21 albums, kas man atgādinās par 2011. gadu

Paskatoties kalendārā paliek nedaudz bail, pagājis jau gads, kopš pagājušās reizes, kad nēsāt sarkanas cepures ar baltiem bumbuļiem skaitījās sociāli pieņemami. Tāpat ir pagājis gads kopš vajadzēja apkopot visu, kas darīts gada laikā un secināt, ka jaunā gada apņemšanās (nopelnīt pirmo miljonu) ir izgāzusies kā citus gadus. Tā nu es sēžu bez miljona, bet neesmu vēl pavisam saskumis, jo 2011. gads bija labs vienā ziņā - bija daudz labas mūzikas... Cik daudz? Pietiekoši, lai zaudējot jebkādas tiesības saukties oriģināls es arī varētu izveidot savu topu ar šī gada labākajiem albumiem. Izvēlējos maģisko skaitli 21, jo ar tā palīdzību nākamgad gribu dabūt savu miljonu.

21.

Alice Cooper - Welcome 2 My Nightmare
Šokroka vectēvs ir atgriezies pie sava veiksmīgākā albuma un izdevis tam otro daļu. Ja parasti turpinājumi ir neveiksmīgi, tad šoreiz tā galīgi nav. Albumā var just Alice briedumu, caur dažādiem mūzikas stiliem un ļoti veiksmīgi izveidotu konceptu. Rekomendēju gandrīz visiem, kam patīk laba mūzika.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=fOO4_bCUUXg

20. 

Tom Morello: The Nightwatchman - World Wide Rebel Songs
Rage Against The Machine un Audioslave ģitārists, kurš agrāk bija pazīstams kā vīrs, kas no savas ģitāras spēja izdabūt visneģitāriskākās skaņas un ar dažādu efektu palīdzību padarīt ģitāru par pilnīgi jaunu instrumentu. Taču pēdējā laikā viņš ir pievērsies, kam pilnīgi citam. Protesta dziesmām pret pastāvošo kārtību, jo viņam ir viedoklis, un tas ir jāpasaka. Ignorējot domas par to, kāds ir viņa viedoklis nevar noliegt, ka albums ir prasmīgi izstrādāts un dziesmas ir lipīgas un prātā paliekošas. Kā arī kā dziedātājs viņš nav galīgi zemē metams.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=lC20oFu-blk&ob=av3e

19.

Iced Earth - Dante's Inferno 2011
Power Metāls nekad nav bijis mans mīļākais žanrs, taču ja kāda grupa spēj radīt teju 18 minūtes garu episku darbu balstītu uz Dantes Dievišķo Komēdiju es pavisam noteikti to izbaudīšu gan muzikāli, gan liriski. Šo var ieteikt, ja Tev kādā iemesla dēļ vajag iemācīties pamatus par Dievišķo Komēdiju un tev patīk metāls, kas nav pārāk smags. Ja kas šī nav orīģināl versija, bet gan viņu pašu pāranžēta versija no sava agrākā skaņu darba.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=O3GO1CfiL0I

18.

Psychostick - Space Vampires Vs Zombie Dinosaurs in 3d
Psychostick patīk jautrība, viņiem patīk rakstīt dziesmas par ikdienišķām lietām un saskatīt tajās humoru un viņi māk pasmieties par sevi to visu ietērpjot muzikalajā pavadījumā, kas vienādi daudz aizņēmies no Hardcore un Nu-Metal. Tas kopumā izveido samērā unikālu skaņas un liriku kombināciju, ko pati grupa dēvē par HumorCore. Albums, manuprāt, ir spēcīgākais, ko Psychostick ir izdarījuši līdz šim brīdim. Var just instrumentālo briedumu kā arī pozitīvi ir tas, ka puse no albuma dziesmām nav saistītas ar ēdienu. Ballītē noteikti aizies uz urrā!
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dcYlytyuKsc

17. 

Dzelzs vilks - Dzīvnieks Pilsētā

Es gribētu, lai šis albums man patiktu vairāk, bet tā nav. Klausoties es jūtu lieliskas dziesmas, bet tikai dažas spēj mani aizķert, ko to izdara katra dziesma Sārtajā Rītausmā vai MMSN. Žēl, bet šā vai tā, tās dziesmas, kas aizķer, tās aizķer tā, ka par maz neliekās. Un kājas tik uz koncertu velk, varbūt tur noķersim sesku.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dm3s0pVRbLE

16. 
Amon Amarth - Surtur Rising

Ir albumi, kam vajag laiku, lai tie iepatiktos. Šis ir izcils piemērs tam, jo pēc pirmās klausīšanās reizes es biju absolūti pārliecināts, ka tas būs gada vilšanās. Un jā, tajā brīdī es vēl nezināju par LULU eksistenci. Bet jā, klausoties albumu vēl un vēl es sāku sajust, ka patiesībā viņš ir nobriedušāks(es šo vārdu, tāpat kā iekavas izmantoju pārāk bieži). Un prasa no klausītāja, lai viņš iedziļinās tā saturā un izbauda moderno vikingu vēstījumu par senajām cīņām Valhallā. Twilight Of Thunder Gods šā vai tā ir labāks, bet šis pavisam noteikti nav slikts ieraksts. Un Aerials kaver versija ir absolūti ģeniāla.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=NdvFzSuUeE0

15. 

My Dying Bride - The Barghest O’ Whitby
Līdzīgi kā ar Iced Earth arī šis nav albums, bet gan viens skaņu darbs, kas izdots kā albums. Un kas par skaņu darbu. MDB ir atgriezušies ar sev tik raksturīgo un perfekti atstrādāto Doom metāla paraugstundu, kurā sastopams ir viss, kas liek viņus mīlēt. Nolemtības pilni vārdi, kurus papildina smagas, lēnas ģitāras, kurām pāri kliedz sāpju pilna balss. MDB ir kā vīns, ar katru albumu kļūst labāk un labāk.
http://www.youtube.com/watch?v=QRGG9Nmf2gA

14.

Anthrax - Worship Music
Thrash metāla leģendas. Grupa, kas kopā ar Slayer, Megadeth un Metallica definēja 80o gadu thrash metālu un slavināja tā fanus dziesmās kā Caught In A Mosh un Bring The Noise. Nu atgriežās ar savu jaunāko veikumu ar veco labo Joey Beladonna pie vokāliem. Un jāsaka kā ir - viņš ir lielisks. Vokāli ne vietas, kur piesieties, muzikāli arī klasisks thrash metāls. Diemžēl man Anthrax nekad nav bijuši pārāk tuvi tādēļ tik zemu sarakstā, bet ja Anthrax patīk, tad šis albums ir kā radīts Tev.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=G6glLYRKy6o

13. 

Red Hot Chili Peppers - I'm with you
Par šo albumu pasaulei bija daudz bažu. Galu galā atkal no grupas aizgājis Frušiante ar kura ģitārspēli RHCP ieguva vispasaules slavu. (RIP Slovak) Bet viņa vietā šoreiz nav Dave Navarro, bet gan Josh Klinghoffer, kurš jau ilgi ir bijis grupas draugs. Taču par viņu nav daudz jēgas runāt, jo viņš pārāk daudz albumā neparādās, kaut gan jāatdzīst, ka sākums Brendan's Death Song ir ļoti skaists. Jā, albums ir vajāks kā Stadium Arcadium, bet tai pašā laikā grupa ir progresējusi un arī 50 gadu vecumā cenšas mainīt savu skaņu, kas ir apsveicami. Un viņiem pat nevajag Lū Rīdu, lai to izdarītu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=lUorx8yVQ50

12.

Epysode - Obsessions
Epysode ir Semjuela Arkana no grupas Virus IV gara darbs. Daudzu gadu laikā sarakstīti skaņu darbi, kuru izpildē pieaicināti dažādi Power un Progresive metāl aprindās zināmi smagsvari. Gala rezultāts ir ļoti sevī ievelkošs albums, kuru nevar apstādināt vidū, jo kopējais koncepts spīd cauri un ir vēlme dzirdēt nākamo gabalu. Stils ir ļoti neuzbāzīgs un veiksmīgi balansē smagos gabalus un ar vieglajiem, kas padara šo par lielisku fona albumu dažādām aktivitātēm.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=JI_LNT8spik

11. 

Grondh - Necilvēks
Agrāk zināmi kā trakākie Black metālisti puiši ir nedaudz piebremzējuši ar trakmūziku, bet ir izdevuši albumu, kurā viņu vecās kompozīcijas ir pārveidotas uz nedaudz vairāk Death/Black stilu ar vārdiem latviešu valodā. Šis solis, viennozīmīgi, ir nācis par labu, jo albums ir ļoti izdevies, ir daudzas dziesmas, kuras gribas klausīties vēl un vēl. It īpaši ja agrāk būts uz daudziem viņu koncertiem tad var atpazīt kuras dziesmas no agrākiem laikiem ir kuras dziesmas albumā.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=aem3gUx2S_w

10. 

Chris Cornell - Songbook
Soundgarden, Audioslave līderis, izcilas balss īpašnieks un viens no Sietlas četrinieka nu ir izdevis akustisku dzīvo ierakstu no savas pēdējās koncerttūres. Albumā ir dažas jaunas dziesmas, bet pārsvarā tas koncentrējas uz tādu kā viņa karjeras retrospekciju aplūkojot darbus no visām ērām, kā arī iemetot Imagine kaverversiju. Ļoti jauks albums, kas pēdējās dienās man diezgan daudz griežās uz riņķi, bet tomēr netik daudz kā viens no nākamajiem albumiem.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=yRaYtmWXIho

9. 

Pearl Jam - Twenty
Vēl viens albums, kurā nav jaunas dziesmas, bet kurš ir kā lieliska retrospekcija uz šīs Sietlas bandas progresiju no jauniem, ambicioziem mūziķiem uz grupu, kas ir šobrīd. Albums iznāca komplektā ar Kamerona Krova filmu PJ20, ko es ļoti iesaku visiem noskatīties, jo tā dod unikālu ieskatu Pearl Jam dzīvē un to kā viņiem pēc tik ilga laika izdodās būt tik vitāliem un būtiskiem.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=V-QI1NPUV34&ob=av2e

8. 

Satanika - Satanikattack
Ja godīgi esmu pārsteigts cik augsti šis albums nonācis, jo sākotnēji es to izvēlējos tikai tādēļ, ka vieno no tā dziesmām sauca "Sodomize The Nun". Taču klausoties albumu kļūst skaidrs, ka grupa ir kas vairāk kā vienkāršs Blackened Thrash. Viņiem ir talants rakstīt lipīgas, bet smagas dziesmas. Savā ziņā man gribās viņus salīdzināt ar Necrofago, taču tas nebūtu godīgi pret Satanika, jo viņi necenšās kopēt, viņi rada savu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=dFNSgBVnKw0

7. 

Strāvoklis
Tie, kas mani pazīst zina, ka man ir ļoti silta vieta sirdī Latviešu pagrīdes mūzikai un šis albums bija kā dāvana šīm jūtām, jo Latvijas mūzikas scēnā labi zināmi mūziķi kā Inokentijs Mārpls, Soundarcade, Bērnības Milicija, Židrūns, u.c. apvienojās, lai katrs sarakstītu dziesmu ar Raiņa dzejas vārdiem. Galarezultāts ir kas tāds, kas patiešām mani piespieda mīlēt Raini, jo viņa dzeja ir padarīta mūsdienīga saglabājot viņa vārdus un izteiksmes līdzekļus, bet ar mūzikas palīdzību tai ir piešķirta jauna dimensija, kas palīdz to uztvert daudz labāk. Kā arī katrs mūziķis vai grupa albumam dod pilnīgi citu stilu tādējādi ar šo vienu albumu var gūt diezgan labu ieskatu Latvijas pagrīdes mūzikas dzīvē.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=AP0gJx00ih8

6. 

Arch Enemy - Khaos Legions
Angela Gosowa ir metāla dieviete. Par to nav jautājumu. Gluži tāpat, kā tas, ka brāļi Amoti zina, ko viņi dara ar savām ģitārām. Tad nu lūk, šī apvienība ir radījusi jaunu mākslas darbu, kurš ir piepildīts ar visu to, ko cilvēki mīl no Arch Enemy, lieliskām melodiski smagām ģitārām, Andželas elles kliedzieniem un vārdiem par apspiestību, noslēpumiem un kraukļiem. Ko vairāk var dzīvē vēlēties...
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=Hy2cHEjYb6g

5.

SIA Radikal - Monokarš
Latviešiem ir smagā metalurģija, par to šaubām nevajadzētu būt. SIA Radikal ir Gustava Terzena lolojums. Viņš pats spēlē ritma ģitāru, kamēr albumā solo ģitāru spēlē Relicseed Edgars Rakovskis, kurš nu jau ir atvadījies no radikāļiem, lai dotos uz ārzemēm ar Relicseed. Bet pats albums ir veiksmīgs klasiskā Thrash metāla stilā ieturēts ar spēcīgiem sociāli aktuāliem vārdiem, kuru autors ir vokālists Dainis Rijkuris. Muzikāli nav nekā ļoti oriģināla, taču dziesmas ir lipīgas un patīkami klausāmas.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=LgL9HTK_I4U

4. 

A Pale Horse Named Death - And Hell Will Follow Me
Albums, kas vai nu patīk vai riebjas. Type O Negative bundzinieka jaunais projekts. Muzikāli drūms, liriski vēl drūmāks, vokāli interesants darbs, kura spēcīgākā puse ir ļoti interesantie vārdi kā arī nolemtības sajūta, ko uzbur vokāli. Rekomendējams vakarā, kad viss apnicis un gribas dzirdēt sāpes, dusmas un naidu.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=vGzPuMbSrZs

3. 

Megadeth - TH1RT3EN
Musteins ir kaut viena no interesantākajām figūram metāla pasaulē. Mute lielāka kā prostitūtai, viedokļi skaļāki kā piecus gadam bērnam. Bet šā vai tā visi viņā klausās un atbalsta mūziku. Kādēļ tas tā ir? Jaunais albums uz to sniedz atbildi, jo šeit ir apkopotas un pabeigtas dziesmas, kuras rakstītas vairāk kā 20 gadu laikā. Un to nevar tik ļoti just. Es jau augstāk minēju cik labi ir ja grupas mainās, bet Megadeth ir izņēmums, ir patīkami, ka viņi nemainās, ka iegādājoties Megadeth albumu ir pilnīgi skaidrs, kas drīzumā skanēs no tumbiņām un padarīs kaimiņu ikdienas dzīvi nepanesamu. Albumā nav nevienas vājas dziesmas, nav gabala, kam nevajadzētu būt. Musteins fantastiski labi ir saspēlejies ar Broderiku un abi kopā ir atraduši lielisku ritmu, kas vairs nav tāda sacensība kāda bija novērojama Endgame.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=K4MtiQHhlNY

2. 

Machine Head - Unto the Locust
MH ir modernā Metallica. Viņi dara to, ko Metallica vairs nespēj - Rada klasiskus albumus vienu pēc otra. Jāatdzīst, ka pilnībā es viņus varu izbaudīt tikai kopš Blackening, kas man šķita nepārspējams ieraksts, taču kaut kādā veidā MH tas izdevās. Es pieņemu, ka līdzīgas sajūtas, bija pēc Metallica - Ride The Lightning, ko šķiet nevarētu pārspēt, bet tad atnāca Master Of Puppets. Un ja albums ir jāsalīdzina ar kādu citu albumu tad MOP būtu tieši tas ar ko salīdzināt, jo abi divi ir sasodīti spēcīgi no sākuma līdz galam, bez nevienas vājas dziesmas un abiem ir dziesmas, kas ir kļuvušas par klasiskām. Albums būtu bijis pirmais, ja pirmās vietas īpašnieki nebūtu savu albumu izdevuši tik nesen, ka man viņš šobrīd griežas gandrīz nonstopā.
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=3Nw15QK5BCk

1.

Baložu Pilni Pagalmi - Divreiz Izstāstītie Stāsti
Kas ir BPP? Tas ir Māris Šverns un viņa draugi. Tā ir Šverna ne akadēmiskā balss un sapņainie, reizēm naivie dziesmu vārdi par mīlestību, par laimi un par viņu. Kas ir viņa? Tā ir Kamilla, Diāna, Valentīna. Tā ir jebkura sieviete, kas ir mūsu dzīvē. Kas šajā albumā ir tik spēcīgs? Tas, ka katrā dziesmā var just Šverna dzīvi, emocijas un viņa balss tās stāsta fantastiskā veidā. Kā arī muzikāli albums ir labākais kopš Zabetes, un, ticiet man, esmu ļoti liels "Esi Sveiks" fans. Grūti pateikt, ko vairāk, vienkārši paklausieties un atveriet sevi varbūtībai, ka ne vienmēr vajag perfektu balsi, lai būtu izcils mūziķis, reizēm pietiek ar atklātu sirdi un dvēseli. Un citējot pašu Švernu "Kā apsnigušam purvam"
Piemēram: http://www.youtube.com/watch?v=korSd_9PDYU

Interneta izgāztuve

Man ir absolūti pie kreisās kājas mazā pirksta naga melnuma, ka kāds tev apsola mūžīgu erekciju un visādas citas laimes lietas par to, ka tu noklikšķināsi uz viņu dotā anonīmā linka. It īpaši ja tas "viņš" slēpjas aiz segvārda "14mT3HV1Ru5" vai kā tamlīdzīgi, goda vārds, cilvēki ieslēdziet savas smadzenes un saprotiet, ka Jums neko nedos. Internets nepazīst Santa Klausu, un vispār, Santa Klauss, Jums arī neko nedos, jo Jūs esat stulbi. Man nav ne mazākās vēlmes saņemt nejēgā daudz DM twitterī par to, ka kāds ir par mani uzrakstījis sliktu blogu, un man "obligāti" jāuzspiež uz dotā linka.
Jopcih, pocih, es tiešām ceru, ka daudzi cilvēki uz tā nespiež, jo jā, tad es personīgi gribu atrast tos cilvēkus, kas uzskata, ka klikot uz absolūti feika linka un sekot tā dotajām instrukcijām cerot saņemt kaut ko vērtīgu, tikai lai saprastu kā šie cilvēki spēj vienlaicīgi runāt, un stāvēt kājās un kā viņu smadzenes neapjūk no tik dažādu darbību pildīšanas. Tas man atgādina, cik daudzi no šiem cilvēkiem tic tam, ka viņī patiešām ir 99999999 ntais lietotājs un viņi dabūs balvu. Ehh... internets ir kā zelta bedre krāpniekiem, te viņi var pelnīt naudu...
Paga, tas man dod ideju! Ko Jūs sakat, ja mēs arī izveidotu savu shēmu.
Tātad mums vajag:
1)Kodētāju, kurš uzraksta vienkāršu skriptu, kas reizi dienā ietwītos kaut kādu twītu no sērijas "HAHA, tiiiik labs video, seko šim linkam - http://www.youtube.com/watch?v=4TovqogviVU"
2)Patiesībā aizvest cilvēku uz lapu, kas saka, ka viņam ir jāpiereģistrējas, lai redzetu
3)Reģistrējoties dabonam no viņa e-pastu, ko piespamojam
4)Piedāvājām facebook connect un spamojam facebook
--------------------
Jēga: Mēs esam ļauni un varbūt kaut ko nopelnīsim, bet kā ar šito pelnīt gan nerakstīšu, ideja ir, bet netaisos piesārņot internetu vai dot citiem idejas.

Tātad kopsavilkums: Internets ir izgāztuve, valkā respiratoru, gumpīšus, moš nesaķersi zarazu un man nebūs jālasa tava zaraza, Tu mazais/mazā zaraza.

Sociālais reālisms jeb stāsts par s*****

Sociālais reālisms, kad Tu izkāpjot no tramvaja iekāp suņa sūdā un nolamājies. Ne skaļi, bet tā zem elpas, bet pietiekami, lai to dzirdētu aiz tevis nākošā sieviete un sāktu skaļi stāstīt savai padzīvojušajai draudzenei cik briesmīgi mūsdienās visi runā, bet kad pati ar kāju iekāpj tajā pašā, nu jau slavenajā sūdā, tad pa visu ielu atskan skaļš: "B....."

Viens solis bezdibenī ir kontrolējams risks, bet divi, tad ir kontrolējami vienīgi kliedzieni. Bet vai ir vērts meklēt kontroli? Varbūt vajag nolamāties, varbūt vajag nosaukt sūdu par sūdu, lai sūds saprot, ka ir sūds. Galu galā ir daudz teicienu par sūdiem. Protams, tā nav labākā tēma par ko runāt, bet tā ir būtiska, jo daudzas lietas mēs varam reducēt uz sūdiem.
Sūdīga valdība! Sūdīga alga! Sūda priekšnieks! Sūdi, sūdi, sūdi, sūdi.
Un atkārtojot šo vārdu tik daudz reizes pazūd tā jēga, pazūd tā sitiens, pazūd asociācijas, kas ir saistītas ar šo vārdu. Un sūds paliek sūdīgs, jo vairs nespēj pildīt savu funkciju.

Un tas arī ir sociālais reālisms, ka pat negatīvisms paliek tik pierasta lieta, ka zaudē savu efektu.

Lai dzīvo dubulti standarti un negatīvisms. Divas lietas, kas padara mūsu dzīves reālākas un sūdīgākas.

NRA - Not for Reading

Tas, ka laikraksts atrodas konkrētas hūtes ielokā nenozīmē to, ka ir jāzaudē visi kaut nelielas jēdzības principi, kaut ko šādu es varētu sagaidīt tropisko augļu saitā, kur strādā arodskolu beidzēji, nevis, šķietami, respektablā medijā.
http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/58288-arkartas-velesanam-ir-bijusi-jega-jaunaja-saeima-ir-smukakas-deputates.htm
Super, es noignorēšu absolūto cinismu, kas valda šajā virsrakstā, bet pievērsīšu uzmanību tam, ka tas ir domāts samērā šaurai mērķauditorijai, un teksta stils ir apbrīnojami savirpināti atsaldēts.

«Saskaņas centra» deputāte ir daiļa un brīva, bet izskatās, ka arī ļoti trūcīga, jo viņai, pēc CVK datiem, nepieder nedz kapitāldaļas, nedz vērtspapīri, nedz kas cits, ko būtu vērts minēt deklarācijā. Jāpieņem, ka pēdējo naudu – 1610 latus – viņa augustā ziedojusi partijai.

Apbrīnojami, vai ne?
http://zinas.nra.lv/latvija/58299-liepnieks-zatlers-uzvedas-ka-pertikis-kurs-ticis-pie-granatu-kastes.htm
Es saprotu, ka valstī ir vārda brīvība, bet kāpēc mēs dodam Liepniekam vārdu? Nepietiek ar to, ka viņam ir savs psihodēliskais saits, kurā viņš cenšas sevi salīdzināt ar resnu Beļģi, kam bija ūsas.


PS.
Es izaicinu kādu, lai man pierāda, ka NRA ir uzticams, objektīvs medijs. Ja Tev tas izdosies, es Tev uzsaukšu tēju, kafiju vai alu.

Ksenofobiskais Ksenofils

Kafijas biezumos slēptie meli, beidzot kļuva acīmredzami. Ebrejs nezināja, ko darīt, viņam bija bail. Bail no aukstuma, bail no augstuma, bail no telpām, bail no āra. Vienā vārdā sakot viņš bija fobisks. Un viņa fobijām, neirozēm un kompleksiem nepalīdzēja tas, ka viņa vārds bija Ksenofils.
Taču Ksenofils dzīvoja, kas cits viņam atlika, līdz kādu dienu pārgurušais, pārbijies nabags iegāja bārā. Kā sevi cienošs Ebrejs viņš nolēma paņemt vienu alu, jo tikai tā viņš spēja izslēgt bailes, neirozes un kompleksus. Taču viņa galvā vēl joprojām skanēja vārdi, ko pirms stundas teica viņa sieva - "Tu esi Ksenostulbs ksenofobs."
Kā viņš tāds varēja būt? Viņš taču bija ebrejs, kā ebrejs var būt ksenofobs, vai tiešām? Varbūt viņa vienkārši ņirgājās? Varbūt tas bija parasts apvainojums, bez dziļākas jēgas? Bet nē, tā tas nenotiek, tur kaut kam bija jābūt, un Ksenofils centās domāt, taču viņa prātam traucēja fonā esošas televizors, kurā 10 vīri ķiverēs, ar slidām dzenāja melnu punktu pa ekrānu, laiku pa laika viens otram sadodot pa seju. Šķietami bezjēdzīga pārraide, nodomāja Ksenofils, taču cilvēki bija aizrauti, viņi kliedza, bļāva plaukšķināja un dejoja. Alus lija, sārtas sejas visapkārt, jautrība, haoss un Ksenofils.
Ko viņam darīt? Viņš Ksenofils ksenofobiskais ebrejs, ko Jahves vārdā viņš varētu darīt? Iet atpakaļ pie sievas? Un ko tad, fobijas taču paliek. Pakārties? Bet viņam bija pnigofobija. Varētu noslīcināties, bet hidrofobija, nošauties, bet balistrofobija un vispār viņam bija bail no pašnāvības, kā gan to nosaukt. Patiesībā viņam bija vienalga, kā to nosaukt, bet viņš pavadīja nākamās desmit minūtes domājot nosaukumu - Suicīdfobia, Mortemofobia, Avftofobia un vispār viņš bija ebrejs, kāpēc ne זעלבסטמאָרדfobia.
Tā nu viņš sēdēja pie galda un domāja, līdz pamanīja, ka rokās vairs nav alus kausa. Nē rokās jau sen atradās glāze ar dzintara krāsas šķidrumu, kas garšoja pēc izturēta ozolkoka mucas un dedzināja rīkli. Bet Ksenofilam tas patika. Viņš sāka justies kā cilvēks, kā Ebrejs, kā Ksenofils. Tikko kā viņš bija nonācis pie šī secinājuma viņa degunu sasniedza kāda smarža. Sākumā tā bija vāji uztverama, bet ar laiku tā kļuva spēcīgāka un spēcīgāka, līdz tā pārņēma visu viņa ķermeni.
Iespējams tas bija alkohols, bet iespējams tā bija patiesībā. Bet Ksenofilam vajadzēja to ēdienu, smarža bija tik pazīstama, tik kārdinoša, bet tik aizliegta. Tādēļ tikko, kā uz viņa galda nosēdās lielais šķīvis ar kārdinošu ēdienu viņš ķērās pie lietas, apstājoties vien, lai sagremotu lielāku kumosu, vai, nu jau ar interesi, palūkotos ekrānā. Bet ēdiens, tā bija svētlaime, tas bija labākais Jahves radītais ēdiens. Ksenofils bija sajūsmā. Vēlēdamies pēc iespējas ātrāk par šo pastāstīt sievai Ksenofils palūdza rēķinu. Pirms samaksas vēlreiz paskatījās tajā

Alus 3x2.50ls - 7.50
Viskijs 2x4ls - 8ls
Cūkgaļas cepetis ar kartupeļiem - 8ls
-------------------------------------
                             23.50ls


Un tajā brīdī viņš saprata, kāpēc viņam bija bail, kāpēc sieva viņu sauca par Ksenofilu ksenofobu. Tas bija tikai loģiski un kas to būtu domājis, ka risinājums bija viena kārtīga cūkgaļas maltīte.
Dodoties prom viņš pie sevis vien noteica - "Ardievu Jahve, tagad ir mans laiks nebaidīties un izbaudīt dzīvi."

