trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Es Gribu Skyforger, un kā man vispār iet.


Paceļoties mākoņu augstumā var apsaldēties. Nolaižoties zemes dzīlēs var apdedzināties. Galējības nogalina. Vidusceļš nav zelts, tā ir dzīvība, dzīvība, kas vērtīgāka par zeltu.


Ziniet, tagad man gribētos citēt mūsu valsts prezidentu, un vienkārši pajautāt - "Kas Es Esmu?". Jo patlaban es par to pats neesmu īsti drošs. Nē, nē, nepārprotiet mani, man nav iestājusies identitātes krīze, un nē šis nav ar filozofisks jautājums. Doma ir pavisam vienkārša. Es esmu SZF SP priekšsēdētājs. Tas ir forši jauki un visādi citi vārdi, kas raksturo pozitīvas emocijas, taču ir viens liels "BET". Un šis "Bet" ir tāds, ka es esmu pirmais kurss. It kā jau pozitīvi, ka vēl esmu tik jauns, bet nu no otras puses es pagaidām sajēdzu ļoti maz no SP darbības, protams, ka es mācos ļoti aktīvi, bet nu tā ir liela slodze. Labi, par to nesūdzēšos.

Kas vēl notiek... ehh, angliski ir tāds termins "loaded question" un šis ir tieši tāds. Ja es teiktu, ka nekas īpašs man varētu piesieties, ka ja jau nekas īpašs nenotiek tad man noteikti ir daudz brīva laika un es noteikti varu atrast darbu, un pacik man nav darba es esmu stulbs topošais bezpajumtnieks. Taču ja es sacītu, ka ļoti daudz kas, tad atkal sāktos problēmas, jo tad man būtu jāskaidro viss, ko es daru un tas ietvērtu daudz runāšanas/rakstīšanas un iedziļināšanās manā personīgajā dzīvē, kas nebūtu pārāk forši, tāpēc teiksim tā - "Notiek tieši tas, kas vajadzīgs, lai man būtu interesanti."

Tuvojās 18. novembris. Tu taču iesi lāpu gājienā? Vai vismaz uz brāļu kapiem tak tu dosies? Mājās nepaliksi, to es zinu, jo tu esi patriots.

Un jā, es ļoti gribu Skyforger koncertu, pēdējā laikā ļoti daudz viņus atkal klausos.

2 komentāri: