6,12 sīkumi, kas mani kaitina

1)RIMI ātrās kases - Cilvēki mīļie, tikai tas, ka tur ir rakstīt ātrā kase nenozīmē, ka tā būs ātra, ja jūs tur uzkrausiet 10 dažādu veidu intīmās ziepes un trīs grūtniecības testus, kopā ar to lētu alu un cigaretes. Tas kopā sakrāja daudz un prasa kasierei/im ilgu laiku to visu ieskenēt un apkalpot Jūs, tādējādi padarot ātrās kases konceptu par nejēdzīgu un lieku, jo neviens to nemāk izmantot. Iedomājieties, ka Jums ir situācija, kad steidzami vajag nopirkt prezervatīvus, bet aptiekas un narvesen nav tuvumā. Jūs ieskrienat RIMI, mājās gaida meitene, kas ilgi vairs negaidīs. Jūs iestājaties ātrajā kasē un .... stāvat 10 minūtes, jo kādam kretīnam ir smaga disleksija. Esmu diezgan drošs, ka cilvēki, kas nemāk izmantot ātrās kases ir tie paši, kas naktīs nogalina mazus kaķēnus un izvaro mūķenes. (es runāju konkrēti par Rimi pie savām mājām)

2)Ja ir svētki, tad skan svētku mūzika
Es nedomāju par to, ka Latvijas proklamēšanas dienā skan Latvijas himna. Tas ir labi, bet gan par to, ka ja ir Jāņi, tad man ir jādzird visi 66 veidi kā Jānītis pāri kalnam pārlīgoja un sagaidīja cilvēkus ar alu. Man godīgi sakot žēl tā Jāņa, jo daudz alus iziet, bet tas jau ir cits jautājums. Un protams ziemassvētki, kurš gan nezin kā ziemassvētkus visur skan - Jingle bells, jingle bells..... blah blah blah. Ja es gribu svētku noskaņu es to pats sev radu nevis klausos kaut kādu draņķīgi producētu, vēl draņķīgāk iedziedātu un vēl draņķīgāk atskaņotu mūziku. Un diemžēl lielveikali ar šo te grēko pat tik ļoti, ka man tad, kad tuvojās svētki negribās nevienā veikalā iet, jo ir diezgan liela varbūtība, ka tante Maņa, kas lielveikalu biznesā(lasi: krāmējot bunžiņas) strādā jau 20o gadu noteikti grib dzirdēt šīs svētku dziesmas, jo tas ir vienīgais veids kā viņa var aizmirst to, ka mājās ir alkoholiķis vīrs, kam atkal vajag naudu šņabim. Nu skumji tai Maņai, bet es par to nevēlos ciest!

3)Alternatīvi cilvēki, kas uzskata, ka alternatīvi ir nopirkt drēbes veikalā - PUNK ROCK!!!(mūsu ekvivalents amerikāņu hot topic)
Jā, tas taču ir moderni nopirkt kreklu uz kura rakstīts kaut kas no sērijas - "If every tear was a diamond, I would be a millionare" Un tamlīdzīga rakstura buļļa sūdi.
Pirmkārt: Tas nav alternatīvi, tas tikai liek tev izskatīties pēc cilvēka, kas izmisīgi grib uzmanību, un labākais veids, kā Tu vari izdomāt to dabūt ir valkājot nodrāztus, jēlus teicienus uz savām krūtīm.
Otrkārt: Tas, ka Tev uz krekla rakstīts - PUNK'S NOT DEAD, padara Tevi par tik pat lielu panku, kā ja es apbērtu sevi ar miltiem, uzsistu olu, pielietu kefīru, vēl šo to un sāktu sevi saukt par pankūku. Zini, kas mūs vienotu? Mēs abi izskatītos pēc absolūtiem idiotiem, kurus vajadzētu ja ne nošaut tad vismaz ar kuriem vajadzētu gari parunāt. Pankroks nav par to, ko Tu velc, tas ir par to, ko Tu domā. Un dieva dēļ, ir tak skaidrs, ka tie nabagi nedomā.
Treškārt: Ja Tev ir kādas grupas krekls es ceru, ka Tu vari man pastāstīt vismaz viņu labākās dziesmas, labākos albumus, cik cilvēki no šīs grupas ir kādriez pārdozējuši un tamlīdzīgus faktus. Jo ja Tu izvēlies nesāt kādas grupas kreklu, uz savām miesām, ( it īpaši ja Tu esi sieviete, tad Tu tādā veidā man vienkārši liec skatīties uz savām krūtīm), tad tev vajadzētu būt spējigam/ai pastāstīt par šo grupu kaut ko vairāk kā - viņi ir smagi un kruti un es tagad arī esmu kruts.

