Tā nu Kārlim un Zanei gāja ceļojot pa Kurzemi

Ir rīts, Kārlis ir nelielā panikā, jo pleijera austiņas, kuras pirms 2 minūtēm stāvēja uz galda vairāk tur nav. Viņam ir jāskrien uz autobusu centrā, kur jau Zane gaida, bet viņš vanda māju, padevies viņš uzmet virsū uzticamo ādas jaku, samet visas mantas plecos un heisā hopsā dodas ārā no mājas.
Pa galvu pa kaklu viņš panāk tramvaju un aizelsies ieskrien pieturā, apskauj Zani un nolamajās - "Čort, e-talona nav". Gaiss sabiezē, laika ir pavisam maz, viņš skrien uz netālo plus punktu, kur steidzīgi nosaka, ka vajag 2 braucienus un viņš redz kā pienāk autobuss, un tomēr ar pēdējiem spēkiem viņš tiek tajā iekšā, un no šī brīža ir nevis viņš, bet viņi :)
Viņi kratījās autobusā, kurš par laimi nebija pārbāzts un jau pēc pavisam neilga brīsniņa abi atradās šosejas malā. Izstieptie īkšķi nelika vilties piedzīvojumu alkām un jau pavisam drīz mašīna ar k-rauta logo aizveda abus līdz Liellupei, un atkal knapi roka pacelta, kad kāds vientuļš ceļotājs abus divus klejotājus paņēma savā mašīnā un nogādāja līdz Saldum. Un atkal īsu brīdi vēlāk kāds pavecāks pāris paņēma mūsu jaunos varoņus mašīnā, kur šoreiz bez abiem divkājainajiem bija arī četrkājaina draudzene. Un tā nu kopumā viss brauciens ilga 3.5h un izmaksāja 50 sant, par autobusu līdz šosejai.

Un tagad sākās Liepāja, pēc īsas ciemošanās pie radiem abi jauni ceļinieki tika pie dzīvokļa atslēgām, kas kalpoja kā viņu patvērums turpmākās trīs dienas. Pirmajā vakarā tika veikta neliela pilsētas apskate, tai skaitā Rimi revidēšanā, kurā tika iegādāta čupa bezjēdzīgu pirkumu. Taču ja pirmā diena bija viegla tad otrā jau bija nopietns tūrisms, apbruņojušies ar telefona grāmatas kartēm abi divi devās pastaigā pa Liepāju, nokļuva karaostā un izložņāja visus ziemeļu fortus, kā laikā jūsu vienīgais gandrīz atvadījās no šīs dzīvītes uzkāpjot uz akmeņa, kas bija nolēmis uz sevis atļaut augt čupai slidenu ūdenszāļu. Bet nu vienu drošu nāvi vēlāk abi divi devās uz Chilli picu, kur pa abiem ar nenormālām mokām tika piebeigta ĢIMENES pica. Ak jā, un šeit sākas variants, kurā kreisā puse tiek konkrēti apsvilināta.
Nu labi, otrajā dienā abi divi centās nonākt Pāvilostā, garš stāsts īss - tas nesanāca, bet tika noieti kopumā gandrīz 20km. Nu tad nākamā dienā abi diva bija tādi pusguruši un diena tika pavadīta izbaudot minigolfu un kokteiļus, vērojot superīgu saulrietu jūras krastā, dzerot Tequila Sunrise (vai dzirdi vārdu spēli)
Un jā, tagad sākas ceļošanas daļa. Abi divi tiek veiksmīgi nogādāti uz Liepājas šosejas un pēc kāda laika atrodas Aizputē, tad nenormāli veiksmīgi nonāk Kuldīgā, kur nopeldās Ventas rumbā un drīz jau nonāk Ventspilī. Un šeit sākas ceļa romantika. Izrādās, ka ventiņi, kas brauc prom no Ventspils negrib ņemt līdzbraucējus, tādēļ Kārļa un Zanes komanda ļoti lēnām nokļūst pie pagrieziena uz Valdemārpili, kas bija skaistāka aizstopētā vieta, kur viņi bija bijuši un tad iestrēgst Ugālē. Ja jūs mēdzat teikt - manas kabatas ir tukšas kā gobi tuksnesis, tagad varat teikt - Manas kabatas ir tukšas kā Ugāle pēc 10iem vakarā. Bet kārtējot reizi veiksme ir mūsu jauno ceļotāju pusē un kaut kā viņi nonāk gala mērķī - Laucienē. Tur pēc vakariņām viņi tiek likti gulēt. Pēc nelielas smiešanās abi noliekas čučēt visnotaļ jocīgā, bet paredzamā situācijā. Nākamā diena tiek pavadīta apskatot Talsus un visu tuvējo apkārtni, kā arī dauzoties ar visnenogurdināmāko suni, ko abi divi ir sastapuši, un tad arī nāk nakts, kura šoreiz tiek pavadīta karaliskos siena šķūņa apartamentos, kas abiem ļoti ļoti iet pie sirds. Pēc sarunām visas nakts garumā abi divi dodas pie miera un tad jau atnāk nākamā diena, kurā abi varoņi notrauc ceļa putekļus un atgriežas pie saspringtās dzīves Rīgā.


Paldies tev Mīļum, par visskaistāko ceļojumu manā dzīvē :*