Par virvi

Es meklēju savu vārdu, bet atradu tik burtus
Es meklēju tavu seju, bet atradu tik līnijas
Kā salikt kopā, kā izveidot vienotus
Vārdus sejas un darbību ceļus

Paskaties zem akmeņa, kas dārzā
Pameklē šķūnī, kur siens gaida
Palūkojies pagrabā, kur siers briest
Pazudusi virve, kas tur to visu kopā

Nav jau jēgas vairāk meklēt
Skatiens acīs, viss ir skaidrs
Vārdi sakrīt savās vietās
Un seja, tā tik maģiska man šķiet

Aizmirsu atkal vārdu savu
Pazuda tumsā, tava daiļā seja
Bet atkal klapes nokrita
Un atkal viss ir skaidrs

Tāda jau ir šī monotonā dzīve
Pēc tumsas vienmēr nāk atmiņas
Un nevajag mums virvi kādu
Ja vien sirds ir īstā vietā