4)Latvijas Radio 2 atskaņotā mūzika
Diemžēl latviešu cilvēkiem ar to mūzikas gaumi ir tā ļoti pašvaki. Es saprotu, ka klasika ir klasika, bet es šaubos, ka 68065o reizi iedziedāta dziesma par bērzu birzīm ir kaut kas tāds, ko šeit vajadzētu atskaņot. Un nav attaisnojums, ka veci cilvēki to klausās. Galu galā arī viņiem var likt kaut ko labu un izglītot viņus par normālas mūzikas eksistenci.
Ir viena lieta, ko nevienam nenovēlu. Nostopēt cilvēku, kam šķiet, ka viņš ir Lapčenoka, Bumbieres un kāda kastrāta krustojums un viņš klausoties LR 2 cenšas izdziedāt visas dziesmas ar tādu pašu precizitāti kā čurājot naktī, vētras laikā, kad no abām pusēm nāk nacisti.

5)Nespēja uztvert humoru.
Es zinu, ka vismaz daži cilvēki pat šo tekstu uztvers kā aizvainojošu. Un tas tāds arī ir, tikai tas ir ar humora piesitienu. Bet kāpēc, lai es nevarētu pajokot par melnajiem? Es jokoju arī par baltajiem. Es jokoju par gejiem, es jokoju par hetero. Bet redziet, ja es pasaku joku par to, kā pāris drāžas un no skapja izlien čalis.... tad ir ok, bet ja es pastāstu joku par diviem gejiem, un man blakus ir kāds gejs, tad sabiedrība mani ir ietrennējusi justies kaut kā vainīgam par to.... BULLSHIT! Mūsu sabiedrībai ir akūts humora deficīts, tāpēc lūdzu - jokojiet par abortiem ,par kropļiem, par gejiem, melnajiem, bāreņiem, mani, man vienalga par ko, bet jokojiet, un galu galā, melnie joki mēdz būt paši smieklīgi. Pievērsiet uzmanību, ka es teicu melnie joki, nevis joki par melnajiem, tāpēc varat pat nepūlēties man piesiet rasismu.

6)Firmas, kuru Telefona līnijas ir ilgstoši aizņemtas.
Labi, es pieņemu, ka Jums ir daudz klientu, kaut gan reizēm tas šķiet mazticami un drīzāk notiek aktīva ofisa orģija (man ir aktīva iztēle). Bet nu lūdzu, nevajag man Jūsu tizlos, nekam nederīgos džinglus skandēt... es ticu, ka jūs paliekat uz līnijas, un Jūs to varat ļoti veiksmīgi nodemonstrēt ar vecajiem labajiem pīkstieniem, nevis liekot man klausīties Jūsu super draņķīgo mūziku. Es ari pie tā esmu bijis vainīgs ar TELE2 piedāvāto mūziku, bet nu vairs man tās nav, jo es es sapratu, ka cilvēki, kam šī mūzika ir ir pelnījuši ar randiņu ar dzeloņdrāti savā barības vadā.

6.1. - Putekļi
6.2. - Cilvēki, kam ir tramp stamp (mauku štempelis)
6.3. - Sastrēgumi, jo kāds idiots izlēma ziedot savas smadzenes automašīnas stiklam vai asfaltam
6.4. - Politkorektums
6.5. - Visi tie joki, ka kaut kur tiek izlaists nummurs, un Tu tad pārbaudi
6.6. - Rakstīt spirāles kladēs tad, kad spirāle ir labajā pusē, un ir neērti rakstīt
6.7. - Tas, ka viena seksa reize maksā vismaz 33 santīmus (Cena par vienu prezervatīvu)
6.8. - Iedzīvotāju naivums, ka viņiem ir vara
6.9. - Visi tie, kas staigā hārdkōristu drēbēs un domā, ka ir metālisti
6.10. - Melnās piektdienas degradācija
6.11. - Cilvēki, kas datora sintizētos draņķīgos bītos saskata mākslu
6.12. - Putekļi

Nihilistiski politiska masturbācija

Es gribu veikt pavisam īsu aptauju, cik no lasītājiem masturbē?

