svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Kas notiek ar Latvijas interneta medijiem un patriotismu?



Latvijas internetā vidē svētku pasākumi tika atspoguļoti samērā akurāti. Bija reportāžas no 11. novembra krastmalas, bija salūta fotogrāfijas un daudz daudz daudz staroja Rīga, taču tika aizmirsts par vienu nelielu pasākumu, kurā piedalījās nieka, nedaudz vairāk kā 3000 cilvēki. Jūs, kā parasts mediju lietotājs noteikti man tagad jautājat - "Kārli, kāds pasākums? Nevienā medijā taču netika pieminēts kāds cits tāda mēroga pasākums." Jā, taisnība, netika. Taču tas nenozīmē, ka nebija, tas nozīmē to, ka medijiem bija izdevīgi nepieminēt "Visu Latvijai" organizēto lāpu gājienu, kurš savā starojumā pārspēja visus "Staro Rīga" objektus, kurš savā patriotismā vienoja cilvēkus daudz vairāk, kā svētku salūts, vai mūsu viena tanka aplūkošana.
Jā, mediji to noklusēja. Neparādijās neviena bildīte, vienīgais, kas parādījās bija LTV panorāmā apakšā titros mazs teikumiņš. Jocīgi? Jā, man arī tā šķiet. Kāpēc jau otrajā rītā mēs varam lasīt par to kurš no kura izšķīries, cik daudz narkomānu ir valstī un tamlīdzīgas lietas, bet nevaram lasīt par šādu pasākumu?
Galu galā, kad pienāks 9. maijs es varu garantēt, ka mediji visu, kas notiks tajā dienā atspoguļos 2 nedēļas pirms, un 2 nedēļas pēc.
Tāpēc man ir viens jautājums - Kāpēc? Kāpēc, jums šķiet pieņemams ignorēt šādu notikumu, kas tik daudz cilvēkiem radīja pozitīvas emocijas un neparādīt publikai skaisto skatu kāds bija, kad lāpu gājiens šķērsoja vecrīgu vienotā kolonnā.

Bildes VAR aplūkot - http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319359

Bilde ņemta no http://visulatvija.lv mājaslapas.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Ciku Caku Caurā Tumba



Woohoo, vakar bija jautri. Man sāp rokas, spranda, un labās kājas īkšķis. Bet nu esmu priecīgs, ka vēl neesmu pārāk vecs, lai spētu kārtīgi izbaudīt ārdīšanos pie vecā labā Inokentija Mārpla.
Protams, ka vakars iesākās ar skaisto Visu Latvijai organizēto lāpu gājienu, kurā piedalījos jau kuro gadu. Mani ļoti priecēja fakts, ka šogad bija vēl vairāk cilvēku kā citus gadus, un tā vienotība, kas valdīja gaisā bija fiziski izjūtama. It īpaši, kad visi skandēja frāzi - "Mēs esam Latvieši!". Ir prieks, ka nacionālais spēks saglabājās. Runājot, par nacionālismu, še ku reku ir foršs fragments no jaunās "Community" sērijas, kurā piemin Latviju.
Pēc tam izstaigājām "Staro Rīga", it kā jau smuki, bet liela daļa objektu bija jau pagājušajā gadā, un kaut kā šogad neradīja to "Wow" faktoru.
Un tad nāca vakara nagla, ļoti žēl, ka mīļumam bija jāiet mājās, bet nu mēs ar Oskaru aizgājām uz Depo, kur blieza Inokentijs. Lai cik jocīgi tas nebūtu, ir grūti iedomāties labāku grupu 18. novembrim, jo teksti ir latviski, viņi ir patriotiski un patiesi. 3ā reize šogad, kad redzu viņus, bet tā vai tā bija tā vērts. Superīgs vakars, un ģeniālākais teikums no Oskara mutes - "Dievs svētī Latviju un to kropli, kas piedirsa mūsu trepeni. Burtiski.". Un jā, viņam patiešām tā bija izdarīts kāpņu telpā :D

Tagad valsts svētki ir garām, palikusi vien filosofija un vēsture, ko mācīties. Un ģitāra, ko spēlēt, un meitene, ko gaidīt.
Līdz nākamai reizei, čau.

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Es Gribu Skyforger, un kā man vispār iet.


Paceļoties mākoņu augstumā var apsaldēties. Nolaižoties zemes dzīlēs var apdedzināties. Galējības nogalina. Vidusceļš nav zelts, tā ir dzīvība, dzīvība, kas vērtīgāka par zeltu.


Ziniet, tagad man gribētos citēt mūsu valsts prezidentu, un vienkārši pajautāt - "Kas Es Esmu?". Jo patlaban es par to pats neesmu īsti drošs. Nē, nē, nepārprotiet mani, man nav iestājusies identitātes krīze, un nē šis nav ar filozofisks jautājums. Doma ir pavisam vienkārša. Es esmu SZF SP priekšsēdētājs. Tas ir forši jauki un visādi citi vārdi, kas raksturo pozitīvas emocijas, taču ir viens liels "BET". Un šis "Bet" ir tāds, ka es esmu pirmais kurss. It kā jau pozitīvi, ka vēl esmu tik jauns, bet nu no otras puses es pagaidām sajēdzu ļoti maz no SP darbības, protams, ka es mācos ļoti aktīvi, bet nu tā ir liela slodze. Labi, par to nesūdzēšos.

