Nihilistiski politiska masturbācija

Es gribu veikt pavisam īsu aptauju, cik no lasītājiem masturbē?

Patiesībā šis ir retorisks jautājums, kuru es uzdodu divu iemeslu vadīts, pirmkārt tas piesaista uzmanību un nedaudz palielina izredzes, ka jūs izlasīsiet šo blogu, bet otrkārt - Tāpēc, ka pareizā atbilde ir mēs visi, kungi, dāmas, vainīgi, nevainīgi. Mēs visi esam masturbējam, bet šoreiz runa nav par fizisku aktu, kā rezultātā mēs cešamies sniegt sev baudu. Nē, es runāju par mūžīgo masturbāciju, kas saucās - Ai, padziedāšu dziesmiņu krastmalā un būs labi!
Es arī mēdzu tā masturbēt. Un jā, tas ir pat ļoti patīkami īstermiņā, vienotības sajūta, ka mēs visi darām ko vienotu, ka visi vienā brīdī beidz izskanot pēdējām Latvijas himnas vai Saule, Pērkons, Daugava notīm ir fenomenāla. Taču ir viens iemesls kāpēc masturbācija var būt kaitīga, jo ar to nodarbojas pārāk bieži. Cilvēks pierod pie sevis apmierināšanas tik ļoti, ka īstā lieta viņam vairs galīgi neder. Un te jau atkal mēs varam vilkt paralēles ar situāciju valstī. Kas notiek pēc mūsu jaukajām sadziedāšanām, kurās mēs skaisti stāstam cik ļoti viss ir jāmaina cik daudz, kas notiks? NEKAS! Protams, politiķi dod solījumus,izvirza likumprojektus, kas tā arī paliek likumprojekti. Bet mēs tikai pašapmierināmies. Paiet vēl kāds gads... un šķiet laiks atkal tā kārtīgi sniegt sev baudu. Un tā nepārtraukti. Ja agrāk man tas šķita vēl tā pavisam jauki un pieejami tad pēdējā laikā es jūtu sevī augam ļoti izteiktu politisku nihilismu.
Es ar to nelepojos, un es to nevēlos vicināt kā karogu, bet tā ir. Vēl pavisam nesen es biju pavisam pārliecināts, ka VL ir tā partija par ko jābalso, kur jāstājās, u.tml. Bet tagad esmu domājis, domājis un sapratis, ka viss, ko viņi piedāvā ir pārlieks konservatīvisms, kas ilgtermiņā novedīs pie stagnēšanas. Protams, ka es atbalstu ideju par Latviskuma saglabāšanu, bet es neatbalstu homofobiju, es neatbalstu izteiktu etniskā naida kurināšanu un es neatbalstu jaukšanos apolitiskos pasākumos.
Es izlēmu apmeklēt oligarhu kapusvētkus, ejot es zināju, ka organizē Dūle un CO, un ka VL ar to nav nekāda mazākā sakara, bet tie, kas to nezināja, manuprāt, vismaz liela daļa ir droši, ka VL organizēja šo pasākumu, jo paceļam uz tilta bija ļoti daudz VL cilvēku, kas dalīja savus papīrīšus. Un šāda attieksme man nav pieņemama.
Ai, kā es novirzijos no masturbēšanas. Mēs visi to darām, bet to dara arī politiķi, viņi arī pašapmierinās sēžot savos krēslos, spēlējot čūsku uz mobilā un reizi pa reizei pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā ar jebkādām ētikas vai morāles normām, sevi nostādot virs likuma.
Patiesībā šeit veidojas neliels paradokss - mūsu valsts visu laiku pašamierinās, bet iedzīvotāji kā nav apmierināti tā nav.
Varbūt vaina ir pašos iedzīvotājos, galu galā mēs taču ievēlam tās 100 gudrās galvas. Un jā, daļa vaina ir mūsos, ka mēs tomēr uzķeramies uz reklāmām, ka mēs ticam solījumiem, ka neskatāmies nākotnē. Bet tomēr visu vainu uz sevis uzvelt būtu netaisni, jo galu galā šiem 100 gudrajiem vajadzētu prasties labāk un neizmantot savu varu nelāgu mērķu labā.
Nobeigumā gribu vien pateikt, es kļūstu apolitisks līdz brīdim, kad parādīsies vai nu pēdējā partija vai kāda tās analoga, jo šobrīd es labāk savu balsi atdodu kam tādam. Nebalsot nedrīkst, bet balsot par nākotnes nelaimi arī nevajadzētu, esam gudri, atlaižam saeimu un padomājam, vai tā viena reize, kad roka noslīd tur, kur publiski nevajadzētu atrasties, vai tomēr labāk tajā brīdī nebūtu šo roku pacelt augstu gaisā un uzdot jautājumus, kas liktu pasvīst šiem politiķiem, ko pat par politiķiem reizēm ir grūti saukt, jo daļa tur tiešām ir balsošanas mašīna.
Paldies par uzmanību. :)