Vai Tu zināji, ka?

Letarģisks smīns pārklāj apātisko seju, kas izlīdusi no segu izveidotās migas un patlaban pārlūko istabu meklējot tuvāko izeju uz tualeti, jo tieši tur atrodās tās nākotnē.

Vai Tu zināji, ka kodolieroči ir laba lieta?
Ja visām lielvalstīm to ir gana daudz tad ir maza iespēja, ka būs kodolkaršs, jo tādā veidā tiktu nodrošināta abpusēja iznīcība. (google: Mutually assured destruction)

Tualete, tā ir tā vieta, kur karalis ir vergs, bet vergs karalis, gandrīz vai gribas domāt, ka Hēgeļa "Kunga un verga dialektika" tapa šajā telpā, kur mušas slinki nolaidās uz sienām un vēroja, kā top filozofija.

Vai Tu zināji, ka pirms gada tavs ķermenis bija par 98% savādāks, kā šobrīd?
Izrādās, ka katru gadu mūsu ķermenis aizvieto apmēram 98% savu atomu, vienīgi slikti, ka aizvietojot, tas aizmirst aizvietot arī visus vēžus un hepatītus un citus draņķus.

Bet nu tualete bija tukša, bez Hēgeļa, bez filozofijas, tikai šī letarģiski smīnošā seja, kurai, ja godīgi, tualeti nevajag, jo tā ir tikai seja, ne ķermeņa ne jēgas.

Vai Tu zināji, ka ja kādā multfilmā astoņkājis apsola atdot savu sirdi viņš tāpat var krāpt?
Jo astoņkājiem ir 3 sirdis... žēl, ka mums tā nav, būtu daudz vieglāk saglabāt tīru sirdsapziņu.

Taču Seju tas nebiedēja, tā mierīgi ieņēma tualetes telpu, dziļi ieelpojot viegli sasmakušo gaisu līdz letarģisko smīnu nomainīja vāji maskēts riebums un tā iekliedzās - "Konsolidēt! Konsolidēt! Konsolidēt!"


Vai Tu zināji, ka Nīče savu dzīvi beidza kā vājprātīgais?
Jo apmēram 10 gadus pirms savas nāves Turīnā uz ielas redzēja kā kāds kučieris sit savu zirgu, redzētais atstāja neizdzēšamas pēdas Nīčes psihē.

Tās vārdi atbalsojās sasmakušajā telpā, līdz patiešām, smaka sāka konsolidēties. Gadu gadiem krājusies smirdoņa savācās vienā veselumā un izveidoja ķermeni, pakausi, matus un apstājās ap Seju. Un tikai tad Seja atplauka neviltotā smaida un noteica: "Vai Tu zināji, ka mani tagad sauc par Filozofu?"

Pārdomas par gaumi, vienādību un laimi

Gaumes ir dažādas, vienam patīk māte, vienam meita, kādam kleita, bet Japāņiem skolnieču apakšveļa. Reizēm gan gribētos, lai visiem būtu vienāda domāšana, nebūtu dažādu stilu un visi būtu jauki orveliski vergi. Galu galā tas atvieglotu dzīvi. Nebūtu vēlmes izārdīt seju kaimiņu sašam, jo viņa Tuc Tuc ir skaļāks par Tavu Tuc Tuc un jūs abi nespējat vienoties kura sintizētā melodija ir labāka. Tāpat nebūtu metāla cūku... un vispār cilvēki būtu saticīgāki. Vienīgi mūziku šā vai tā vajadzētu, jo cilvēki gribētu dziedāt, tad kas būtu tā ģeniālā lieta, ko visi varētu klausīties? Ja godīgi, tad Tuc Tuc, jo tur būtu tik monotoni ritmi, ka cilvēki sāktu aizmirst par savu individualitāti, un atdzīstiet, tas draņķis ir lipīgs.
Ar apģērbu nebūtu problēmas, visiem vispraktiskāko vienkāršāko, varbūt nemācamies no āmišiem, bet no armijas. Armijām parasti ir praktiski apģērbi.

Patiesībā šis ir uzsaukums mūsu valdībai. Ja vēlaties izbeigt cilvēku nesaskaņas valstī - Padariet visus vienādus... Mani padomi ir tikai sākums es jums pastāstu sarežģītāko daļu, ar tādu sīkumu kā naudas sadale Jūs taču tiksiet galā.

Apolitiski politiski dažāds ieraksts

Laikam ir pienācis laiks, kad es atkal kļūstu izteikti apolitisks. Galu galā cik daudz var klausīties par to, ka ZRP grib šito, bet V to, un NA uzskata, ka ZRP ir idioti, kamēr ZZS vēl aizvien klusi pie sevis raud par to, ka Lemberga ģīmetne nepievilināja cilvēkus balsot par viņiem un tam visam pāri ir SC, kuri ir kā tas bērns, kurš ir ļoti gudrs attīstīts savam 5 gadu vecumam, taču viņš regulāri apčurājas un neviens īsti negrib viņu ņemt savā mašīnā, lai aizvestu uz skolu.

Lai nu kā politika var iet tālu tālu, galu galā ir atsākusies sezona, kad vasara ir aizgājusi izgulēt visu ballīšu pohas, bet pa to laiku ir atnācis vasaras brālēns Rudenis, kurš ir nolēmis sarīkot savu ballīti aplipinot visus cilvēkus ar jebkāda veida zarazām, kas liek cilvēkiem šķaudīt, klepot, rīstīties un izdvest dažādas citas skaņas, ko viegli varētu asociēt ar zooloģiskā dārza iemītniekiem (un nē es nedomāju ne Zatleru ne Līdaku). Bet nu tas tā, lapas kļūst dzelteni, sarkani, brūnas. Par to man nebūtu iebildumu, bet gribētos, lai ir lielāka dažādība. Kāpēc dažas nevarētu kļūt, teiksim, violetas, vienkārši, lai čakarētu cilvēku smadzenes un radītu jaunas darba vietas biologiem.

Tāpat es novēlu ļoti sāpīgu nāvi visiem tiem, kas aktīvi tagad klaigā par to, ka draugiem.lv aizvēra PRET SC grupu. Ir tāda lieta kā lietošanas noteikumi, kuros ir atrunāts, ka grupas, kas kurina uz naidu tiek slēgtas ciet. Tiesa, tas neizskaidro kāpēc vēl aizvien eksistē lapas/grupas, kas veltītas dažādām popzvaigznēm, tur taču arī valda ļoti liels naids.
Šodien rakstot nolēmu veidot šo rakstu pēc iespējas saraustītāku, lai izpaustu visas savas personības šķautnes, tad rakstot sapratu, ka man ir tikai viena tāda šķautne. Būdams gudrs cilvēks, es nolēmu sašķelt savu personību, lai būtu vairāk, ko rakstīt, un tad arī uzrakstīt par to, ko es darīju, lai uzrakstītu vairāk, tādā veidā uzrakstot vairāk.... MINDFUCK!
Lai cik jocīgi tas nebūtu, cilvēkiem patika raksts par lietām, kas man riebjas, tādēļ nedaudz paturpināšu tēmu.

Mani fascinē sporta veidu "fani". Es nedomāju par tiem, kas seko komandai, ja tai iet labi, un arī ja komanda spēlē draņķīgāk par palīgskolas 2ās klases basketbola komandu. Es domāju par tiem cilvēkiem, kas ja komanda spēlē labi kliegs cik labi tas ir, un tikko kā būs dažas neveiksmes tā šie ģēniji sāks bļaut cik sūdīgi viss ir un cik ļoti viss ir jāmaina. Bet nu nav tā, ka viņiem nav taisnība, lietas ir jāmaina, teiksim jāatņem viņiem spēja reproducēties, lai viņi neradītu vēl tādus mazus balamutes, kuriem lojalitātes ir tikpat daudz cik nevainīgu sieviešu bordelī.

Tāpat es novēlu ļoti sāpīgu nāvi visiem tiem, kas kasās ar kontrolieriem sabiedriskajā transportā un atsakās kāpt ārā. Bļin, ja tev nav biļetes, tad izkāp ārā, paej līdz nākamai pieturai un iekāp nākamā transportā, ir liela varbūtība, ka kontrole nebūs tālāk. Bet nē ir tie daži apburošie indivīdi, kuru vēlme palikt savā teritorijā ir tik liela, ka man viņu dēļ ir jākavē tikšanās. Un tad vēl daži šie jefiņi izdomā, ka vajag pasūdzēties par kontroles attieksmi. Šādos gadījumos es atbalstu miesas sodu piemērošanu. Vēlams, ļaujot to darīt pasažieriem.

Paldies par uzmanību un es apsveicu, Tu esi tikko izniekojis/usi pāris minūtes, ko Tev vajadzēja pavadīt mācoties nevis lasot blogus. Bet ja vēlies vēl vairāk zaudēt laiku tad dodies uz: http://cracked.com

Oda Par Prieku un Bēdām

Trauksmainas jūtas gaisā valda
No tribīnes kāds mūlis skalda
Kā pensijas mēs augšām celsim
Nabadzību mēs krustām šķelsim

Te saskaņu mums vieni sola
Bet Latvieši tik acis bola
Te mazs vīrels kas ar hūti
Runā kā uz mīļu brūti

Vieni zaļi vienojās
Kamēr tauta tikai slienojās
Bet citiem lielais nacionālisms
Žēl, ka nav tiem racionāles

Dakters nāks un operēs
Traktors uz tā vārdu cerēs
Abi sola visu jaunu
Abiem vajag nedaudz kaunu

Un vēl daudz šai mežā radības
Laikam jāsāk būs mums medības
Nevar ļaut tak prātus jaukt
Vajag lietas īstos vādos saukt

Un kad beidzot vēlēsim
Visi kopā cerēsim
Uz nākotni tik skaistu
Kurā vairāk nav to slaistu

Publiskais logs vājprātā, jeb sociālie tīkli un slavenības

Sociālie tīkli ir kļuvuši par regulāru parādību mūsu ikdienas dzīvēs, un katrs tos izmanto atbilstoši saviem ieskatiem. Mēs, parastie cilvēki tos izmantojam, lai komunicētu viens ar otru, lai pagarinātu savus virtuālos krāniņus kā arī, lai sekotu tam, ko dara/raksta dažādas slavenības, jo nu jau ir pienācis tas brīdis, kad gandrīz katrai sevi cienošai a-z līmeņa slavenībai ir savs Twitter konts, daudziem ir arī savi Youtube konti, un ja agrāk ierakstus viņu mājaslapās rakstīja speciāli nolīgti cilvēki, tad arvien regulārāka kļūst tendence, ka pašas slavenības rada savu portālu saturu. Viņiem tas noder, lai pārdotu savu jauno produktu, vai vienkārši nepazustu no cilvēku prātiem. Pārsvarā viņiem tas izdodās labi, ja neskaita kādu kailfoto šur vai tur, taču ir zvaigznes, kas dažādu iemeslu dēļ pārvērš savu sociālā tīkla vietni par ieskatu viņu, bieži greizajā, psihē. Šajā blogā es nolēmu aplūkot dažus no šiem gadījumiem, es nevēlos smieties par viņiem, jo katram var gadīties problēmas, taču tas liek aizdomāties par to, cik labi ir tas, ka sociālie tīkli un lielas auditorijas ir viegli pieejamas. Galu galā ne no tukša gaisa ir radies teiciens, ka lielākas iedzeršanas laikā, ir jāizslēdz telefons un jāizrauj interneta vads. Labi, pietiks manas muldēšanas, ķeramies pie slavenību ne mazākās muldēšanas.

