Ir lietas, kas ir foršas un ir lietas, kas nav

Tātad, ir forši atpūsties ar multi nacionālā barā un doties uz vecrīgu ar viņiem. Ir gandrīz vai forši kviekt karaokē. Bet pavisam noteikti nav forši 4os no rīta pulkvedī saprast, ka gandrīz viss reibums ir izgaisis un jau ap pussešiem, kamēr Tu vēl esi ceļā uz mājām iepazīties ar veco labo draugu - paģirām.
Protams, ka šis stāsts absolūti nav saistīts ar mani, bet nu tas tā.
Vispār šodien uzzināju interesantu faktu, Zanes kursabiedrene ir lasījusi šo blogu un viņai tas pat esot paticis. Tiešām? Nu tad čau Zanes Kursa Biedrene, kamēr es īsti nezinu tavu vārdu vajadzības gadījumā, Tu tekstā būsi ZKB. Tas skan nedaudz juridiski, nedaudz lietišķi, tā kā Tev pat nevajadzētu apvainoties.
Lai nu kā, tātad ZKB lasa manu blogu!
Es nedaudz arī aizdomājos par to, ka blogs patiesībā ir tik bezjēdzīgs, jo viss, ko es te rakstu ir, nu tāds - nekāds. Protams, reizēm es atrodu kaut ko bezjēdzīgu sabiedrībā, vai medijos, par ko tad varu cepties. Bet pa lielam... Taču, es rakstu, jo tas ir forši un kāds to lasa tāpat :)
Starp citu, šodien arī sapratu vēl vienu lietu, ir twīti, kas tiešām var uzlabot garstāvokli, pat ja tie tieši neskar tevi. Šeit arī piemērs:

studentiem LU Studentu padome
Uz LU rektora amatu LU Studentu padome ar 18 par, 1 pret un 2 atturoties izvirza LU SZF Komunik.studiju nodaļas vadītāju Intu Brikši!

Nu pasakiet, vai tas nav ellīgi forši?
Patiesībā tuvojās viens datums, kurā atkal visi cilvēki ies ielās un sāksies masu nekārtības. Nē, es nerunāju par 16. martu, jo tas, kas tad notiek ir vienkārši politisks farss, kuru diriģē pro Maskaviski spēki. Nē, es runāju par kaut ko daudz svarīgāku, proti - Svētā Patrika diena, kas ir 17. martā. Tie patiesībā ir ļoti forši svētki, bet man tiešām par tiem vienalga, jo es centos atrast gudru veidu, kā izteikt savu viedokli par 16. martu neesot uzkrītošs. Bet vai jūs tagad redzat kā es komentēju sevi, nu gluži kā iepriekšējā postā, man ar oriģinālitāti galīgi neiet.
Bet nu jā, ballītes, kas atrod mani ir jautras.
Drīz jau būs gads! Jā faking hell, drīz būs gads! TIKAI gads! Tas ir vēl tik maz!
Un šeit būs liste ar albumiem, ko es pēdējā laikā. Tāpat vien!

Northland - Northland
Allfader - Black Blood Flux
Mind Assault - Metal Rites
Burzum- Fallen

Ps. Inokentija Mārpla - Mīlestības Dziesma ir āsom, bet youtube tās nav, tāpēc šeit ielikšu Hei Miskaste.



PPS. Šitais ir simtais ieraksts (party)

Vēl viens līdz simtam, jeb es gribu sajukt prātā

Esat pamanījuši, ka es rakstu reti, bet kad rakstu, tad iesāku tekstu ar to, ka es rakstu reti?
Noteikti!

Un kā redzat šis nav nekāds izņēmums. Protams, ka es varētu būt ļoti oriģināls un iesākt ar kaut kādu mūziķa vai rakstnieka citāta, bet nē, es labāk izvēlos rakstīt to, ka es nerakstu (kaut kur tajā teikumā ir loģika, es vēl neesmu atradis).
Lai nu kā, mana dzīve ir interesanta. Tajā ir forši cilvēki, un jautri notikumi. Protams, ka visiem tā ir, bet man ir tā stulbā īpašība censties būt īpašam.
Sasodīts, laikam ar to, ka es visu laiku runāju par to, kā es cenšos izcelties es tomēr izceļos. Man galīgi neiet :D
Bet ja nopietni, tad vakar...aizvakar...un aizaizvakar bija izstāde skola 2011, es arī tajā pabiju un pastāstīju topošiem studentiem, cik forši ir studēt SZFā un cik šeit ir jauki cilvēki, forši profesori un cik viegli pēc tam, ja ir vēlme, ir atrast darbu. Es ceru, ka tas, ko es darīju bija labi, savādāk man būs daudz sirdsapziņas pārmetumi. Tāpat sanāca ceturtdien pabūt Daugavpilī, un pastāstit par SZF tur. Arī interesanta pieredze, jo nu kultūra tomēr ir nedaudz savādāka un arī cilvēki ir ar citu mentalitāti, un mana standart pieeja šoreiz pat cieta diezgan smagu sakāvi.
Savādāk es peldu pa šo eksistences okeānu pieķēries mazai glābšanas vestei un ar cerību, ka kaut kur ellē ratā aiz četrdesmit otrā beigtā vaļa būs zeme. Un galu galā, pat ja nebūs, ko tur daudz, okeānā ir silts ūdens, lietus līst gana bieži, lai es nenomirtu no slāpēm, beigti vaļi mēdz būt garšīgi, un hei, man vismaz ir glābšanas laiva, kas daudziem nav.
Ik pa brīdim prātā pavīd ķecerīga doma - vajag kaut ko radīt. Bet ko? Nav jau īsti nekā tāda, ko es šobrīd varu radīt, iedvesma ir paņēmusi atvaļinājumu Kalahari tuksneša sausākajā vietā, lai notievētu, bet laiks... tas vispār man šķiet cieta ceļu satiksmes negadījumā, un vēl nav atmodies no komas. Tā kā ar radīšanu laikam nāksies pagaidīt, līdz abas šīs būtnes atgriezīsies mājās.
Es pats šobrīd sēžu pie bibliotēkas datora, man sāp galva, gribās ēst un vairāk par visu gribas ielīst gultā un nedarīt absolūti neko. Bet tam ir domāts vakars, un tam ir domāta dzīve. Starp citu, vai jums reizēm nešķiet, ka ja izdodās noķert dzīvi uz kādu periodu, tad tikko kā tas periods beidzās, jums beidzās dzīves kvota, un nākamā reize, kad jūs patiešām dzīvosiet būs kaut kad pēc nedēļas, pārējo laiku pavadot darbos līdz ausīm.
Es ieeju dažādās filosofiskās tēmās, lēkājot no vienas uz otru, laikam jau tā ir, ja ilgi neraksta, tad gribās daudz, bet nu kuram būs vēlme. Ja tomēr lasi, nu tad ej netā un atrodi kādu garšīgu šokolādes kūkas recepti, uzcep to, un tad uzaicini mani ciemos apēst to kūku :). Bet nav jau tā, ka garus blogus nelasa, es piemēr vienmēr izlasu mīļuma blogu, vai Mētras, vai jebkura cita, kam es sekoju, un kurš izplūst garos vārdos. Man patīk. Tas ir tiešām jauki redzēt, ka cilvēkiem ir ko raksīt, žēl, ka man bieži tā nav, bet nu šoreiz ir, un izbaudiet. :)
Līdz nākamai reizei, kad man nebūs nekā labāka, kā patērēt kilobaitus uz google serveriem :)