Uzbursim idillisku svētdienas rītu. Saules stariem lēni glāstot virtuves stikla galda virsmu gaiss piepildās ar pankūku smaržu, tam pievienojas kafijas un tējas aromāti. Saule jau pacēlusies nedaudz augstāk un tagad mēs redzam galdu, pie kura sēž divi vīrieši, abiem ir apmēram 30 gadu. Viņu skatieni satiekas, viens piemiedz otram ar aci un atskan maigs sauciens: "Lilij, nāc lejā, brokastis gatavas!"
Paiet kādas divas minūtes, kuru laikā mieru iztraucē vien neliela dunoņa augšējā stāvā, kurā Lilija ģērbjas un gatavojas doties lejā, un tad jau arī viņa ienāk telpā un apskauj abus vīriešus. Visi smaida un sāk ieturēt ģimeniskas brokastis.
Realitātē tā nav, realitātē Lilija dzīvotu bērnu namā. Realitātē labāk, lai bērns neizjūt cilvēkmīlestību.
Realitātē šajā tekstā aizvietojot vārdus "Divi vīrieši" ar vārdu "pāris" nevienam nebūtu iebildumu
Realitātē mums vēl tāls ceļš ejams
