatas kartēm abi divi devās pastaigā pa Liepāju, nokļuva karaostā un izložņāja visus ziemeļu fortus, kā laikā jūsu vienīgais gandrīz atvadījās no šīs dzīvītes uzkāpjot uz akmeņa, kas bija nolēmis uz sevis atļaut augt čupai slidenu ūdenszāļu. Bet nu vienu drošu nāvi vēlāk abi divi devās uz Chilli picu, kur pa abiem ar nenormālām mokām tika piebeigta ĢIMENES pica. Ak jā, un šeit sākas variants, kurā kreisā puse tiek konkrēti apsvilināta.
Nu labi, otrajā dienā abi divi centās nonākt Pāvilostā, garš stāsts īss - tas nesanāca, bet tika noieti kopumā gandrīz 20km. Nu tad nākamā dienā abi diva bija tādi pusguruši un diena tika pavadīta izbaudot minigolfu un kokteiļus, vērojot superīgu saulrietu jūras krastā, dzerot Tequila Sunrise (vai dzirdi vārdu spēli)
Un jā, tagad sākas ceļošanas daļa. Abi divi tiek veiksmīgi nogādāti uz Liepājas šosejas un pēc kāda laika atrodas Aizputē, tad nenormāli veiksmīgi nonāk Kuldīgā, kur nopeldās Ventas rumbā un drīz jau nonāk Ventspilī. Un šeit sākas ceļa romantika. Izrādās, ka ventiņi, kas brauc prom no Ventspils negrib ņemt līdzbraucējus, tādēļ Kārļa un Zanes komanda ļoti lēnām nokļūst pie pagrieziena uz Valdemārpili, kas bija skaistāka aizstopētā vieta, kur viņi bija bijuši un tad iestrēgst Ugālē. Ja jūs mēdzat teikt - manas kabatas ir tukšas kā gobi tuksnesis, tagad varat teikt - Manas kabatas ir tukšas kā Ugāle pēc 10iem vakarā. Bet kārtējot reizi veiksme ir mūsu jauno ceļotāju pusē un kaut kā viņi nonāk gala mērķī - Laucienē. Tur pēc vakariņām viņi tiek likti gulēt. Pēc nelielas smiešanās abi noliekas čučēt visnotaļ jocīgā, bet paredzamā situācijā. Nākamā diena tiek pavadīta apskatot Talsus un visu tuvējo apkārtni, kā arī dauzoties ar visnenogurdināmāko suni, ko abi divi ir sastapuši, un tad arī nāk nakts, kura šoreiz tiek pavadīta karaliskos siena šķūņa apartamentos, kas abiem ļoti ļoti iet pie sirds. Pēc sarunām visas nakts garumā abi divi dodas pie miera un tad jau atnāk nākamā diena, kurā abi varoņi notrauc ceļa putekļus un atgriežas pie saspringtās dzīves Rīgā.


Paldies tev Mīļum, par visskaistāko ceļojumu manā dzīvē :*