piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

NRA - Not for Reading


Tas, ka laikraksts atrodas konkrētas hūtes ielokā nenozīmē to, ka ir jāzaudē visi kaut nelielas jēdzības principi, kaut ko šādu es varētu sagaidīt tropisko augļu saitā, kur strādā arodskolu beidzēji, nevis, šķietami, respektablā medijā.
http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/58288-arkartas-velesanam-ir-bijusi-jega-jaunaja-saeima-ir-smukakas-deputates.htm
Super, es noignorēšu absolūto cinismu, kas valda šajā virsrakstā, bet pievērsīšu uzmanību tam, ka tas ir domāts samērā šaurai mērķauditorijai, un teksta stils ir apbrīnojami savirpināti atsaldēts.
«Saskaņas centra» deputāte ir daiļa un brīva, bet izskatās, ka arī ļoti trūcīga, jo viņai, pēc CVK datiem, nepieder nedz kapitāldaļas, nedz vērtspapīri, nedz kas cits, ko būtu vērts minēt deklarācijā. Jāpieņem, ka pēdējo naudu – 1610 latus – viņa augustā ziedojusi partijai.
Apbrīnojami, vai ne?
http://zinas.nra.lv/latvija/58299-liepnieks-zatlers-uzvedas-ka-pertikis-kurs-ticis-pie-granatu-kastes.htm
Es saprotu, ka valstī ir vārda brīvība, bet kāpēc mēs dodam Liepniekam vārdu? Nepietiek ar to, ka viņam ir savs psihodēliskais saits, kurā viņš cenšas sevi salīdzināt ar resnu Beļģi, kam bija ūsas.


PS.
Es izaicinu kādu, lai man pierāda, ka NRA ir uzticams, objektīvs medijs. Ja Tev tas izdosies, es Tev uzsaukšu tēju, kafiju vai alu.

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Ksenofobiskais Ksenofils



Kafijas biezumos slēptie meli, beidzot kļuva acīmredzami. Ebrejs nezināja, ko darīt, viņam bija bail. Bail no aukstuma, bail no augstuma, bail no telpām, bail no āra. Vienā vārdā sakot viņš bija fobisks. Un viņa fobijām, neirozēm un kompleksiem nepalīdzēja tas, ka viņa vārds bija Ksenofils.
Taču Ksenofils dzīvoja, kas cits viņam atlika, līdz kādu dienu pārgurušais, pārbijies nabags iegāja bārā. Kā sevi cienošs Ebrejs viņš nolēma paņemt vienu alu, jo tikai tā viņš spēja izslēgt bailes, neirozes un kompleksus. Taču viņa galvā vēl joprojām skanēja vārdi, ko pirms stundas teica viņa sieva - "Tu esi Ksenostulbs ksenofobs."
Kā viņš tāds varēja būt? Viņš taču bija ebrejs, kā ebrejs var būt ksenofobs, vai tiešām? Varbūt viņa vienkārši ņirgājās? Varbūt tas bija parasts apvainojums, bez dziļākas jēgas? Bet nē, tā tas nenotiek, tur kaut kam bija jābūt, un Ksenofils centās domāt, taču viņa prātam traucēja fonā esošas televizors, kurā 10 vīri ķiverēs, ar slidām dzenāja melnu punktu pa ekrānu, laiku pa laika viens otram sadodot pa seju. Šķietami bezjēdzīga pārraide, nodomāja Ksenofils, taču cilvēki bija aizrauti, viņi kliedza, bļāva plaukšķināja un dejoja. Alus lija, sārtas sejas visapkārt, jautrība, haoss un Ksenofils.
Ko viņam darīt? Viņš Ksenofils ksenofobiskais ebrejs, ko Jahves vārdā viņš varētu darīt? Iet atpakaļ pie sievas? Un ko tad, fobijas taču paliek. Pakārties? Bet viņam bija pnigofobija. Varētu noslīcināties, bet hidrofobija, nošauties, bet balistrofobija un vispār viņam bija bail no pašnāvības, kā gan to nosaukt. Patiesībā viņam bija vienalga, kā to nosaukt, bet viņš pavadīja nākamās desmit minūtes domājot nosaukumu - Suicīdfobia, Mortemofobia, Avftofobia un vispār viņš bija ebrejs, kāpēc ne זעלבסטמאָרדfobia.
Tā nu viņš sēdēja pie galda un domāja, līdz pamanīja, ka rokās vairs nav alus kausa. Nē rokās jau sen atradās glāze ar dzintara krāsas šķidrumu, kas garšoja pēc izturēta ozolkoka mucas un dedzināja rīkli. Bet Ksenofilam tas patika. Viņš sāka justies kā cilvēks, kā Ebrejs, kā Ksenofils. Tikko kā viņš bija nonācis pie šī secinājuma viņa degunu sasniedza kāda smarža. Sākumā tā bija vāji uztverama, bet ar laiku tā kļuva spēcīgāka un spēcīgāka, līdz tā pārņēma visu viņa ķermeni.
Iespējams tas bija alkohols, bet iespējams tā bija patiesībā. Bet Ksenofilam vajadzēja to ēdienu, smarža bija tik pazīstama, tik kārdinoša, bet tik aizliegta. Tādēļ tikko, kā uz viņa galda nosēdās lielais šķīvis ar kārdinošu ēdienu viņš ķērās pie lietas, apstājoties vien, lai sagremotu lielāku kumosu, vai, nu jau ar interesi, palūkotos ekrānā. Bet ēdiens, tā bija svētlaime, tas bija labākais Jahves radītais ēdiens. Ksenofils bija sajūsmā. Vēlēdamies pēc iespējas ātrāk par šo pastāstīt sievai Ksenofils palūdza rēķinu. Pirms samaksas vēlreiz paskatījās tajā