Kas vēl notiek... ehh, angliski ir tāds termins "loaded question" un šis ir tieši tāds. Ja es teiktu, ka nekas īpašs man varētu piesieties, ka ja jau nekas īpašs nenotiek tad man noteikti ir daudz brīva laika un es noteikti varu atrast darbu, un pacik man nav darba es esmu stulbs topošais bezpajumtnieks. Taču ja es sacītu, ka ļoti daudz kas, tad atkal sāktos problēmas, jo tad man būtu jāskaidro viss, ko es daru un tas ietvērtu daudz runāšanas/rakstīšanas un iedziļināšanās manā personīgajā dzīvē, kas nebūtu pārāk forši, tāpēc teiksim tā - "Notiek tieši tas, kas vajadzīgs, lai man būtu interesanti."

Tuvojās 18. novembris. Tu taču iesi lāpu gājienā? Vai vismaz uz brāļu kapiem tak tu dosies? Mājās nepaliksi, to es zinu, jo tu esi patriots.

Un jā, es ļoti gribu Skyforger koncertu, pēdējā laikā ļoti daudz viņus atkal klausos.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Man ir Z, man ir miegs, un man ir sapņi...




Es neesmu depresīvs tīnis. Nē, goda vārds es tāds neesmu. Un vispār rudens depresija var iet d@#$%.
Tagad es parunāšu par mūzika. Jā, es atkal biju nabaklab un jā, tur spēlēja Nika grupa Black Apple Market, un jā viņi spārdīja. Un jā, mēs ar Z nokavējām Huskvarn un bijām uz pēdējām 3 dziesmām, bet tas nekas, jo spēku tāpat sajutām. Un jā, alā bija jauki... sen nebiju tur sēdējis vēlos laikos.
Vispār interesanta nedēļas nogale, pamanījos piedalīties jautrā fotosesijā tajā gaiļezera dzemdību namā neuzceltajā. Piektdien pabiju bijušajā skolā, kur 30 minūtes nopļāpāju ar savu vēstures skolotāju, kura man ieteica vienu interesantu metodi darba meklēšanai, ko es plānoju arī īstenot.
Mājās, es tāpat jūtos kā ellē. Un tam ir daudzi iemesli, bet man ir sava paradīze, un ar to arī pietiek.
Pēdējā laikā es pārāk daudz laika pavadu Depo un citos vecrīgas iestādijumos, ok, es it kā tajā laikā nodarbojos ar svarīgām lietām, resp. daru kko universtātei, bet nu tā vai tā, alus neizpaliek, un jā, man garšo alus.
Labiņi, man nāk miedziņš. Es eju čučēt.

PS. Virsraksts nepārāk sakrīt ar saturu. DEAL WITH IT!!!

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju



Pēdējās nedēļas ir bijušas jocīgas. Pirmkārt jau n-tās lietas ar SP vēlēšanām, es nezinu it kā jau jauki un interesanti, bet man tiešām šķiet, ka tas ir tik bezjēdzīgi un pat apšaubu vai es gribu tur būt, kaut gan nu jau ir par vēlu. Bet nu ņemšanās pirms tām man šķita tik bezjēdzīga, kaut gan pats tajā iesaistījos/tiku iesaistīts.
Man patīk laba mūzika, un tieši to man piedāvāja nabaklab 6dien. Abi ar Z bijām uz nabaklab halloween pasākumu, kur spēlēja Frailty un Heaven Grey, pacik heaven grey abi neesam pārāk daudz klausījušies bija ļoti priecīgi, ka viņi tomēr nospēlēja upi.
Es nezinu vai tas ir normāli, ka man viss ir tik ļoti apnicis, reāli ir kādas 2 lietas pasaulē, kas man vēl liekas saistošas un interesantas, viss pārējais ir pārejoši krāsu uzliesmojumi, kas pazūd pelēkā. Vai tiešām viss ir tik garlaicīgs? Es nezinu kāpēc tā ir, bet es sāku saprast, ka lielākā daļa cilvēku ir vēl stulbāki kā man likās, un ka viņi ir tikai garlaicīgas būtnes, kas cenšas izlikties par komplicētiem subjektiem, lai izceltos. Protams, ka kāds to var teikt par mani, un no viņa skatu punkta iespējams viņam pat būs taisnība, bet no mana skatpunkta viņš varbūt ir tāds arī. Tāds kā apburtais aplis sanāk.
Bet man patīk doma, ko es vakar noformulēju Lasmanes lekcijā, kas viņai ļoti patika.
"Es esmu, jo es esmu, un tas, ka es esmu ir pierādījums tam, ka es esmu, un nevis man jāpierāda sava esība, bet jums ir jāpierāda mana neesamība, un ja jūs nespējat to pierādīt, tas vien jau pierāda, ka es esmu." Es zinu, ka tas ir totāls sviests, bet ko citu man filosofijā teikt.
Šodien SP vēlēšanas, un man ir vienalga. Man vienkārši ir vienalga par gandrīz par visu. Šinī brīdī viss, ko es gribu ir aizmukt uz kādu vietu kopā ar Z un noslēpties tur uz kādu laiku. Es gribu atpūsties no pasaules. Tā mani nogurdina.
Respektīvi stulbais rudens ar savu stulbo rudens depresiju.

Tagad skan - Blutengel - A little love