svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Šis ieraksts ir ļoti ļoti ļoti RANDOM

Man nāk miegs, bet radās vēlme kaut ko parakstīt.

Vakar bija...jā vakar bija jautri (: Zinātnieku nakts vai nē, bet SZF rauj jumtu! Šodiena tika pavadīta jūtoties nedaudz apslimušam, bet nu tā gadās pēc jautriem vakariem. Un jā, šodien visu dienu strinkšķinājos. Meh, nesanāk kā gribētos, bet nu citu variantu nav, jātrenējās. Sagribējās noskatīties filmu - Fast Times At Ridgemont High.
Kārlis klausās The Doors un RHCP, viņam patīk Z un viņam nāk miegs.

Vispār sviesti notiek viss apkārt, ja tā nebūtu tad mums ar Unu nebūtu par ko runāt, bet nu par laimi, mēs pamanāmies iekulties dažen dažādās situācijās, kuras atrisināt var pārrunājot visu un izsmejoties.

Ak jā, jaunās HIMYM, MD HOUSE, COMMUNITY sērijas bija āsom, un jā mani pavilka - Shit My Dad Says, twitter konts ir ģeniāls, bet seriāls, kas ir bāzēts uz tā, ir ok, nav nekā superīga, bet var pasmieties. Ak jā, ja meklē foršu seriālu tad paskaties PETE VS WORLD, tas ir jauks un pasmieklīgs, vispar runājot par to laikam būtu jānoskatās pārējas sērijas, patlaban esmu palicis pie 3ās sērijas. Runājot par cīņu ar pasauli, kad beidzot būs Scott Pilgrim vs World pieejams kāda normālā kvalitātē, jo es to filmu jau labu laiku gribu redzēt.

Šodien pirmo reizi mūžā sēdēju Rīgas dzelzsceļā stacijā uz perona jumta. Tur ir āsom skats, un man patīk veids kā tur jāpakāpjas, nekas īpašs, bet jautrāk kā prosta kāpnes.

Vispār interesanti, cik dārgi ir remontēt apple produkciju, sāksim ar to, ka oficiāli nekāda servisa nav, bet nu labi, es atrodu vietu, kas ar to nodarbojas. Mana problēma bija vienkārši - austiņu kontakts bija nočakarējies. Labi aiznesu tur. A tur, tur man noplēsa 20ls par to. VNK WTF!? Like come on... nu nevar būt, ka tas bija tik sarežģīti, netā pat bija instrukcijas kā to var mājās izdarīt, mana vienīgā problēma bija tāda, ka man nebija mājās tāda lodāmura.

Šitas ieraksts ir tāds haotisks un nesakārtots, bet man ir slinkums domāt smukas pārejas starp dažādām domām, galu galā, kam ir domātas rindkopas?

Random lietas būs šeit:

Seko man twitterī
Klausies jauno, talantīgo grupu Black Apple Market
Man gribās konfekti
Cracked.com ir āsom smieklīgi
William Shatner padarīs visu smieklīgu

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

vienmēr var atrast par ko blogot. VIENMĒR. vienkārši vajag rakstīt par visu

Es studēju... Jā... man patīk...man ir daudz atbildību. Nekas, gan ar tām tikšu galā. Es lekcijās tweetoju un piedalos lidmašīnas pacelšanās simulācijās. Es zaudēju. Es pamostos no rīta un saprotu, ka ir brīvas 4 dienas. Es...es....es....