Alus 3x2.50ls - 7.50
Viskijs 2x4ls - 8ls
Cūkgaļas cepetis ar kartupeļiem - 8ls
-------------------------------------
                             23.50ls


Un tajā brīdī viņš saprata, kāpēc viņam bija bail, kāpēc sieva viņu sauca par Ksenofilu ksenofobu. Tas bija tikai loģiski un kas to būtu domājis, ka risinājums bija viena kārtīga cūkgaļas maltīte.
Dodoties prom viņš pie sevis vien noteica - "Ardievu Jahve, tagad ir mans laiks nebaidīties un izbaudīt dzīvi."

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

Vai Tu zināji, ka?


Letarģisks smīns pārklāj apātisko seju, kas izlīdusi no segu izveidotās migas un patlaban pārlūko istabu meklējot tuvāko izeju uz tualeti, jo tieši tur atrodās tās nākotnē.

Vai Tu zināji, ka kodolieroči ir laba lieta?
Ja visām lielvalstīm to ir gana daudz tad ir maza iespēja, ka būs kodolkaršs, jo tādā veidā tiktu nodrošināta abpusēja iznīcība. (google: Mutually assured destruction)

Tualete, tā ir tā vieta, kur karalis ir vergs, bet vergs karalis, gandrīz vai gribas domāt, ka Hēgeļa "Kunga un verga dialektika" tapa šajā telpā, kur mušas slinki nolaidās uz sienām un vēroja, kā top filozofija.

Vai Tu zināji, ka pirms gada tavs ķermenis bija par 98% savādāks, kā šobrīd?
Izrādās, ka katru gadu mūsu ķermenis aizvieto apmēram 98% savu atomu, vienīgi slikti, ka aizvietojot, tas aizmirst aizvietot arī visus vēžus un hepatītus un citus draņķus.

Bet nu tualete bija tukša, bez Hēgeļa, bez filozofijas, tikai šī letarģiski smīnošā seja, kurai, ja godīgi, tualeti nevajag, jo tā ir tikai seja, ne ķermeņa ne jēgas.

Vai Tu zināji, ka ja kādā multfilmā astoņkājis apsola atdot savu sirdi viņš tāpat var krāpt?
Jo astoņkājiem ir 3 sirdis... žēl, ka mums tā nav, būtu daudz vieglāk saglabāt tīru sirdsapziņu.

Taču Seju tas nebiedēja, tā mierīgi ieņēma tualetes telpu, dziļi ieelpojot viegli sasmakušo gaisu līdz letarģisko smīnu nomainīja vāji maskēts riebums un tā iekliedzās - "Konsolidēt! Konsolidēt! Konsolidēt!"


Vai Tu zināji, ka Nīče savu dzīvi beidza kā vājprātīgais?
Jo apmēram 10 gadus pirms savas nāves Turīnā uz ielas redzēja kā kāds kučieris sit savu zirgu, redzētais atstāja neizdzēšamas pēdas Nīčes psihē.

Tās vārdi atbalsojās sasmakušajā telpā, līdz patiešām, smaka sāka konsolidēties. Gadu gadiem krājusies smirdoņa savācās vienā veselumā un izveidoja ķermeni, pakausi, matus un apstājās ap Seju. Un tikai tad Seja atplauka neviltotā smaida un noteica: "Vai Tu zināji, ka mani tagad sauc par Filozofu?"

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Pārdomas par gaumi, vienādību un laimi

Gaumes ir dažādas, vienam patīk māte, vienam meita, kādam kleita, bet Japāņiem skolnieču apakšveļa. Reizēm gan gribētos, lai visiem būtu vienāda domāšana, nebūtu dažādu stilu un visi būtu jauki orveliski vergi. Galu galā tas atvieglotu dzīvi. Nebūtu vēlmes izārdīt seju kaimiņu sašam, jo viņa Tuc Tuc ir skaļāks par Tavu Tuc Tuc un jūs abi nespējat vienoties kura sintizētā melodija ir labāka. Tāpat nebūtu metāla cūku... un vispār cilvēki būtu saticīgāki. Vienīgi mūziku šā vai tā vajadzētu, jo cilvēki gribētu dziedāt, tad kas būtu tā ģeniālā lieta, ko visi varētu klausīties? Ja godīgi, tad Tuc Tuc, jo tur būtu tik monotoni ritmi, ka cilvēki sāktu aizmirst par savu individualitāti, un atdzīstiet, tas draņķis ir lipīgs.
Ar apģērbu nebūtu problēmas, visiem vispraktiskāko vienkāršāko, varbūt nemācamies no āmišiem, bet no armijas. Armijām parasti ir praktiski apģērbi.