Sākšu šo visu sarakstu ar cilvēku, kas mani iedvesmoja šo blogu veidot, tā ir Īru skaistās balss īpašniece Sinead O'Connor. Visā pasaulē pazīstama 90o gadu sākumā kā hitu "Nothing Compares 2 U". Viņu visi atpazina pēc plikās galvas un reizēm radikālajiem uzskatiem, kas ietvēra pāvesta bildes saplēšanu tiešraidē, kā arī ar atklātu bisesksualitāti. Taču pēdēja laikā viņa savā mājaslapā, kā arī savā twitter kontā http://twitter.com/#!/howryeh ir paudusi vēlmi pēc seksa. Jā, viņa ļoti tiešā atklātā tekstā cenšas atrast vīrieti vai sievieti, kas ar viņu pārgulēs. Skumjākais tajā visā ir fakts, ka reiz bija brīdis, kad puse pasaules vēlētos ar viņu pārgulēt, bet šobrīd... Labi, ne jau par izskatu mēs runājam, bet fakts kā tāds, ka viņa mēģina atrast seksa partneri šādā veidā, manuprāt, liecina par to, ka viņai ir iestājusies depresija, kā arī kaut kāda veida pusmūža krīze, kurā vieglāk ir atklāties internetam nevis meklēt īstu cilvēku kontaktu (jā, manas psihoanalīzes spējas ir katastrofāli sliktas). Lai nu kā, ja kādam ir vēlme kļūt par viņas seksa partneri tad lūdzu, šeit ir links - http://www.sineadoconnor.com/index.html. Ps. viņa izskatās daudz savādāk tagad.

Otrais cilvēks šajā sarakstā noteikti ir vispamanākais, jo viņa frāze "Winning!" iemiesojās popkultūras valodā uz īsu brīdi šī gada vidū. Jā, Čārlijs Šīns, kuru pārspēt kokaīna patēriņā spētu vienīgi Kīts Ričards. Čārlijs gada vidū izdomāja, ka pilnīgi visa pasaule ir sazvērejusies pret viņu, kamēr pats dzīvoja mājā ar čupu porno zvaigžņu un spriežot pēc informācijas patērēja kalnus ar balto pulveri. Tiesa jāatdzīst, ka viņš šo savu neprāta mirkli ir pavērsis sev par labu, jo pēc neilga brīža viņš patentēja frāzi "Winning" un devās savā stand-up tūrē, kuras nosaukums ietvēra kaut ko par patiesības torpēdām. Taču, viņa tūre negāja tik veiksmīgi, jo daudzās pilsētās viņu izsvilpa un šķiet, ka aizejot no 2 and a half men(kas ir draņķīgs šovs anyways) Čārlijs ir krietni piegriezies savu narkotiku naudu.

Tagad gan es parunāšu par cilvēku, ko neviens no Jums nezina. Tas ir profesionāls resleris vārdā Matt Hardy. Kāpēc viņš ir interesants? Jo viņam arī ir brālis vārdā Džefs, abi nodarbojas ar šo "sportu" jau kādus 15-17 gadus un Mets vienmēr ir bijis tas kurš piebremzē savu brāli, kam jau sen ir bijušas problēmas ar dažādām vielām, taču kopš Džefu 2009. gadā aizturēja par pieklājīgu narkotiku apjomu un viņš bija spiests atmest visu lomas ir mainījušās. Redziet, Metam ir tieksme veidot dažādus video, ko likt Youtube, ja sākotnēji tie vienkārši bija viņa ikdienas dzīve, tad ar laiku tie pārvērtās šizofrēniskos ieskatos viņa prātā. Viņš sāka sevi saukt par Matthew, un stātstīt par to, kā vīnogas atrisina lielu daļu dzīves problēmu. Tad viņš paziņoja, ka tas bija joks, bet tad atkal atgriezās pie Matthew. Pavisam nesen viņš iekļuva autoavārijā pēc kuras viņš ielika Youtube video, ko ļoti daudzi uztvēra kā pašnāvības vēstuli, jo tās pamatdoma bija, ka viņš aiziet no šīs pasaules. Taču kā vēlāk viņš pats skaidroja, tā bija domāta, kā vēstule, ka viņš mainās... Fakts ir tāds, ka reslinga pasaulē viņš ir kļuvis par ākstu, bet ja gribas paskatīties, tad šeit būs viņa vīnogu video. http://www.youtube.com/watch?v=W5iRD1oyaSo

Pēdējais šodienās listē būs Steve-O, kurš pazīstams no Jackass. Uzreiz gan jāsaka, ka nu viņš ir sakopies un vada tīru dzīvesveidu, taču pirms 2-3 gadiem viņam dzīvē bija ļoti melns posms, kad viņš bija atkarīgs no gandrīz visa no kā var būt atkarīgs. Tādēļ viņš savā satumšotajā prātā izlēma, ka būtu laba ideja izveidot e-pastu sarakstu, kurā ir visi cilvēki, kas Holivudā un filmu industrijā kopumā ir ietekmīgi, un regulāri sākt tiem sūtīt e-pastus, kas laika gaitā palika arvien nesaprotamāki un dīvaināki. Tajos viņš sūdzējas par kolēģiem, par ģimeni, par sevi un veica dažādus paziņojumus un draudus, gandrīz nevienu no kuriem viņš tā arī neīstenoja. Tāpat viņa Youtube kanāls tika papildināts katru dienu ar video, kuros Steve-O būtība lietoja narkotikas un runāja nesaprotamā valodā. Kronis šai neprāta eskapādei pienāca, kad viņš nolēma sarīkot ballīti, bet kad viņš saprata, ka cilvēki neplāno ierasties viņš sāka draudēt ar pašnāvību, tas noveda pie tā, ka cilvēki ieradās, bet nevis uz ballīti, bet gan, lai beidzot nogādātu viņu rehabilitācijas iestādē.


Kādēļ es runāju par šo tematu? Jo mani fascinē sociālie tīkli un to daudzie pielietojumi. Bet, lai arī es teicu iepriekš, ka zvaigznes bieži pašas veido šo saturu, viņiem tomēr ir palīgi, asistenti, vai citi cilvēki, kas nepalīdz, bet gan ļauj viņiem turpināt šo spirāli uz leju, kura var beigties arī ar nāvi daudzos gadījumos.

PS. Kā jūs domājat, ko twitterī rakstītu Morisons, Kobeins, un citas mirušas rokzvaigznes? Vai viņu twitter arī būtu tāds pats liecinieks viņu nāves tuvumam, vai nē?

Dzelteni žurnāli, sekss un valoda

Dzeltenais žurnālisms ir kaut kas skaists, galu galā, kur gan citur sieviete varētu uzzināt, ka ja viņai ir bail no dzimumlocekļa, tad ir nepieciešams:
"paņem rokā sava vīrieša peni tad, kad tas ir gatavs seksam un ar to “krāso” lūpas it kā iemēģinātu jaunu pomādi... "
Esmu pilnīgi drošs, ka problēma ir ļoti nozīmīga un ir sievietes, kas ar to cīnās, bet velns parāvis, kādā veidā tas palīdzēs, ja vien viņai nav smags fetišs ar lūpu krāsas ievietošanu interesantās ķermeņa vietās.
Ak jā, kaut gan šinī gadījumā autors nav norādīts, ļoti bieži pie šiem nejēdzīgajiem seksa padomiem ir norādīts autors - Artūrs Šulcs. Viss, ko man viņš atgādina ir Freida nogribējušos brālēnu, un tas saka daudz, zinot, ko rakstīja Freids (un jā, es zinu, ka Freidam nepatika sekss, bet gan kokaīns, kas patiesībā ir dīvaini, jo kokaīns padara seksu daudz labāku)

Un tagad par valodu, šis ir citāts no mango.lv
"Notikuma vietā drīz vien ieradās pašvaldības policisti, kuri, lai tiktu galā ar urlām, izsauca papildspēkus"
Esmu diezgan drošs, ka vārdu "urla" es varētu izmantot savā blogā, un jau tad tas liecinātu, ka es vai nu esmu dzēris, neesmu gulējis, vai arī esmu zaudējis kultūru. Jo tas ir vārds, ko es asociēju ar 15-16 gadīgiem. Un goda vārds, es tagad neiešu cauri visai sava bloga vēsturei meklējot, vai es esmu to teicis, ja jā, tad paliek spēkā kāds no augšējiem iemesliem.

PS.
Ievērojat, ka teksts par seksu bija garāks kā tas, kas par valodu... vīrieši...

Pārdomas par cilvēku tipiem [Darbam nepiemērotā valodā]

Ir ļoti naivi teikt, ka pasaulē ir tikai 2 veidu cilvēki, tādi un šādi. Bet, ko pavisam droši es varu teikt ir tas, ka ir dažādi cilvēku tipi par kuriem es gribētu parunāties šodien bloga formā.

Pirmais Tips:

Seklās Kuņas
Visas tās kuces/kuņas/zosis/[ievieto lamuvārdu], kas uzskata, ka perfekta saruna virtuālā vidē sastāv no "Tu tik skaisti izskaties...... Nē, pati tāda.... Nē nē tu.....Nē bļeģ Tu, un aizpis muti ciet!!!" Labi beigas es pats izdomāju klāt, bet nu reizēm gribas to nokliegties, jo visbiežāk tās ir vai nu smagi nepilngadīgas vai smagi neglītas kuņas. Un starp citu, visi mani lamu vārdi ir veltīti tikai šīs kategorijas sievietēm/meitenēm, bet visa pārējā ar krūtīm apveltītā un visnotaļ jaukā populācija ir tiešām forši cilvēki, par ko es neko sliktu nesaku.

Otrais Tips:
Es esmu neatkarīgs mūziķis, kas visu dara neatkarīgi, ja neskaita to, ka man tēvs man dod naudu, jo patiesībā es tikai māku pozēt kā indie ikona, bet ja man aptrūktos naudas strūkla, es vairs nespētu atļauties savu samalto mazu bērnu galvaskausu pulveri, kas aizvieto manu kokaīna atkarību.


Trešais Tips:
JOKO ONO

Ceturtais Tips:
Peņa galvas, kas uzskata, ka treniņbikses kombinācijā ar lakādas kurpēm un USSR vai RUSSIA kreklu ir uzvarošā kombinācija Milānas modes skatā un neliek tev izskatīties pēc incesta radīta kretīna, kam problēmas varētu sagādāt vienlaicīgi elpot un kustināt kājas. Ā un jā, šī tipa lielā problēma ir gari pirksti, kas cenšas apķerties daudz svešu īpašumu, man personīgi šķiet, ka pie vainas ir mūžīgā vēlme pirksti tiek bāzti visos caurumos un atverēs pēc kārtas.

Piektais Tips:
Pseidomauciskāinteliģence, jeb es ģērbjos kā mauka, bet cenšos šķist gudra un spējīga, jo man ir grāds vadības zinībās.

Sestais Tips:
Anāli atsaldētais aitasgalva, kurš ierodās uz koncertu ar vienu domu - padarīt pārējo cilvēku dzīvi neciešamu, kas tiek panākts uzmācoties sievietēm, un cenšoties kompensēt sava dzimumlocekļa mazo garumu un faktu, ka viņa vecmāte bērnībā lika viņam masēt viņas kailo ķermeni, šie cilvēki meklē mazāko iemeslu, lai uzsāktu konfliktu, bet tai brīdī, kad Tu aizrādi, ka tu saproti, ka šādas seksuālās traumas katru varētu novest līdz lūzumam Tev nevis saka paldies par sapratni, bet cenšas izārdīt seju.

Septītais Tips:
Jebkurš, kam ir vēlme kaut attāli līdzināties Jersey Shore dalībniekiem. Bet ja Tu tāds/a esi, man ir labs padoms - paņem matu laku, paņem sērkociņu, notēmē to uz savu ģenitāliju apmatojumu, ja tur vēl kas pēc sifilisa ir palicis, ja nē, tad notēmē to uz seju, aizdedzini sērkociņu, un pūt...


POST SCRIPTUM

Es mīlu cilvēkus, bet mani kaitina konkrēti cilvēku tipi, ja Tev ir līdzīgi, bet es esmu tajā tipā, kas kaitina Tevi..... tad paņem savu viedokli, apgriez to otrādi pieliecies, piesien to dzeloņdrātī, un mēģini to dabūt līdz mutei... tad es varbūt uzklausīšu Tevi par lielajām pūlēm, bet ja tev neinteresē mans viedoklis, tad vienkārši ej tu...

