Mūsdienu cilvēkiem ir viena liela problēma - Intelektuālisms.
Un kā jau viss mūsdienu kapitālistiskajā sabiedrībā, tas ir pārāk resns. Man ir tik ļoti apnicis, ka katrs, kurš dzīvē ir izlasījis Remarku, Koelju un Bulgakovu sevi uzskata par viņu darbu tiešo speciālistu, kurš acumirklī būs spējīgs paskaidrot visas dziļās jēgas. Tici man, ja es gribu kaut kur atrast dziļu jēgu, es pats izlasu un interpretēju. Tavs viedoklis var būt kvalitātīvs, bet ja Tu to atkārtosi vairāk kā 3 reizes man tiešām radīsies vēlme interpretēt šo grāmatu, kā smagu bomi ar ko iebliezt tev pa galvu.
Otrā ļoti lielā problēma, kas netieši izriet no mūsu pseido(intelektuālisma) ir nenormālā dziļdomība. Šodien pat skatos draugos bildes, kur ir kaut kāds melnādains vīrietis un dziļdomīgs teksts - "Tu gribi Iphone.... Viņš grib ēst." SO FAKING WAT? Katrs grib to, ko viņš var dabūt, ja es varu dabūt ēst bez problēmām, loģiski, ka es gribēšu kaut ko citu. Maslova vajadzību piramīda, anyone? Vai arī man šobrīd būtu jājūtās nenormāli slikti par to, ka citās pasaulēs malas, kur cilvēki dzīvo ir slikti.... Pirmkārt, pirmatnējie cilvēki paši tur izvēlējās celt savas būdas. Tā kā vainojiet paši savus senčus, ka izvēlējās dranķīgu rajonu. Tas pats ar tiem apdāvinātajiem pabērniem, kas uzbūvē māju vulkāna piekājē un tad brīnās, ka viņa suns ir kļuvis par šašliku. Labi, atgriežoties pie temata. Dziļdomība - Ja Tu gribi pateikt kaut ko gudru, tad saki to.... Saki man - "Es gribu, lai tu visu, kas tev ir atdod Āfrikāņiem." Tad es arī Tev veiksmīgi atbildēšu, labi, bet papriekšu uzdāvini Iphone.
Es esmu ievērojis, ka mani blogi parasti ir dusmīgi un sarkastiski. Jā, jo kāda jēga ir būt jaukam, ja tu vari būt riebīgs?
PS. Tajā plakātā, kas ir augšā tak ir tik dziļa doma...ka es pazaudēju to un tagad man tās pietrūkst.... or not