Patiesībā šis ir uzsaukums mūsu valdībai. Ja vēlaties izbeigt cilvēku nesaskaņas valstī - Padariet visus vienādus... Mani padomi ir tikai sākums es jums pastāstu sarežģītāko daļu, ar tādu sīkumu kā naudas sadale Jūs taču tiksiet galā.

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Apolitiski politiski dažāds ieraksts



Laikam ir pienācis laiks, kad es atkal kļūstu izteikti apolitisks. Galu galā cik daudz var klausīties par to, ka ZRP grib šito, bet V to, un NA uzskata, ka ZRP ir idioti, kamēr ZZS vēl aizvien klusi pie sevis raud par to, ka Lemberga ģīmetne nepievilināja cilvēkus balsot par viņiem un tam visam pāri ir SC, kuri ir kā tas bērns, kurš ir ļoti gudrs attīstīts savam 5 gadu vecumam, taču viņš regulāri apčurājas un neviens īsti negrib viņu ņemt savā mašīnā, lai aizvestu uz skolu.

Lai nu kā politika var iet tālu tālu, galu galā ir atsākusies sezona, kad vasara ir aizgājusi izgulēt visu ballīšu pohas, bet pa to laiku ir atnācis vasaras brālēns Rudenis, kurš ir nolēmis sarīkot savu ballīti aplipinot visus cilvēkus ar jebkāda veida zarazām, kas liek cilvēkiem šķaudīt, klepot, rīstīties un izdvest dažādas citas skaņas, ko viegli varētu asociēt ar zooloģiskā dārza iemītniekiem (un nē es nedomāju ne Zatleru ne Līdaku). Bet nu tas tā, lapas kļūst dzelteni, sarkani, brūnas. Par to man nebūtu iebildumu, bet gribētos, lai ir lielāka dažādība. Kāpēc dažas nevarētu kļūt, teiksim, violetas, vienkārši, lai čakarētu cilvēku smadzenes un radītu jaunas darba vietas biologiem.

Tāpat es novēlu ļoti sāpīgu nāvi visiem tiem, kas aktīvi tagad klaigā par to, ka draugiem.lv aizvēra PRET SC grupu. Ir tāda lieta kā lietošanas noteikumi, kuros ir atrunāts, ka grupas, kas kurina uz naidu tiek slēgtas ciet. Tiesa, tas neizskaidro kāpēc vēl aizvien eksistē lapas/grupas, kas veltītas dažādām popzvaigznēm, tur taču arī valda ļoti liels naids.
Šodien rakstot nolēmu veidot šo rakstu pēc iespējas saraustītāku, lai izpaustu visas savas personības šķautnes, tad rakstot sapratu, ka man ir tikai viena tāda šķautne. Būdams gudrs cilvēks, es nolēmu sašķelt savu personību, lai būtu vairāk, ko rakstīt, un tad arī uzrakstīt par to, ko es darīju, lai uzrakstītu vairāk, tādā veidā uzrakstot vairāk.... MINDFUCK!
Lai cik jocīgi tas nebūtu, cilvēkiem patika raksts par lietām, kas man riebjas, tādēļ nedaudz paturpināšu tēmu.

Mani fascinē sporta veidu "fani". Es nedomāju par tiem, kas seko komandai, ja tai iet labi, un arī ja komanda spēlē draņķīgāk par palīgskolas 2ās klases basketbola komandu. Es domāju par tiem cilvēkiem, kas ja komanda spēlē labi kliegs cik labi tas ir, un tikko kā būs dažas neveiksmes tā šie ģēniji sāks bļaut cik sūdīgi viss ir un cik ļoti viss ir jāmaina. Bet nu nav tā, ka viņiem nav taisnība, lietas ir jāmaina, teiksim jāatņem viņiem spēja reproducēties, lai viņi neradītu vēl tādus mazus balamutes, kuriem lojalitātes ir tikpat daudz cik nevainīgu sieviešu bordelī.

Tāpat es novēlu ļoti sāpīgu nāvi visiem tiem, kas kasās ar kontrolieriem sabiedriskajā transportā un atsakās kāpt ārā. Bļin, ja tev nav biļetes, tad izkāp ārā, paej līdz nākamai pieturai un iekāp nākamā transportā, ir liela varbūtība, ka kontrole nebūs tālāk. Bet nē ir tie daži apburošie indivīdi, kuru vēlme palikt savā teritorijā ir tik liela, ka man viņu dēļ ir jākavē tikšanās. Un tad vēl daži šie jefiņi izdomā, ka vajag pasūdzēties par kontroles attieksmi. Šādos gadījumos es atbalstu miesas sodu piemērošanu. Vēlams, ļaujot to darīt pasažieriem.

Paldies par uzmanību un es apsveicu, Tu esi tikko izniekojis/usi pāris minūtes, ko Tev vajadzēja pavadīt mācoties nevis lasot blogus. Bet ja vēlies vēl vairāk zaudēt laiku tad dodies uz: http://cracked.com