Domu caureja

1)Ja pāvests iebilst pret prezervatīviem, lai viņš pārguļ bez prezervatīva ar āfrikāņu sievieti, kam ir aids, sifiliss un vēl kāda slimība.

2)Kāpēc grupas kļūst par mega sell out. Kiss izdod savu kremēšanas urnu, Rolling Stones ir uz dressman maisiņiem, ja pirmie vienmēr bija komerciāli, tad otrie vismaz agrāk bija dumpinieki

3)Londonas grautiņi ir tikai daļēji pielīdzināmi kaut kam sakarīgam, un arī tikai tādēļ, ka to darīja daži cilvēki no zemākā slāņa, pārsvarā tur tomēr bija cilvēki, kam apstākļi nebija tik slikti, tā būtu revolūcija un atbalstāms mērķis, ja to darītu zemākais, apspiestais slānis, bet šitā tie bija vienkārši bezjēdzīga demolēšana, gandrīz vai kā 13. janvāris

4)Es ticu, ka stiprinātie vīni ir kaitīgi veselībai, un viena pudele ar kādu no tiem var atņemt gadu manas dzīves(varbūt), bet viņi ir interesanti, lai pētītu efektus, ko dara piedzērušās smadzenes.

5)Reizēm kaitina, ka man ir jāraksta atbildīgi, lai visiem ir skaidrs, kāds ir mans vecums, un ka es vairs nevaru rakstīt pokemoniskus ierakstus, kā visa pasaule mani ienīst, un bezjēdzīgi lamāties katra vārda galā, bļeģ. Kā arī man ir jāargumentē savs viedoklis vienmēr, pizģec.

6)See what I did there?

7)Mani kaitina miegs. Nē, man patīk gulēt, bet man riebjas tas, ka man nāk miegs.

8)Man gandrīz vairs nav apnicis Sia Radikal

9)Allright Festivall (laba daba atsauce)

10)Ir interesanti bārā uzskriet cilvēkam, kurš tev šķiet vēl joprojām dzīvo Beļģijā, vai kaut kur tur. Vienīgi žēl, ka nesanāca papļāpāt.

11)Man vienmēr gribās sasniegt skaitli 13

12)Cilvēkiem patīk apvainot visu, ko citi izdomā. Es protams, nesaku, ka planking vai owling ir ģeniālākās lietas uz pasaules, bet visādi cilvēki šo dēļ paredz pasaules galu, jo lūk cilvēkiem ir pārāk daudz brīvā laikā. Manās acīs gan tas nozīmē tikai to, ka cilvēki māk izklaidēties, un to nedara apreibinoties (pārsvarā). Good for them

13) Woo hoo, tiku līdz 13... ja kas tas ir mans mīļākais skaitlis, ja kādreiz nākotnē vēlaties to zināt.

Zvērīga Daba

Brīdinājums: Sekojošais teksts ir ļoti brīvā formā, jo vienkārši vēlos pastāstīt savas sajūtas.

Man patīk mūzika, man patīk festivāli, man patīk tā atmosfēra, kas valda telšu pilsētiņā sestdienas rītā, kad visi ir viegli paģiraini, neizgulējušies un cenšas izkārpīties no telts, lai pagatavotu savas brokastis, kas bieži vien ir paciņa ar roltoniem, kas vai nu tiek apēsta sausa, vai arī ar knapi uzvārītu ūdeni. Tikpat bieži tiek ēsti dažādi dārzeņi, vai augļi, vai čipsi, vai jebkas, kas ir viegli paņemams, bet civilizētā pasaulē netiktu skaitīts par normālām brokastīm. Galu galā, nav tā, ka es ikdienā iesāktu rītu ar alu vai ko stiprāku, kaut gan varbūt tas man palīdzētu saprast lietas labāk.

Pēdējo divu nedēļu laikā man ir sanācis pabūt divos mūzikas festivālos, kas viens no otra atšķiras vairāk kā tievs blonds solārija zaķis, no āfrikāņu bērna, kam nav ko ēst.

Pirmais festivāls bija Zvērā, šis ir fests, ko es apmeklēju katru gadu, un manās acīs tā ir gada ballīte, protams, ka tur spēlē ļoti daudz labu grupu, ko ir vērts redzēt un kuras noteikti ieliek visu savu enerģiju, lai izklaidētu publiku, bet nu jā, nav tā, ka publikai vienmēr tas uztrauc. Protams, ir grupas pie kā viss iet pa gaisu, bet tad ir brīži, kad nekā nav, jo cilvēki ir pārāk pohaini un visādi citādi neveseli, lai izrādītu interesi par mūziku. Taču fakts ir tāds, ka kā ballīte Zvērs ir super, ja ir laba kompānija un ja nav bail vārtīties pa dubļiem un iepazīties ar pankiem, hārdkōristiem un visādu sub, under, in, over....dub, counter un citu kultūru pārstāvjiem, tad zvērs viennozīmīgi ir fests, ko rekemondēju. Kaut vai tāpēc, lai jūs zinātu kā ir iet to 3km garo golgātas ceļu no šosejas līdz festivāla norises vietai.

Otrais festivāls bija Laba Daba, un ja zvērs ir kā mazs 5 gadīgs bērns, kas ir ielaists konfekšu veikalā un uztaisa tur anarhiju, tad šis festivāls būtu pieaudzis cilvēks vīna darītavā, kurš nobauda labu vīnu. Protams, ka es nesaku, ka tur nav jautri. Cilvēki ir daudzi, kas bija arī zvērā, daudzi ierodās ar visu ģimeni, visi izbauda mūziku, kāds iedzer vairāk, bet visi ir draudzīgi, un necenšās viens otram piesolīt pa seju. Muzikāli šis noteikti ir mans gada mīļākais festivāls, jo, diemžēl, vairāk nav Metalshow, kas agrāk aizņēma šo iekāroto pozīciju. Bet Laba Daba spēj apmierināt manu vēlmi pēc kaut kā jauka, alternatīva un mierīga. Plus notikās, kas ļoti interesants, piektdienas vakarā, ja nemaldos, pie inokentija mārpla, man pienāca klāt kāda meitene, kas izrādījas ir Meitene. Atpazina mani pēc mana bloga, kas man likās nedaudz šokējoši, jo pirmkārt man viņas blogs ļoti patīk un rekomendēju visiem to palasīt, otrkārt šī bija pirmā reize, kad pilnīgi nepazīstams cilvēks atpazina mani pēc bloga, bet ir bijuši gadījumi, ka tad, kad ar kādu iepazīstos izrādās, ka šis cilvēks lasa manu blogu, bet otrādi vēl nebija sanācis.

Tāpat bija ļoti forši iepazīties ar vienu meiteni, kas arī bija brīvprātīgā, un viņai bija dakšiņa, tā nu mēs ar Zani sadraudzējāmies ar viņu un palīdzējām celt telti nakts vidū, kas bija samērā interesanta nodarbe, bet nu viņa atbildēja par kino māju un tas bija forši.

Nu lai nu kā... bija forši, rekomendēju abus festivālus visiem, kas vēlās labi atpūsties, jo viens lieliski papildina otru.

Šobrīd klausos pāris dziesmas, kas pēc Laba Daba skan galvā

Dzelzs Vilks - Viņa Grib Tik Daudz

7 pieauguši vīrieši - Veco Ļaužu Laiks

Baložu Pilni Pagalmi - Tava Māja

PS. Bilde no pagājušās Labas Dabas

Kā šaurs pasaules skatījums noveda pie balss zaudējuma

...jeb kāpēc man sāk ļoti nepatikt Visu Latvijai.

Agrāk, kad es vēl nevarēju balsot man bija tikai viena doma galvā - kaut Visu Latvijai dabūt gana daudz balsu, jo mums vajag kaut ko, kas var cīnīties ar samaitāto politiku... blah, blah, blah. Tipisks jaunības maksimālisms, kas nedomā par citiem aspektiem. Taču tagad, kad jau vienu reizi esmu par viņiem balsojis man sāk palikt pavisam neomulīgi, ka es viņus tik ļoti atbalstīju, jo kļūst arvien skaidrāks, ka viņu interesēs nav Latvijas nākotne. Viss, par ko viņi interesējas ir izveidot to kaut kādu ideālu, kādai viņuprāt ir jābūt Latvijai. Tīrai no gejiem, citām tautībām, u.tml. Varbūt tas nav tieši pateikts viņu programmā, bet zemteksts ir ļoti skaidrs. Kaut vai pēdējie notikumi ar "Mana Balss" virzīšanu saeimā. Šeit ir citāts no VL/TBLNNK pārstāvja teiktā -

ļoti būtiski atšķiras no tā priekšlikuma, kas tika skatīts kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm. Proti, šī kolektīvā iesnieguma tiesība tiek piešķirta ar šo te priekšlikumu arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas, mūsuprāt, ir pretrunā Satversmei.Līdz ar to arī mēs šo savu viedokli jau iepriekš esam pauduši šīs idejas iniciatoriem, ka mēs nespēsim atbalstīt šādu te priekšlikumu."

Es atvainojos, bet cik es atceros, tad arī tiem, kas dzīvo Latvijā varbūt ir savs viedoklis, un viņi to var izteikt, galu galā viņi var tikai ierosināt idejas, nevis par tām balsot, tur ir liela starpība.
Protams, ka es saprotu potenciālo risku, ja krievvalodīgi nepilsoņi sāks aktīvi rosināt vis kaut kādus jokainus likumus, taču ja mēs pretendējam uz demokrātiskas valsts statusu, tad mums būtu jāspēj ar to tikt galā likumīgā veidā, nevis bloķējot liela iedzīvotāju sektora tiesības.

Vēl viena liela problēma ar VL ir tas, ka viņi ir tik nacionāli ,tādēļ viņu programma gribot negribot man nedaudz atgādina Nacistiskās partijas programmu, bet no tā nevar izbēgt neviena konservatīvi nacionāla partija. Un šis mani noved pie pēdējās problēmas, esmu sapratis, ka VL ir pārāk konservatīvi manai gaumei. Es tomēr sevi uzskatu par atvērtu cilvēku un cilvēku, kas mīl savu valsti, bet kurš reizē ir arī gana kosmopolītisks.

Un jā, es nezinu par ko es balsošu, bet jābalso ir, un tas būs grūts lēmums, jo lai par ko es balsotu es tāpat jutīšos tā it kā pārkāptu kādai savas morāles normai.

Mizantropa smaids

Cilvēki
Mēs viņus ienīstam, bet paši tādi esam.

Manuprāt katram no Jums ir kādreiz bijis brīdis, kad tiešām ir gribējis nožņaugt to sīci, kurš kaitinoši raud trolejbusā, kamēr viņa māmiņa ir pārāk aizņemta telefona sarunā ar savu alkoholiķi vīru. Tāpat mēs visi zinām cik grūti ir atturēties no kārdinājuma paņemt koka karoti un atbrīvot no iekšām tos cilvēkus, kuri uzskata, ka viņu mūzikas gaume ir tik lieliska, ka viņi var kļūt par dīdžējiem visam tramvaja vagonam.
Ar šo te es vēlos pateikt, ka cilvēki mēdz būt kaitinoši. Jā, protams, ir cilvēki, ko mēs mīlam, cienam, respektējam. Bet ja godīgi, tad bez pārējiem 7 miljardiem mēs varētu ļoti veiksmīgi iztikt.
Taču šeit iesākas paradokss, ja mēs katrs tā domājam, tad teorētiski nav iespējams tikt vaļā no citiem cilvēkiem, jo balstoties uz http://en.wikipedia.org/wiki/Six_degrees_of_separation teoriju ir ļoti viegli saprast, ka visi pazīst visus un tas vienkārši neizdosies.
Tāpat, laikam, jau nebūtu labi iebarot cianīda tabletes kaitinošajam kaimiņam, kurš vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, kaut gan ir skaidri redzams, ka viņa loģika ir tikpat argumentēta kā mana vēlme nogalināt bembiju. Un turpināt nogalināt visus pārējos, diemžēl sabiedrība to neakceptētu. Tādēļ labākais, ko mēs kā cilvēki varam darīt, ir beigt būt kaitinošiem. Beigt uzvesties kā kretīniem, kuru vienīgā misija ir padarīt citu cilvēku dzīves par elli, tikai tāpēc, lai mājās aizejot būtu tik uzbudināti, ka pat kaķis nestāsies ceļā orgasmam.
Piemēram, man riebjās daudzi cilvēki, bieži pat tādi, ko es redzu tikai vienu reizi uz ielas garāmejot. Jo galu galā, viņš elpo manu gaisu. Taču es arī apzinos, ka kāds cits to pašu domā par mani. Un tādēļ vēlos nobeigt šo te ar domu - Ja vēlies manu nāvi, tas notiks tikai pār manu līķi.....oh wait

Vārdi un stāsti, ko mēs radām ar tiem

Vārdi, tie spēj panākt gandrīz visu. Ar tiem var cilvēkos likt visu emociju gammu, sākot no mīlestības, uzbudinājuma un baudas, līdz pat bailēm, riebumam un pretīgumu. Un tieši tas man šķiet tik fascinējoši, ka savirknējot tos es spēju manipulēt ar cilvēku emocijām.