Nē, nevaru tikai tā. Vajag kaut kā smukāk.
Un atkal rudens pārņem zemi, aiz 207. kabineta loga var redzēt kā lēnām sāk dzeltēt koku lapas. Skat, viens jau pavisam dzeltenoranžs, aizsteidzies pārējiem priekšā. Bet ko gan tie pārējie kavējās? Nekas, laiks ies un arī tie nodzeltēs, bet pagaidām? Pagaidām tie atgādina par nu jau pagājušo vasaru, kura paliks atmiņā ar stopēšanu, pārgājieniem un Z. Jā, laikam patiešām visumā beidzot viss ir kārtībā. Viss ir nosēdies savās vietās. Un ja ne visā visumā, tad tajā visuma daļā, kura skar mani un Z. tā daļa ir tik skaista. Ka piena ceļš visā savā krāšņumā var iet dēt. Mēs esam foršāki!

Jā, es esmu kursa vecākais un man ir daudz atbildības un man patīk runāt, kas mani noved pie vēl vairāk atbildībām. Bet laikam jau ar to ir jārēķinās. Protams, ja es pēc visa šitā, kad pabeigšu nebūšu spējīgs dabūt darbu...nu tad teiksim tā...gadās dažādi nelaimes gadījumi ar uguni.

Heh, tik tiešām, es rakstīju un kaut ko uzrakstīju, cik tas svarīgs, vai mazsvarīgs laiks rādīs, bet es rakstīju, es pārvarēju savu nevarēšanu, nespēju saņemties rakstīt un uzrakstīju. Laikam jau par to vien man ir jājūtās labi.

Paklausies:

Metsatoll - Hundiraev
Pink Floyd - Comfortably Numb
Granātābolu Namiņš - Par pūdeli

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Par virvi

Es meklēju savu vārdu, bet atradu tik burtus
Es meklēju tavu seju, bet atradu tik līnijas
Kā salikt kopā, kā izveidot vienotus
Vārdus sejas un darbību ceļus

Paskaties zem akmeņa, kas dārzā
Pameklē šķūnī, kur siens gaida
Palūkojies pagrabā, kur siers briest
Pazudusi virve, kas tur to visu kopā

Nav jau jēgas vairāk meklēt
Skatiens acīs, viss ir skaidrs
Vārdi sakrīt savās vietās
Un seja, tā tik maģiska man šķiet

Aizmirsu atkal vārdu savu
Pazuda tumsā, tava daiļā seja
Bet atkal klapes nokrita
Un atkal viss ir skaidrs

Tāda jau ir šī monotonā dzīve
Pēc tumsas vienmēr nāk atmiņas
Un nevajag mums virvi kādu
Ja vien sirds ir īstā vietā

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Tā ir tikai mana dzīve

Šīs pēdējās dienas ir bijušas vienas no smagākajām manā mūžā...
Es neiešu detaļās kāpēc tā tas ir, bet pateikšu vienu, es esmu uz depresijas robežas. Paldies Dievam, ka man ir iemesls neieslīgt tajā. Es tur esmu bijis, un es negribu tur atgriezties. Tā vieta ir pārāk tumša un riebīga.

Es sen tur neesmu bijis un tas ir labi, vienmēr būt tam, kas ir smaidīgs ir grūti. Bet nekas, es to varu, jo galu galā tā ir tikai mana dzīve, es to varu uztvert kā gribu, un gan jau es izdomāšu, kā pagriezt šito visu situāciju tā, lai es spētu atkal būt smaidīgs. Bet patlaban es ārstēju sevi ar cigaretēm... Jā, es negribu to darīt, jā tas ir pretīgi, bet jā tas man kaut nedaudz palīdz, brīdis kurā dūmi atstāj manas plaušas un nonāk gaisā, tas ir tik skaists... kā dūmi gaisā izplēn, gluži kā manas emocijas pēdējā laikā.

Bet es esmu priecīgs par daudz ko, vienkārši šī ir tā retā reize, kad ir vairāk negatīvā nekā pozitīvā. Protams bija jauki vakar dabūt otro vietu orientēšanās sacensībās ar Aleksandru un Mārtiņu... pēc tam bija jauki saskandināt prozit konfektes...

Labi... es sakodīšu zobus un turpināšu būt smaidīgs...jo tā ir tikai mana dzīve