Patiesībā šis ir retorisks jautājums, kuru es uzdodu divu iemeslu vadīts, pirmkārt tas piesaista uzmanību un nedaudz palielina izredzes, ka jūs izlasīsiet šo blogu, bet otrkārt - Tāpēc, ka pareizā atbilde ir mēs visi, kungi, dāmas, vainīgi, nevainīgi. Mēs visi esam masturbējam, bet šoreiz runa nav par fizisku aktu, kā rezultātā mēs cešamies sniegt sev baudu. Nē, es runāju par mūžīgo masturbāciju, kas saucās - Ai, padziedāšu dziesmiņu krastmalā un būs labi!
Es arī mēdzu tā masturbēt. Un jā, tas ir pat ļoti patīkami īstermiņā, vienotības sajūta, ka mēs visi darām ko vienotu, ka visi vienā brīdī beidz izskanot pēdējām Latvijas himnas vai Saule, Pērkons, Daugava notīm ir fenomenāla. Taču ir viens iemesls kāpēc masturbācija var būt kaitīga, jo ar to nodarbojas pārāk bieži. Cilvēks pierod pie sevis apmierināšanas tik ļoti, ka īstā lieta viņam vairs galīgi neder. Un te jau atkal mēs varam vilkt paralēles ar situāciju valstī. Kas notiek pēc mūsu jaukajām sadziedāšanām, kurās mēs skaisti stāstam cik ļoti viss ir jāmaina cik daudz, kas notiks? NEKAS! Protams, politiķi dod solījumus,izvirza likumprojektus, kas tā arī paliek likumprojekti. Bet mēs tikai pašapmierināmies. Paiet vēl kāds gads... un šķiet laiks atkal tā kārtīgi sniegt sev baudu. Un tā nepārtraukti. Ja agrāk man tas šķita vēl tā pavisam jauki un pieejami tad pēdējā laikā es jūtu sevī augam ļoti izteiktu politisku nihilismu.
Es ar to nelepojos, un es to nevēlos vicināt kā karogu, bet tā ir. Vēl pavisam nesen es biju pavisam pārliecināts, ka VL ir tā partija par ko jābalso, kur jāstājās, u.tml. Bet tagad esmu domājis, domājis un sapratis, ka viss, ko viņi piedāvā ir pārlieks konservatīvisms, kas ilgtermiņā novedīs pie stagnēšanas. Protams, ka es atbalstu ideju par Latviskuma saglabāšanu, bet es neatbalstu homofobiju, es neatbalstu izteiktu etniskā naida kurināšanu un es neatbalstu jaukšanos apolitiskos pasākumos.
Es izlēmu apmeklēt oligarhu kapusvētkus, ejot es zināju, ka organizē Dūle un CO, un ka VL ar to nav nekāda mazākā sakara, bet tie, kas to nezināja, manuprāt, vismaz liela daļa ir droši, ka VL organizēja šo pasākumu, jo paceļam uz tilta bija ļoti daudz VL cilvēku, kas dalīja savus papīrīšus. Un šāda attieksme man nav pieņemama.
Ai, kā es novirzijos no masturbēšanas. Mēs visi to darām, bet to dara arī politiķi, viņi arī pašapmierinās sēžot savos krēslos, spēlējot čūsku uz mobilā un reizi pa reizei pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā ar jebkādām ētikas vai morāles normām, sevi nostādot virs likuma.
Patiesībā šeit veidojas neliels paradokss - mūsu valsts visu laiku pašamierinās, bet iedzīvotāji kā nav apmierināti tā nav.
Varbūt vaina ir pašos iedzīvotājos, galu galā mēs taču ievēlam tās 100 gudrās galvas. Un jā, daļa vaina ir mūsos, ka mēs tomēr uzķeramies uz reklāmām, ka mēs ticam solījumiem, ka neskatāmies nākotnē. Bet tomēr visu vainu uz sevis uzvelt būtu netaisni, jo galu galā šiem 100 gudrajiem vajadzētu prasties labāk un neizmantot savu varu nelāgu mērķu labā.
Nobeigumā gribu vien pateikt, es kļūstu apolitisks līdz brīdim, kad parādīsies vai nu pēdējā partija vai kāda tās analoga, jo šobrīd es labāk savu balsi atdodu kam tādam. Nebalsot nedrīkst, bet balsot par nākotnes nelaimi arī nevajadzētu, esam gudri, atlaižam saeimu un padomājam, vai tā viena reize, kad roka noslīd tur, kur publiski nevajadzētu atrasties, vai tomēr labāk tajā brīdī nebūtu šo roku pacelt augstu gaisā un uzdot jautājumus, kas liktu pasvīst šiem politiķiem, ko pat par politiķiem reizēm ir grūti saukt, jo daļa tur tiešām ir balsošanas mašīna.
Paldies par uzmanību. :)