Ar erotikas pieskaņu.

Viņa novilka savu mēteli atklājot kailu augumu, ko piesedza vien niecīgs krūšturis un biksītes, kuras atstāja pavisam maz iztēlei. Katra viņas kustība bija pārdomāta, katrs smaids kalkulēts. Bet Viņu tas neuztrauca, šinī brīdī viss par ko Viņš bija spējīgs domāt bija par to, kas sekos. Viņa iegrūda Viņu krēslā ar ietrennētu veiklību Viņa uzsēdās jāteniski Viņam virsū gandrīz vai ar varu iespiežot savas krūtis viņam tieši sejā. Bet neviens no viņiem neteica ne vārda, un kāpēc, lai viņi to darītu, jo šī spēle nebija nekas jauns, viņi abi zināja, ko viņi darīs un kādēļ. Viņš ar tikpat precīzām kustībām attaisīja viņas krūšturi, un iegrūda savu seju starp pilnajām un tik aicinošajām krūtīm, kas stāvēja viņam tieši acu priekšā. Ar vienu roku satvēris viņu no aizmugures, ar otru viņš spēlējas ar Viņas krūšu galiem jūtot kā pats uzbudinās. Viņas rokas lēnām sāka slīdēt ar vien zemāk un zemāk līdz atradās tieši uz Viņa jostas vietas. Abi divi lēnām sāka izdvest baudpilnas skaņas, un šis process turpinājās, līdz Viņš iegāja Viņā. Ritmiskā elsošana bija tik skaļa, ka neviens no viņiem pat nemanīja, ka viņi vairs nav vieni. Akts turpinājās, abi tuvojās beigām, kad pēkšņi no istabas stūra atskanēja maigs klepus.
Pārbijušies kā mazi bērni, kas pieķerti zogam konfektes abi divi pārtrauca savu darbību, Viņš vēl joprojām atradās Viņā, pulsējot, gatavs atbrīvot visu uzkrāto enerģiju, bet šis nebija īstais brīdis. Viņu privātā teritorija bija pārkāpta, viņu istabā, pie žurnālu galdiņa sēdēja vīrietis. Viņš bija labi kopts, ar nedaudz iesirmiem matiem pie deniņiem un viņš vēroja. Taču viņa skatiens, tas bija auksts, tajā nebija ne mazākās miņas no cilvēcīguma. Arī šis skatiens bija gluži kā viss šajā brīdī bija kalkulēts, mainījušies vien bija cilvēki, kas veic aprēķinus.
Viņi skatījās kā nolēmēti, vēl joprojām nesaprotot, kas notiek. Pa šo laiku vīrietis jau bija piecēlies un tuvojās pārim, kuri lēnām sāka atjēgties no šoka un Viņš cēlās kājās, pilnīgi kails, bet gatavs aizstāvēt sievieti, ko viņš mīlēja. Taču pirms viņš paspēja izdarīt jeb ko citu, caur viņa ķermeni izskrēja desmit tūkstoš voltu strāva un Viņš nokrita zemē raustoties konvulsijās, kas rodas, kad ķermenis tiek pakļauts šādam strāvas apjomam. Pēc pussekundes arī Viņa pievienojās Viņam blakus uz grīdas, un viss kļuva tik melns, tik melns, ka tad, kad viņi atvēra acis, pat nakts tumsa un vienīgais gaismas avots istabā - svece šķita kā bezgalīgi daudz saules, visas koncentrējot savu gaismu tieši viņu acu zīlītēs. Pēc pāris brīžiem, kad abi atguva savu redzi viņi centās saprast, kādēļ viņi vairs nav abi kopā, bet gan atrodas uz muguras, gan rokas, gan kājas viņiem bija sasietas ar santehnikas lenti un lai kā viņi censtos izkustēties, tas nebija iespējams. Tajā brīdī Viņa sāka kliegt. Vismaz viņai šķita, ka viņa kliedz, kaut gan patiesībā visu kliegšanu absorbēja viņas pašas biksītes, kas atradās viņas rīklē un neļāva balsij pamest viņas ķermeni. Dzirdot šo visu istabā ienāca arī vīrietis, kurš bija pēkšņi uzradies viņu istabā. Viņš novēroja abus divus kailos ķermeņus, kas atradās uz viņu pašu virtuves grīdas un apdomāja situācijas prozaiskumu un ironiju pie sevis, līdz beidzot vēlreiz noklepojās savu maigo klepu un sāka runāt:
"Jūs abi, Jūs esat šīs pasaules vēzis. Šīs pasaules AIDS, šīs pasaules SARS, Ebolas vīruss, Malārija, Gripa, Audzējs. Jūs, un visi kā Jūs. Jūs dzīvojat laimīgu kopdzdzīvi, kamēr Es, es esmu spiests dzīvot viens pats. Nē, tā tam nebija jānotiek, un ziniet kādēļ? Tādēļ, ka es esmu pelnījis, ko labāku, un kā saka vecais teiciens - Tev ir jāpaņem sava iespēja. Ziniet, kad bija pirmā reize, kad es šo teicienu dzirdēju? Tad, kad mans tēvs pēc kārtējās manas mātes izvarošanas teica to man. Un es viņu sapratu, tā kuce bija to pelnījusi. Sakiet paldies manam tēvam, par to, ka esat šeit. Bet sakiet paldies man, par to, ko jūs izbaudīsiet."
Pāris vēroja šo visu ar šausmās izplestām acīm, kas kļuva vien platākas, kad viņš izvilka nazi, divus lielus mākslīgos locekļus, adatas un vēl dažādas lietas, ko par seksa rotaļlietām uzskatītu vien rudītākie sadisti.
Lēni un metodiski izklājot šīs lietas vīrietis vēlreiz uzmeta aci guļošajam pārim, tad viņš paņēma nazi un tuvojas abiem diviem. Viņš guva baudu vērojot kā abi divi raustās bailēs, viņš juta, ka viņš kļūst stingrs un nolēma, ka kaut kas ir jādara lietas labā, nazis pagaidīs.

Pēc divām dienām Viņas māsa ieradās ciemos pie pāra, ņemot vērā, ka abi divi bieži bija prom un uzticēja viņai pieskatīt kaķi viņai bija sava atslēga. Pēc tam, kad atkārtoti zvani pie durvīm un klauvēšana nedeva nekādus rezultātus viņa atslēdza durvis un devās iekšā. Tas, ko viņa tu redzēja lika viņai noģībt un tika tad izsaukt ātro palīdzību.
Viņa redzēja savu māsu, sasietu asiņainu bez krūtīm un acīm, bet kas viņu šokēja visvairāk, bija tas, ka Viņš gulēja pie otrās sienas, bez neviena ievainojuma, ja neskaita pārgrieztās vēnas abas rokās.
Policija vēlāk atklāja, ka nozieguma vietā bija vienreiz lietots elektrošoka ierocis, un nolēma, ka lieta bija klasiska slepkavība-pašnāvība, ar seksuālu pieskaņu.
Bet kas notika tur neviens nezinās, vai Viņš sajuka prātā, vai tur bija mistiskais vīrietis, viss, kas ir skaidrs ir tas, ka mēs nekad neesam patiesi vieni.

--------------

Nav pats ģeniālakais stāsts, bet ir pāri pusnaktij, bet ceru, ka domu sapratāt, es mīlu valodu un mīlu ar to spēlēties. :)

Esmu Neiejūtīgs un Neintelektuāls kretīns

Mūsdienu cilvēkiem ir viena liela problēma - Intelektuālisms.
Un kā jau viss mūsdienu kapitālistiskajā sabiedrībā, tas ir pārāk resns. Man ir tik ļoti apnicis, ka katrs, kurš dzīvē ir izlasījis Remarku, Koelju un Bulgakovu sevi uzskata par viņu darbu tiešo speciālistu, kurš acumirklī būs spējīgs paskaidrot visas dziļās jēgas. Tici man, ja es gribu kaut kur atrast dziļu jēgu, es pats izlasu un interpretēju. Tavs viedoklis var būt kvalitātīvs, bet ja Tu to atkārtosi vairāk kā 3 reizes man tiešām radīsies vēlme interpretēt šo grāmatu, kā smagu bomi ar ko iebliezt tev pa galvu.

Otrā ļoti lielā problēma, kas netieši izriet no mūsu pseido(intelektuālisma) ir nenormālā dziļdomība. Šodien pat skatos draugos bildes, kur ir kaut kāds melnādains vīrietis un dziļdomīgs teksts - "Tu gribi Iphone.... Viņš grib ēst." SO FAKING WAT? Katrs grib to, ko viņš var dabūt, ja es varu dabūt ēst bez problēmām, loģiski, ka es gribēšu kaut ko citu. Maslova vajadzību piramīda, anyone? Vai arī man šobrīd būtu jājūtās nenormāli slikti par to, ka citās pasaulēs malas, kur cilvēki dzīvo ir slikti.... Pirmkārt, pirmatnējie cilvēki paši tur izvēlējās celt savas būdas. Tā kā vainojiet paši savus senčus, ka izvēlējās dranķīgu rajonu. Tas pats ar tiem apdāvinātajiem pabērniem, kas uzbūvē māju vulkāna piekājē un tad brīnās, ka viņa suns ir kļuvis par šašliku. Labi, atgriežoties pie temata. Dziļdomība - Ja Tu gribi pateikt kaut ko gudru, tad saki to.... Saki man - "Es gribu, lai tu visu, kas tev ir atdod Āfrikāņiem." Tad es arī Tev veiksmīgi atbildēšu, labi, bet papriekšu uzdāvini Iphone.

Es esmu ievērojis, ka mani blogi parasti ir dusmīgi un sarkastiski. Jā, jo kāda jēga ir būt jaukam, ja tu vari būt riebīgs?

PS. Tajā plakātā, kas ir augšā tak ir tik dziļa doma...ka es pazaudēju to un tagad man tās pietrūkst.... or not

6,12 sīkumi, kas mani kaitina

1)RIMI ātrās kases - Cilvēki mīļie, tikai tas, ka tur ir rakstīt ātrā kase nenozīmē, ka tā būs ātra, ja jūs tur uzkrausiet 10 dažādu veidu intīmās ziepes un trīs grūtniecības testus, kopā ar to lētu alu un cigaretes. Tas kopā sakrāja daudz un prasa kasierei/im ilgu laiku to visu ieskenēt un apkalpot Jūs, tādējādi padarot ātrās kases konceptu par nejēdzīgu un lieku, jo neviens to nemāk izmantot. Iedomājieties, ka Jums ir situācija, kad steidzami vajag nopirkt prezervatīvus, bet aptiekas un narvesen nav tuvumā. Jūs ieskrienat RIMI, mājās gaida meitene, kas ilgi vairs negaidīs. Jūs iestājaties ātrajā kasē un .... stāvat 10 minūtes, jo kādam kretīnam ir smaga disleksija. Esmu diezgan drošs, ka cilvēki, kas nemāk izmantot ātrās kases ir tie paši, kas naktīs nogalina mazus kaķēnus un izvaro mūķenes. (es runāju konkrēti par Rimi pie savām mājām)

2)Ja ir svētki, tad skan svētku mūzika
Es nedomāju par to, ka Latvijas proklamēšanas dienā skan Latvijas himna. Tas ir labi, bet gan par to, ka ja ir Jāņi, tad man ir jādzird visi 66 veidi kā Jānītis pāri kalnam pārlīgoja un sagaidīja cilvēkus ar alu. Man godīgi sakot žēl tā Jāņa, jo daudz alus iziet, bet tas jau ir cits jautājums. Un protams ziemassvētki, kurš gan nezin kā ziemassvētkus visur skan - Jingle bells, jingle bells..... blah blah blah. Ja es gribu svētku noskaņu es to pats sev radu nevis klausos kaut kādu draņķīgi producētu, vēl draņķīgāk iedziedātu un vēl draņķīgāk atskaņotu mūziku. Un diemžēl lielveikali ar šo te grēko pat tik ļoti, ka man tad, kad tuvojās svētki negribās nevienā veikalā iet, jo ir diezgan liela varbūtība, ka tante Maņa, kas lielveikalu biznesā(lasi: krāmējot bunžiņas) strādā jau 20o gadu noteikti grib dzirdēt šīs svētku dziesmas, jo tas ir vienīgais veids kā viņa var aizmirst to, ka mājās ir alkoholiķis vīrs, kam atkal vajag naudu šņabim. Nu skumji tai Maņai, bet es par to nevēlos ciest!

3)Alternatīvi cilvēki, kas uzskata, ka alternatīvi ir nopirkt drēbes veikalā - PUNK ROCK!!!(mūsu ekvivalents amerikāņu hot topic)
Jā, tas taču ir moderni nopirkt kreklu uz kura rakstīts kaut kas no sērijas - "If every tear was a diamond, I would be a millionare" Un tamlīdzīga rakstura buļļa sūdi.
Pirmkārt: Tas nav alternatīvi, tas tikai liek tev izskatīties pēc cilvēka, kas izmisīgi grib uzmanību, un labākais veids, kā Tu vari izdomāt to dabūt ir valkājot nodrāztus, jēlus teicienus uz savām krūtīm.
Otrkārt: Tas, ka Tev uz krekla rakstīts - PUNK'S NOT DEAD, padara Tevi par tik pat lielu panku, kā ja es apbērtu sevi ar miltiem, uzsistu olu, pielietu kefīru, vēl šo to un sāktu sevi saukt par pankūku. Zini, kas mūs vienotu? Mēs abi izskatītos pēc absolūtiem idiotiem, kurus vajadzētu ja ne nošaut tad vismaz ar kuriem vajadzētu gari parunāt. Pankroks nav par to, ko Tu velc, tas ir par to, ko Tu domā. Un dieva dēļ, ir tak skaidrs, ka tie nabagi nedomā.
Treškārt: Ja Tev ir kādas grupas krekls es ceru, ka Tu vari man pastāstīt vismaz viņu labākās dziesmas, labākos albumus, cik cilvēki no šīs grupas ir kādriez pārdozējuši un tamlīdzīgus faktus. Jo ja Tu izvēlies nesāt kādas grupas kreklu, uz savām miesām, ( it īpaši ja Tu esi sieviete, tad Tu tādā veidā man vienkārši liec skatīties uz savām krūtīm), tad tev vajadzētu būt spējigam/ai pastāstīt par šo grupu kaut ko vairāk kā - viņi ir smagi un kruti un es tagad arī esmu kruts.

4)Latvijas Radio 2 atskaņotā mūzika
Diemžēl latviešu cilvēkiem ar to mūzikas gaumi ir tā ļoti pašvaki. Es saprotu, ka klasika ir klasika, bet es šaubos, ka 68065o reizi iedziedāta dziesma par bērzu birzīm ir kaut kas tāds, ko šeit vajadzētu atskaņot. Un nav attaisnojums, ka veci cilvēki to klausās. Galu galā arī viņiem var likt kaut ko labu un izglītot viņus par normālas mūzikas eksistenci.
Ir viena lieta, ko nevienam nenovēlu. Nostopēt cilvēku, kam šķiet, ka viņš ir Lapčenoka, Bumbieres un kāda kastrāta krustojums un viņš klausoties LR 2 cenšas izdziedāt visas dziesmas ar tādu pašu precizitāti kā čurājot naktī, vētras laikā, kad no abām pusēm nāk nacisti.

5)Nespēja uztvert humoru.
Es zinu, ka vismaz daži cilvēki pat šo tekstu uztvers kā aizvainojošu. Un tas tāds arī ir, tikai tas ir ar humora piesitienu. Bet kāpēc, lai es nevarētu pajokot par melnajiem? Es jokoju arī par baltajiem. Es jokoju par gejiem, es jokoju par hetero. Bet redziet, ja es pasaku joku par to, kā pāris drāžas un no skapja izlien čalis.... tad ir ok, bet ja es pastāstu joku par diviem gejiem, un man blakus ir kāds gejs, tad sabiedrība mani ir ietrennējusi justies kaut kā vainīgam par to.... BULLSHIT! Mūsu sabiedrībai ir akūts humora deficīts, tāpēc lūdzu - jokojiet par abortiem ,par kropļiem, par gejiem, melnajiem, bāreņiem, mani, man vienalga par ko, bet jokojiet, un galu galā, melnie joki mēdz būt paši smieklīgi. Pievērsiet uzmanību, ka es teicu melnie joki, nevis joki par melnajiem, tāpēc varat pat nepūlēties man piesiet rasismu.

6)Firmas, kuru Telefona līnijas ir ilgstoši aizņemtas.
Labi, es pieņemu, ka Jums ir daudz klientu, kaut gan reizēm tas šķiet mazticami un drīzāk notiek aktīva ofisa orģija (man ir aktīva iztēle). Bet nu lūdzu, nevajag man Jūsu tizlos, nekam nederīgos džinglus skandēt... es ticu, ka jūs paliekat uz līnijas, un Jūs to varat ļoti veiksmīgi nodemonstrēt ar vecajiem labajiem pīkstieniem, nevis liekot man klausīties Jūsu super draņķīgo mūziku. Es ari pie tā esmu bijis vainīgs ar TELE2 piedāvāto mūziku, bet nu vairs man tās nav, jo es es sapratu, ka cilvēki, kam šī mūzika ir ir pelnījuši ar randiņu ar dzeloņdrāti savā barības vadā.

6.1. - Putekļi
6.2. - Cilvēki, kam ir tramp stamp (mauku štempelis)
6.3. - Sastrēgumi, jo kāds idiots izlēma ziedot savas smadzenes automašīnas stiklam vai asfaltam
6.4. - Politkorektums
6.5. - Visi tie joki, ka kaut kur tiek izlaists nummurs, un Tu tad pārbaudi
6.6. - Rakstīt spirāles kladēs tad, kad spirāle ir labajā pusē, un ir neērti rakstīt
6.7. - Tas, ka viena seksa reize maksā vismaz 33 santīmus (Cena par vienu prezervatīvu)
6.8. - Iedzīvotāju naivums, ka viņiem ir vara
6.9. - Visi tie, kas staigā hārdkōristu drēbēs un domā, ka ir metālisti
6.10. - Melnās piektdienas degradācija
6.11. - Cilvēki, kas datora sintizētos draņķīgos bītos saskata mākslu
6.12. - Putekļi

Nihilistiski politiska masturbācija

Es gribu veikt pavisam īsu aptauju, cik no lasītājiem masturbē?

Patiesībā šis ir retorisks jautājums, kuru es uzdodu divu iemeslu vadīts, pirmkārt tas piesaista uzmanību un nedaudz palielina izredzes, ka jūs izlasīsiet šo blogu, bet otrkārt - Tāpēc, ka pareizā atbilde ir mēs visi, kungi, dāmas, vainīgi, nevainīgi. Mēs visi esam masturbējam, bet šoreiz runa nav par fizisku aktu, kā rezultātā mēs cešamies sniegt sev baudu. Nē, es runāju par mūžīgo masturbāciju, kas saucās - Ai, padziedāšu dziesmiņu krastmalā un būs labi!
Es arī mēdzu tā masturbēt. Un jā, tas ir pat ļoti patīkami īstermiņā, vienotības sajūta, ka mēs visi darām ko vienotu, ka visi vienā brīdī beidz izskanot pēdējām Latvijas himnas vai Saule, Pērkons, Daugava notīm ir fenomenāla. Taču ir viens iemesls kāpēc masturbācija var būt kaitīga, jo ar to nodarbojas pārāk bieži. Cilvēks pierod pie sevis apmierināšanas tik ļoti, ka īstā lieta viņam vairs galīgi neder. Un te jau atkal mēs varam vilkt paralēles ar situāciju valstī. Kas notiek pēc mūsu jaukajām sadziedāšanām, kurās mēs skaisti stāstam cik ļoti viss ir jāmaina cik daudz, kas notiks? NEKAS! Protams, politiķi dod solījumus,izvirza likumprojektus, kas tā arī paliek likumprojekti. Bet mēs tikai pašapmierināmies. Paiet vēl kāds gads... un šķiet laiks atkal tā kārtīgi sniegt sev baudu. Un tā nepārtraukti. Ja agrāk man tas šķita vēl tā pavisam jauki un pieejami tad pēdējā laikā es jūtu sevī augam ļoti izteiktu politisku nihilismu.
Es ar to nelepojos, un es to nevēlos vicināt kā karogu, bet tā ir. Vēl pavisam nesen es biju pavisam pārliecināts, ka VL ir tā partija par ko jābalso, kur jāstājās, u.tml. Bet tagad esmu domājis, domājis un sapratis, ka viss, ko viņi piedāvā ir pārlieks konservatīvisms, kas ilgtermiņā novedīs pie stagnēšanas. Protams, ka es atbalstu ideju par Latviskuma saglabāšanu, bet es neatbalstu homofobiju, es neatbalstu izteiktu etniskā naida kurināšanu un es neatbalstu jaukšanos apolitiskos pasākumos.
Es izlēmu apmeklēt oligarhu kapusvētkus, ejot es zināju, ka organizē Dūle un CO, un ka VL ar to nav nekāda mazākā sakara, bet tie, kas to nezināja, manuprāt, vismaz liela daļa ir droši, ka VL organizēja šo pasākumu, jo paceļam uz tilta bija ļoti daudz VL cilvēku, kas dalīja savus papīrīšus. Un šāda attieksme man nav pieņemama.
Ai, kā es novirzijos no masturbēšanas. Mēs visi to darām, bet to dara arī politiķi, viņi arī pašapmierinās sēžot savos krēslos, spēlējot čūsku uz mobilā un reizi pa reizei pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā ar jebkādām ētikas vai morāles normām, sevi nostādot virs likuma.
Patiesībā šeit veidojas neliels paradokss - mūsu valsts visu laiku pašamierinās, bet iedzīvotāji kā nav apmierināti tā nav.
Varbūt vaina ir pašos iedzīvotājos, galu galā mēs taču ievēlam tās 100 gudrās galvas. Un jā, daļa vaina ir mūsos, ka mēs tomēr uzķeramies uz reklāmām, ka mēs ticam solījumiem, ka neskatāmies nākotnē. Bet tomēr visu vainu uz sevis uzvelt būtu netaisni, jo galu galā šiem 100 gudrajiem vajadzētu prasties labāk un neizmantot savu varu nelāgu mērķu labā.
Nobeigumā gribu vien pateikt, es kļūstu apolitisks līdz brīdim, kad parādīsies vai nu pēdējā partija vai kāda tās analoga, jo šobrīd es labāk savu balsi atdodu kam tādam. Nebalsot nedrīkst, bet balsot par nākotnes nelaimi arī nevajadzētu, esam gudri, atlaižam saeimu un padomājam, vai tā viena reize, kad roka noslīd tur, kur publiski nevajadzētu atrasties, vai tomēr labāk tajā brīdī nebūtu šo roku pacelt augstu gaisā un uzdot jautājumus, kas liktu pasvīst šiem politiķiem, ko pat par politiķiem reizēm ir grūti saukt, jo daļa tur tiešām ir balsošanas mašīna.
Paldies par uzmanību. :)

Šovam ir jāturpinās

Dzīve ir jocīga, katru dienu kaut kas notiek, bet tā sekas mēs novērtējam tikai pēc krietna laika. Arī šodien es izdarīju kaut ko tādu, kā pozitīvās vai negatīvās sekas es spēšu novērtēt tikai pēc krietna laika.
Ir grūti aiziet no kaut kā saprotot, ka Tu esi zaudējis un neesi izdarījis savu labāko darbu, bet droši vien, ka labāk aiziet ir pirms viss ir pavisma dirsā. Tieši tāpēc arī šāds lēmums.
Ticiet man, es izbaudīju katru mirkli, bet pienāk brīdis, kad jāatvadās no krēsla. Un es ceru, ka tas ir uz labu gan man, gan visiem pārējiem, ko šis lēmums skar.
Man, jo tādā veidā man paverās daudzi citi projekti, kuriem man savādāk nebūtu ne laika ne iespējas pievērsieties.
Citiem, jo es biju galīgi garām un tagad būs labāk, tas ir pats par sevi saprotams un savādāk nemaz nevar būt.
Ai, patiesībā šis viss ir tik jokaini, bet reizē pašsaprotami. Un pats foršākais, tagad man būs daudz vairāk laika, ko pavadīt ar meiteni, ko es mīlu no visas sirds - Zani. Un jā, viņu es mīlu vairāk par visu pasauli, es varētu rakstīt kaut 10 stundas par to cik svarīga viņa man ir, bet visiem izņemot Viņu, tas būtu garlaicīgi. Tādēļ paliksim vien pie tā, ka viss, kas notiek ir uz labu un - Show Must Go On.

Turpinot tēmu par cilvēku aprobežotību.

Iesākšu ar pavisam parastu joku - Pamosties ar seksu ir lieliski mājās, bet šausmīgi cietumā.

