trešdiena, 2011. gada 14. septembris

Oda Par Prieku un Bēdām


Trauksmainas jūtas gaisā valda
No tribīnes kāds mūlis skalda
Kā pensijas mēs augšām celsim
Nabadzību mēs krustām šķelsim

Te saskaņu mums vieni sola
Bet Latvieši tik acis bola
Te mazs vīrels kas ar hūti
Runā kā uz mīļu brūti

Vieni zaļi vienojās
Kamēr tauta tikai slienojās
Bet citiem lielais nacionālisms
Žēl, ka nav tiem racionāles

Dakters nāks un operēs
Traktors uz tā vārdu cerēs
Abi sola visu jaunu
Abiem vajag nedaudz kaunu

Un vēl daudz šai mežā radības
Laikam jāsāk būs mums medības
Nevar ļaut tak prātus jaukt
Vajag lietas īstos vādos saukt

Un kad beidzot vēlēsim
Visi kopā cerēsim
Uz nākotni tik skaistu
Kurā vairāk nav to slaistu


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru