Zvērīga Daba

Brīdinājums: Sekojošais teksts ir ļoti brīvā formā, jo vienkārši vēlos pastāstīt savas sajūtas.

Man patīk mūzika, man patīk festivāli, man patīk tā atmosfēra, kas valda telšu pilsētiņā sestdienas rītā, kad visi ir viegli paģiraini, neizgulējušies un cenšas izkārpīties no telts, lai pagatavotu savas brokastis, kas bieži vien ir paciņa ar roltoniem, kas vai nu tiek apēsta sausa, vai arī ar knapi uzvārītu ūdeni. Tikpat bieži tiek ēsti dažādi dārzeņi, vai augļi, vai čipsi, vai jebkas, kas ir viegli paņemams, bet civilizētā pasaulē netiktu skaitīts par normālām brokastīm. Galu galā, nav tā, ka es ikdienā iesāktu rītu ar alu vai ko stiprāku, kaut gan varbūt tas man palīdzētu saprast lietas labāk.

Pēdējo divu nedēļu laikā man ir sanācis pabūt divos mūzikas festivālos, kas viens no otra atšķiras vairāk kā tievs blonds solārija zaķis, no āfrikāņu bērna, kam nav ko ēst.

Pirmais festivāls bija Zvērā, šis ir fests, ko es apmeklēju katru gadu, un manās acīs tā ir gada ballīte, protams, ka tur spēlē ļoti daudz labu grupu, ko ir vērts redzēt un kuras noteikti ieliek visu savu enerģiju, lai izklaidētu publiku, bet nu jā, nav tā, ka publikai vienmēr tas uztrauc. Protams, ir grupas pie kā viss iet pa gaisu, bet tad ir brīži, kad nekā nav, jo cilvēki ir pārāk pohaini un visādi citādi neveseli, lai izrādītu interesi par mūziku. Taču fakts ir tāds, ka kā ballīte Zvērs ir super, ja ir laba kompānija un ja nav bail vārtīties pa dubļiem un iepazīties ar pankiem, hārdkōristiem un visādu sub, under, in, over....dub, counter un citu kultūru pārstāvjiem, tad zvērs viennozīmīgi ir fests, ko rekemondēju. Kaut vai tāpēc, lai jūs zinātu kā ir iet to 3km garo golgātas ceļu no šosejas līdz festivāla norises vietai.

Otrais festivāls bija Laba Daba, un ja zvērs ir kā mazs 5 gadīgs bērns, kas ir ielaists konfekšu veikalā un uztaisa tur anarhiju, tad šis festivāls būtu pieaudzis cilvēks vīna darītavā, kurš nobauda labu vīnu. Protams, ka es nesaku, ka tur nav jautri. Cilvēki ir daudzi, kas bija arī zvērā, daudzi ierodās ar visu ģimeni, visi izbauda mūziku, kāds iedzer vairāk, bet visi ir draudzīgi, un necenšās viens otram piesolīt pa seju. Muzikāli šis noteikti ir mans gada mīļākais festivāls, jo, diemžēl, vairāk nav Metalshow, kas agrāk aizņēma šo iekāroto pozīciju. Bet Laba Daba spēj apmierināt manu vēlmi pēc kaut kā jauka, alternatīva un mierīga. Plus notikās, kas ļoti interesants, piektdienas vakarā, ja nemaldos, pie inokentija mārpla, man pienāca klāt kāda meitene, kas izrādījas ir Meitene. Atpazina mani pēc mana bloga, kas man likās nedaudz šokējoši, jo pirmkārt man viņas blogs ļoti patīk un rekomendēju visiem to palasīt, otrkārt šī bija pirmā reize, kad pilnīgi nepazīstams cilvēks atpazina mani pēc bloga, bet ir bijuši gadījumi, ka tad, kad ar kādu iepazīstos izrādās, ka šis cilvēks lasa manu blogu, bet otrādi vēl nebija sanācis.

Tāpat bija ļoti forši iepazīties ar vienu meiteni, kas arī bija brīvprātīgā, un viņai bija dakšiņa, tā nu mēs ar Zani sadraudzējāmies ar viņu un palīdzējām celt telti nakts vidū, kas bija samērā interesanta nodarbe, bet nu viņa atbildēja par kino māju un tas bija forši.

Nu lai nu kā... bija forši, rekomendēju abus festivālus visiem, kas vēlās labi atpūsties, jo viens lieliski papildina otru.

Šobrīd klausos pāris dziesmas, kas pēc Laba Daba skan galvā

Dzelzs Vilks - Viņa Grib Tik Daudz

7 pieauguši vīrieši - Veco Ļaužu Laiks

Baložu Pilni Pagalmi - Tava Māja

PS. Bilde no pagājušās Labas Dabas