Noteikti!
Un kā redzat šis nav nekāds izņēmums. Protams, ka es varētu būt ļoti oriģināls un iesākt ar kaut kādu mūziķa vai rakstnieka citāta, bet nē, es labāk izvēlos rakstīt to, ka es nerakstu (kaut kur tajā teikumā ir loģika, es vēl neesmu atradis).
Lai nu kā, mana dzīve ir interesanta. Tajā ir forši cilvēki, un jautri notikumi. Protams, ka visiem tā ir, bet man ir tā stulbā īpašība censties būt īpašam.
Sasodīts, laikam ar to, ka es visu laiku runāju par to, kā es cenšos izcelties es tomēr izceļos. Man galīgi neiet :D
Bet ja nopietni, tad vakar...aizvakar...un aizaizvakar bija izstāde skola 2011, es arī tajā pabiju un pastāstīju topošiem studentiem, cik forši ir studēt SZFā un cik šeit ir jauki cilvēki, forši profesori un cik viegli pēc tam, ja ir vēlme, ir atrast darbu. Es ceru, ka tas, ko es darīju bija labi, savādāk man būs daudz sirdsapziņas pārmetumi. Tāpat sanāca ceturtdien pabūt Daugavpilī, un pastāstit par SZF tur. Arī interesanta pieredze, jo nu kultūra tomēr ir nedaudz savādāka un arī cilvēki ir ar citu mentalitāti, un mana standart pieeja šoreiz pat cieta diezgan smagu sakāvi.
Savādāk es peldu pa šo eksistences okeānu pieķēries mazai glābšanas vestei un ar cerību, ka kaut kur ellē ratā aiz četrdesmit otrā beigtā vaļa būs zeme. Un galu galā, pat ja nebūs, ko tur daudz, okeānā ir silts ūdens, lietus līst gana bieži, lai es nenomirtu no slāpēm, beigti vaļi mēdz būt garšīgi, un hei, man vismaz ir glābšanas laiva, kas daudziem nav.
Ik pa brīdim prātā pavīd ķecerīga doma - vajag kaut ko radīt. Bet ko? Nav jau īsti nekā tāda, ko es šobrīd varu radīt, iedvesma ir paņēmusi atvaļinājumu Kalahari tuksneša sausākajā vietā, lai notievētu, bet laiks... tas vispār man šķiet cieta ceļu satiksmes negadījumā, un vēl nav atmodies no komas. Tā kā ar radīšanu laikam nāksies pagaidīt, līdz abas šīs būtnes atgriezīsies mājās.
Es pats šobrīd sēžu pie bibliotēkas datora, man sāp galva, gribās ēst un vairāk par visu gribas ielīst gultā un nedarīt absolūti neko. Bet tam ir domāts vakars, un tam ir domāta dzīve. Starp citu, vai jums reizēm nešķiet, ka ja izdodās noķert dzīvi uz kādu periodu, tad tikko kā tas periods beidzās, jums beidzās dzīves kvota, un nākamā reize, kad jūs patiešām dzīvosiet būs kaut kad pēc nedēļas, pārējo laiku pavadot darbos līdz ausīm.
Es ieeju dažādās filosofiskās tēmās, lēkājot no vienas uz otru, laikam jau tā ir, ja ilgi neraksta, tad gribās daudz, bet nu kuram būs vēlme. Ja tomēr lasi, nu tad ej netā un atrodi kādu garšīgu šokolādes kūkas recepti, uzcep to, un tad uzaicini mani ciemos apēst to kūku :). Bet nav jau tā, ka garus blogus nelasa, es piemēr vienmēr izlasu mīļuma blogu, vai Mētras, vai jebkura cita, kam es sekoju, un kurš izplūst garos vārdos. Man patīk. Tas ir tiešām jauki redzēt, ka cilvēkiem ir ko raksīt, žēl, ka man bieži tā nav, bet nu šoreiz ir, un izbaudiet. :)
Līdz nākamai reizei, kad man nebūs nekā labāka, kā patērēt kilobaitus uz google serveriem :)
