Darbs ir darbs

Pirmkārt VID ir sasodīti pārbāzts un cilvēkiem tur patīk strīdēties, labi ka rinda, kur es stāvēju bija salīdzinoši īsa, kaut gan tāpat stāvēju rindā pusstundu. Pēc tam caur vecrīgu uz savu pirmo darba dienu.
Ziniet ko! Zvanīt nepazīstamiem cilvēkiem un piedāvāt VIASAT digitālo satelīttelevīziju ir ļoti ļoti nogurdinoši, pēc darba Tev rodas vēlme nogalināt lielu daļu cilvēces. Man darbs jau ir apnicis, un es esmu strādājis tikai vienu dienu. Laikam beidzot būs jāsaņemās un jāstrādā par spīti faktam, ka tas darbs ir tik uzmācīgs.

PS. Ja es kādam no jums pazvanu un piedāvāju Viasat digitālo satelīttelevīziju tad esiet tik laipni un nopērciet to no manis ;)

Labvakar

Pulkstenis jāgriež uz priekšu. Dzīve iet uz priekšu. Mūzikas pleijerī mazā bultiņa iet uz priekšu. Kāpēc visam pasaulē ir tāda tendence skriet uz priekšu, kāpēc mēs nevaram atgriezties pagātnē un to izmainīt. Izturēties savādāk situācijās, kad vajadzēja izturēties savādāk, u.tml.
Ir tik interesanti redzēt cilvēku ar kuru kontakti zuduši un saprast, ka tev ir žēl, ka tā ir. Un tad saprast, ka tā nav tava vaina. Interesanta emociju gamma. Varbūt tomēr tā ir mana vaina?
Man zūd sajēga kādēļ es rakstu. Jā, man tas patīk un tas uzlabo manas rakstīšanas/runāšanas spējas, bet vai tiešām man jāļauj visam internetam zināt savas domas. Kā runāju ar vienu cilvēku, vai tiešām ir jēga atklāt sevi un apdedzināties. Varbūt labāk ir izveidot bruņurupuča bruņas un ieslēgties.
Es nezinu, varbūt kāds man var izskaidrot dzīves jēgu, tas būtu ļoti jauki. Par to dabūsiet Twix vai Snicker vai Marss, pēc jūsu izvēles :D (king size)

Beidzot es esmu mierā

Ir forši, kad viss notiek par spīti tam, ka šķiet, ka nekas nenotiks. Pat ja tam notiekot notiek visādi sviesti svarīgākais ir fakts, ka notikums ir noticis. Smieklīgi, bet fakts, kā ~130 cilvēki dziedot var izlaist DIVUS! pantiņus no dziesmas ir apbrīnojams :D
Teātra bārs patiesībā ir foršs, bet nu nekas tāds īpašs, vienkārši forša vietiņa, kur pasēdēt un izbaudīt manu labo draugu Džeku Danielsu.
Tagad jau velns viņ zin kuru reizi skatos Clerks 2 un rakstot šo, klausos The Beatles. Vispār jauki, ka ir brīvlaiks un man ir darbs. Tagad tikai jāstrādā jāstrādā un vēlreiz jāstrādā, lai var apmaksāt piektdienas :D

Zemes stunda ir sviests, man ir smagas aizdomas, ka tā nodara vairāk kaitējuma nekā laba.
Un ja kāds grib jautāt, kur ir kāda mana dzeja, tad ziniet, ka kaut kad kaut kas būs, vnk pagaidām nodarbojos ar citām lietām un neatliek tik daudz laika dzejai kā gribētos. Bet skribelēt man vēljoprojām patīk.
Labi mīlīši papļāpāsim vēlāk :)

Jautri

Šī diena/nakts ir bijusi fantastiska. No rīta normāli dodos uz skolu un tur uzzinu, ka žetonu vakara priekšnesums atkal mainās apmēram ~3dienas pirms priekšnesuma, ņemot vērā faktu, ka šī jau ir otrā reize un tās abas bija manas idejas, kas tika izčakarētas citu mazaktivitātes dēļ, es diezgan smagi aizgāju ciet, izlamāju dažus cilvēkus un gāju mājās dzert alu, tad gan vēlāk atgriezos uz mēģinājumu, bet nu tur nekas īpašs nebija. Tad devos uz darbu, kas arī bija garlaicīgi, un tad sākās foršākā dienas daļa - danči. Tur bija forši, mēs dejojām dažādas tautas dejas un lai arī es jutos kā lācis tas bija forši, kad kaut kas sanāca.
Tagad beidzot beidzot pabeidzu kaut ko no informātikas, nav ne tuvu pilnībā pabeigts, bet man jau acis ir krustā un rīt no rīta jāmostās, tādēļ - Sayonora ja kāds šito vispār lasa, ja nē, nu tad papļāpāju pats ar sevi, arī nav tik traki :d

Katram savu nakti, ko pavadīt bezmiegā domājot par lietām, ko varēja mainīt, bet nekas netika darīts lietas labā.

Es nesaprotu, cik ļoti daudz cilvēki var būt izauguši ar smadzeņu lokāciju vietā, kur mugura zaudē savu skaisto nosaukumu. Man nav iebildumu ja tu neko nedari, bet ja tu neko nedari un sāc gudri runāt par to kā kaut ko vajag darīt, tad goda vārds EJ DIRST!!!
Es varētu ilgi gari vārīties par to, kā es patlaban ienīstu nelielu daļu cilvēces, bet nu tas tagad nav vajadzīgs, pietiks ar to, ka pateikšu, ka es varu būt riebīgs ja mani uz to izprovocē un es ceru, ka neviens negrib redzēt kāds es kļūstu, kad esmu tiešām nikns.

My sociopath

Empty swing set - metaphor of your youth
Days of joy - inflicting suffering on others

You were always special
Had no doubt about it
When they saw you doing
Things you so enjoyed
They could only shake
Their heads in disbelief

Smiling you would announce
How you tore wings off
Little birds and bugs
How you gouged the eyes
Of that cute kitten over there

They should have locked you up
Yet you ran free as a wind at night
Wreaking havoc onto others
All the while smiling
As only child can

Damned were the parents having you
Such a sociopath with tendencies
You blended in at school
No one blamed you when Jimmy
Got hit by a truck

No one raised an eyebrow when
Mrs. Riley disappeared one day
Funny how things turned out
School was a blissful road for you
Then you got older, things got serious
Girls loved you - so cool and mature

But you never felt it back
Just a cold stare and acting
You got in her panties
You hung her with them in garage
Oh you were nasty little f---
You watched her suffer endlessly
Till you slit her throat

Days go by, you still walk
Among the normals - one of us
Are you really hiding in plain sight
Why are we so blind not to see?
How the dots connect with you

But you don't care, no you can't
You just go on, buying groceries and snacks
Lucky you, got a job, hot wife and kids
But beneath your mask you are a monster
You know, but they just suspect

One day the meat will be too cold
And the knife will end your wife
Your precious little kids
I will be sad to see them go
End is near my friend
You have to feel it

I am calling the police
No one believes me
"Who? He? No way in hell!"
They think I am a nutcase
But I know, I watch
I see your dirty little deeds

We all got skeletons in our closets
But boy, do you have a graveyard
And slowly your past will catch up

What is that? A finger bone in your mail
How did it get there? Don't blame me
I don't know, but expect a skull very soon
There's no way escaping it
I know you better than you think
My flesh and blood - my brother