Bet nopietni, mans iepriekšējais bloga ieraksts bija gana populārs un es pilnīgi palieku pie visa, ko es tajā uzstādīju. Bet vēl joprojām man nav skaidrs, kāpēc cilvēki uzskata, ka viņi ir vienīgie, kas ir pelnījuši publicitāti. Un protams, ka miljons un viens komentētājs man centīsies apgalvot, ka nē, nu redzi mēs hetero, mēs neejam gājienos, un nepropogandējam savu orientāciju. Jā, taisnība, bet jūsu veida attiecībās ir katrā otrā video klipā, ko rāda MTV, katrā grāmatā ir kādas hetero attiecības, nav brīnums, ka Jums tas nav vajadzīgs.
Kas ir briesmīgi ir tas, ka es esmu hetero, bet man ir savā ziņā kauns par tādu būt, jo apkārt man ir tik daudz cilvēku ar atmirušām smadzenēm, kuri to vien jēdz kā nīst.
Šodien es nolēmu nedaudz paeksperimentēt, un TVNET pasekot līdzi komentāriem pie viena raksta un pats iesaistīties diskusijā. Kā arī pēc tam veikt nelielu kontentanalīzi komentāros (jā, es zinu, ka komentāri ir miskaste, bet šī ir bik savādāka diskusija).
Tātad, par eksperimentu trusīti izvēlējos rakstu - http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/377764-latvija_esot_viena_no_homoseksualiem_nedraudzigakajam_valstim
Brīdī, kad es skatījos, pie raksta bija 76 komentāri, no tiem 54 ir ar negatīvu nokrāsu pret minoritātēm. Liela daļa no šiem negatīvajiem komentāriem izteica domas, kā piemēram - Lepns par Latviju, Vismaz kaut kur esam pozitīvi.
Man tas acumirklī iededzina divas sarkanas gaismiņas smadzenēs, pirmkārt - cilvēki vēl joprojām ir sasodīti aprobežoti, otrkārt vai tiešām šis ir labākais veids kā celt patriotismu? Tāpat ir ļoti interesanti pavērot to kā cilvēki vienoti izsaka viedokli, ka būtībā tas jau viss būtu ok, ja vien nebūtu kaut kādu gājienu uz ielas, vai ja viņi uz ielas neskūpstītos. Okey, dekonstruēsim šo lēnām - Gājieni, jā tā nu gan ir problēma, ja vienīgi nebūtu - blondīņu gājiens, augstpapēžu kurpju gājiens, pliko skrējies.... respektīvi regulāri notiek dažādi stulbi gājieni, kādēļ, lai pride atšķirtos? Otrkārt, skūpstīšanās - nu mani hetero biedri, cik bieži jūs uz ielas skūpstījušies esat? Varat neatbildēt es zinu, ka daļa no jums nevar saskaitīt, tik pat liela daļa nekad nav skūpstījušies. Un ja jau mēs varam skūpstīties, tad kādēļ, lai citi to nevarētu? Nu nav tas īsti godīgi, galu galā mīlestība parādās visur.

Un tagad pie manas mīļākās daļas, es ierakstīju nelielu komentāru:

1. Man šķiet, ka 99% no Jums esat totāli slimi paši. Padomājiet, kā jūs gānāt visus cilvēkus, kas tik pat labi var būt Jūsu darba kolēģi, jūsu bērna skolotāji, Jūsu veikala pārdevēji.
   Vai tiešām viņi ir pelnījuši tādu gānīšanu? Galu galā blondīnes var iet savā gājienā, kāpēc to nevar citi?
   Ja kāds varētu paskaidrot, kur tieši ir fundamentālā problēma ar to, ka cilvēki mīl viens otru un ir laimīgi, es būtu laimīgs. Jo galu galā, mīlestība ir pati skaistākā lieta uz pasaules, un žēl, ka kāda fobija Jums to traucē tik ļoti redzēt.
   btw, lasāmvielai

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. Jānis » wtf Pirms 53 min

   Ja es uzzinātu, ka mana bērna skolotājs vai skolotāja ir nepareizi orientēts(a), nomainītu to 1 sek. Nedod dievs pielīp!

   Ieteikt Ziņot redakcijai
3. wtf » wtf Pirms 52 min

   Tiešām Jāni, tas ir Tavs standarts? Vienalga kā māca, ka tik nav "zils". Nu skaisti, skaisti, nenovēlu nevienam likteni būt par tavu bērnu.

   Ieteikt Ziņot redakcijai
4. ardux » wtf Pirms 50 min

   wtf - vot vot. tad jau drīzāk stulbuma (blondīņu) gājienu aizliegt, jo stulbums ir lielākais ļaunums pasaulē :D
   Jāni - jā, un uzmanies, ka kādam tādam nepieskaries, inficēsies vēl :DDD (uz tevi attiecas augstāk minētais ;)

   Ieteikt Ziņot redakcijai
5. abcd » wtf Pirms 43 min

   Ja cilvēki mīl viens otru savā intīmajā kaktiņā kā tas s.e.k.s.ā. būtu jābūt, tad nav problēmu. Bet nevajag savu intīmo dzīvi iznest uz ielas. Iela tam nav domāta. Blondīņu gājiem ns nav par intīmu tēmu bet ārējo izskatu. Tikpat labi var iet gājienos brunetes, resnīši,plikpauri un tādus mēs viņus redzam katru dienu bet ne tik lielā koncentrācijā. Sākt reklamēt intīmo dzīvi pats par sevi ir perversi. Nosodījumi saņems arī heteroseksuāli pāri kas sāks iet gājienos un reklamēs teiksim 69;96; vēzīti vai jebkuru citu pozu. Tās ir intīmas lietas kas jāpatur guļamistabā nevis jāiznes ielās.Vēl jo vairāk ja tās ir anomālas. Kas attiecas uz nedraudzīgumu tad nēesmu dzirdējis ka apkārt siro ļaudis un trenkā šitos. Drīzāk ar savu uzbāzību viņi paši izpelnās pastiprinātu uzmanību un nosodījumu. Būtu vienreiz to sapratuši un no visa ko mācījušies. Bet nē, maļ vienu un to pašu, vēl izvirza prasības un brīnās ka viņus nemīl. Bet citi klusītēm dara savu darāmo un krenķi nemaz neķer.

Ehh, kur lai ķerās klāt, ok, ignorēšu atklāto stulbumu, par tiem skolotājiem, nu gribu redzēt kā sitīs sava dēla jauko matemātikas skolotāju. Bet nu pēdējais komentārs ir garš un komplicēts. Teorētiski taisnība, ja hetero iesim ielās un teiksim - go 69 yey, jā mūs nosodīs. Bet tagad padomājiet, ko īsti popularizē pride gājieni? Viņi nevienā brīdi nepopularizē, ko viņi dara gultā, viss, ko viņi gājienos dara ir parādās savā draugu barā un veicina to, lai visi ir draudzīgi. Un ja godīgi, tad viņi ir tiešām draudzīgi. Un noteikti ne tik aprobežoti, kā liela daļa sabiedrības.
Doma par to, ka šāda reakcija ir, jo homo ir uzbāzīgi. Nu arī vājš arguments, jo citās valstīs viņiem nav nepieciešamības tādiem būt, viņi vienkārši tiek akceptēti. Un šeit jau arī tā uzbāzība ir tik vien, lai beidzot cilvēki saprastu, ka tolerance nav jaunas kūkas nosaukums, bet gan kaut kas, ko vajadzētu ievērot ikdienā. Galu galā tik daudzi ir politkorekti, nesakam nēģeris, sakam afroamerikānis, un tas ir pareizi, es pilnīgi tam piekrītu, tāpat mēs nosodām skinheadus un citus radikāļus, bet kāpēc tik daudzi paši ir iekšējie vēl lielāki mēsli? Jo tikai mēsli ņems līdzi mēslus, lai mestu tos virsū citiem, gan verbāli gan fiziski.

Es gribētu būt gejs tikai, lai kaitinātu homofobus

Jā, virsraksts man šķiet pasaka visu.
Šodien es tā ļoti smagi uzcepos par vienu rakstu tvnet, jeb precīzāk par komentāriem pie tā. Un jā, es apzinos, ka cepties par komentāriem ir tik pat sakarīgi kā lūgt neredzamam draugam palīdzību krīzes situācijās, bet ne par to ir stāsts.
Tātad ir neliels raksts - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/376111-proteste_pret_homoseksualitates_skaidrojumu_macibu_gramata

Iesākumā par pašu rakstu - Vai tiešām šī diskusija vēl joprojām ir vajadzīga - ir acīmredzami skaidrs, ka seksuālās minoritātes ir absolūti pieņemama lieta. Viņi nebojā maziem bērniem prātus un nesapūdēs pilnīgi visu morāli pasaulē. Nē, jo viņi ir par sevi un viss. Tas pats par viņu gājienu, kāpēc motociklisti var braukt gājienā, visi, kas grib var, bet lūk geji, lesbietes nē? Nu nav tā, ka mazais Jānītis ieraugot divus vīriešus bučojoties izdomās, ka viņam ir jāmēģina ielīst Pēterīša biksēs. Nu nebūs tā. Kā arī es nekādā gadījumā neuzskatu, ka ir jēdzīgi likt cilvēkiem justies pretdabīgi par to, kas viņi ir. Galu galā agrāk arī kreilība bija slimība, ko baznīca dzina ārā. Es nezinu kādēļ, bet man gribās vilkt ļoti spēcīgas paralēles ar to un pašreizējo attieksmi pret homoseksualitāti.
Tāpat ir interesanti aplūkot, kas parakstījuši šo vēstuli, tādēļ citēšu pēdējo rindkopu.

Vēstuli amatpersonām parakstījuši luterāņu un katoļu baznīcu pārstāvji - Zbigņevs Stankevičs un Jānis Vanags, kā arī baptistu līderis Pēteris Sproģis. To parakstījušas arī "Prieka vēsts", Septītās dienas adventistu draudzes, "Jaunās paaudzes" un citu reliģisko un vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Luterāņi un katoļi - par luterāņiem es nezinu, bet katoļi gan. Jums dārgie katoļi nav ne mazāko tiesību pīkstēt kaut ko par morāles normām, vismaz turpmākos 100 gadus jums būtu jāsēž klusiem stūrī un jātur savus dzimumlocekļus prom no maziem bērniem, kas starp citu, ja nemaldos ir smagāks grēks par homoseksualitāti.
Prieka vēsts, Septītās dienas adventisti un Jaunā Paaudze - Super, sektas, kas izspiež no cilvēkiem naudu un hipnotizē viņus ar draņķīgu mūziku un vēl draņķīgākiem sprediķiem iebilst pret gejiem? Ļoti jauki, tikai žēl, ka pašas šīs sektas ir vēl briesmīgā sociālā stigma, ka tas ko tu dari savā guļamistabā.
Sabiedriskās organizācijas - Patīkami, ka rakstā nav pateikts kuras tieši. Aizdomas, ka tās ir tādas, kurām jau sen ir vēsture ar homofobiju.

Ar visu šo tirādi es cenšos pateikt, ka ir absolūti bezjēdzīgi censties bērniem nemācīt to, kas ir normāli. Jo bērni tāpat iemācīsies, kas ir homeseksualitāte, un daļa no viņiem to iemācīsies vēl vienkāršāk par pārējiem, jo sapratīs, ka pēc sporta dušās viņus uzbudina sava dzimuma pārstāvji. Un tas ir absolūti normāli.

Bet man ir vēl viena lieta, kas mani nokaitināja - komentāri.
Jā, kā jau teicu sākumā, tas ir bezjēdzīgi, taču nevaru atturēties.
Vienmēr, kad ir kāds raksts par homoseksualitāti jeb kādā formā cilvēki komentāros kļūst par puritānisma paraugbērniem un absolūtiem svētajiem. Jo galu galā jeb kas, kas neietilpst dažu šauru prātu izstrādātajās normās ir briesmīgs, un tad var lasīt dažādas pērles no cilvēkiem, cik viss šis ir amorāli un kā visi viņiem un viņu atbalstītājiem būs jādeg ellē. Uz to man ir pavisam vienkārša atbilde, kas ir joks, bet es tā arī jūtos - Ja elle nozīmē, ka Jūs būsiet paradīzē un man nebūs jāklausās Jūsu atsaldētās atziņas, tad JĀ! Es dodos uz elli. Un tad es domāju tālāk, visi šie komentāri ir izcili homofobiski, bet kas tad īsti ir homofobs?

http://www.selfhelpmagazine.com/article/homophobia

Šis ir ļoti interesants pētījums, kas pierāda to, ka homofobi ir lielā ziņā cilvēki, kas noliedz paši savu homeseksualitāti. Un izejot no pētījuma var izdarīt secinājumu, ka šādā veidā ieslēdzās viņu pašaizsardzības mehānisms, jo viņu smadzenes nav spējīgas pieņemt faktu, ka viņi varētu atšķirties no normas un lai pieradinātu sevi būtu "normālam" viņi sāk acumirklīgi verbāli un fiziski pazemot visu, kas viņuprāt atšķirās no normas.

Un jā, cilvēki mīļie, es neesmu gejs, bet ticiet man es gribētu būt tikai, lai pakaitinātu homofobus, kuri patiesībā ir īstie nelaimīgie šai stāstā, jo viņi nespēj būt, kas viņi vēlās būt - geji.