ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Ļoti paredzami, bet 2010. gada pārskats




Es esmu nolēmis šo te sadalīt pa nodaļām. Nodaļas būs pēc svarīguma augošā secībā. Ja, kas tagad man vajadzētu nodarboties ar bakalaura darbu analīzi, bet šis te tomēr pārņem manu prātu vairāk... tātad, fanfarām skanot sākam:

Filmas

Šogad sanāca redzēt diezgan daudz filmas, visas es protams neatcerēšos, bet bija vairākas, kas man iespiedās atmiņā un vispār, filmas man ir ļoti tuva lieta, tādēļ tām ir atsevišķa nodaļa. Kā gada galvenais kino notikums priekš manis tomēr ir jāmin, nu jau ikgadējā oskaru nakts apmeklēšana, ko es šoreiz apmeklēju ar Zanīti, tas bija tik sen, ka viss vēl bija pilnīgi savādāk, un uz oskaru nakti man pat bija taisni mati, bet nu pasākums bija jauks, jo bija iespēja satikt daudz cilvēkus no man tik tuvā interneta foruma - katls.be. Kino šogad gan sanāca tā retāk apmeklēt, bet varbūt tas pat ir labi, jo ļoti bieži kino ir pilns ar cilvēkiem, kas traucē izbaudīt filmu ar savu bezjēdzīgo muldēšanu, smiešanos, komentāriem vai vispār ar savu eksistenci.
Bet nu labi, ne par to tagad. Es mēģināšu tagad sastādīt savu tādu kā filmu topu ar nelieliem komentāriem par katru filmu

10. Iron Man 2 - Savā ziņa Dzelzs Vīrs ir ideāls supervaronis, viņš neslēpjās ēnās, kā to dara Betmens, bet tajā pašā laikā cilvēks zem maskas nav viendimensionāla papīra lapa. Roberts Dovnijis šo tēlu attēlo ļoti spēcīgi un godīgi sakot, filma ir nedaudz guilty pleasure man, jo es labi apzinos, ka pirmā daļa bija daudz spēcīgāka, bet nu es nevaru, šitā ir laba atpūta. Kā arī Mikijs Rurks ir āsom.

9. Kick-ass - Es nevaru šo filmu neiekļaut topā, jo tā ir pilna ar over the top humoru, 10 gadīgu meiteni - slepkavu. Nikolas Keidžs ir Nikolas Keidžs, un filma pati par sevi ir tik laba satīra par komiksu žanru kā tādu, kaut gan pati ir bāzēta uz komiksa. Lieliski pavadīts laiks skatoties.

8. Get Him To The Greek - Jonah Hill ir interesants režisors, viņa filmas parasti cilvēkos izraisa divējādas emocijas, pirmkārt, tie noteikti ir smiekli, jo ir grūti nesmieties, par viņa radītajiem tēliem, kas ir reizē tik absurdi, bet tik atpazīstami, ka šie smiekli bieži ir par mums pašiem. Bet tajā pašā laikā viņa filmas var izraisīt ļoti neērtu sajūtu. Īpaši labi tas bija pamanāms filmā Observe And Report, kur Seta Rogena tēls gandrīz vai izvaroja Anna Ferris tēlu. Šī filma tonāli ir maigāka, bet tajā pašā laikā Russel Brand tēls, kurš sevī iemieso visas rokmūzikas klišejas spēj kļūt neērts un cilvēkiem likt justies dīvaini, un paša Jona Hill tēlojums nepalīdz. Filma, kas nav domāta visiem, bet ja jums patika Observe And Report, tad noteikti skatieties.

7. Catfish - Nav pārāk bieži tie brīži, kad veicot gada filmu topu manā top10 iekļūst dokumentālās filmas, bet šī filma ir kaut kas tāds, ko nevaru neiekļaut, būtība šeit par to neko daudz neteikšu, jo manas domas var izlasīt agrākā bloga ierakstā - http://azisnomarsa.blogspot.com/2010/10/sameloties-ir-moderni-jeb-catfish.html

6. Social Network - Daudziem kritiķiem šī ir gada filma nummur 1, bet es tomēr to neredzu tik augstu, jo lai arī aktieri bija lieliski, scenārijs asprātīgs un gudrs, un režija ekselenta tā tomēr nobāl salīdzinot ar top 5 filmām. Varbūt pie vainas ir arī tas, ka es biju sekojis līdzi visai facebook attīstībai jau ļoti ilgi, un filma bija daudzās vietas faktuāli ļoti nepareiza, varbūt tāpēc, ka es biju lasījis grāmatu - Accidental Billionares, uz kuras bāzes šī filma tika veidota, es nezinu, kas ir par iemeslu, bet tomēr tikai 6. vieta.

5. Shutter Island - Skorsēze, Skorsēze, Skorsēze, viens no ģeniālākajiem režisoriem kurš vēl ir dzīvs. Īsi pirms filmas iznākšanas es izlasīju grāmatu uz kuras filma ir bāzēta, un pat zinot beigas, man bija vairāk nekā interesanti skatīties šo filmu, jo Di Kaprio tēlojums bija super augstā līmenī, un visa 50o gadu atmosfēra bija lieliski izstrādāta, kā arī flashbacks uz 2o pasaules karu, bija ļoti labā līmenī, un būtība filma attēloja to, ko es biju vizualizējis savā galvā, lasot grāmatu.

4. Inception - Šī filma ir pierādījums tam, ka ir režisori, kam var iedot naudu, un viņi tāpat realizēs savu vīziju nevis kļūs par producentu marioneti. Nolans, kurš savu karjeru uzsāka ar ģeniālo Memento pa šo laiku ir pamanījies uzņemt divas Batman filmas, kuras būtība izglāba franšīzi no tā purva, kur tā iebrauca kopā ar Džoelu Šūmaheru 90os gados. Un Inception ir filma, kas liek domāt. Jā, savā ziņa tā ir popkorniska, bet tajā pašā laikā tās beigas atļauj cilvēkam aizdomāties par to, vai tas viss bija sapnis vai nē. Un jā Di Kaprio arī šeit ir lielisks, man ir tiešām prieks, ka viņš ir izaudzis no tā posma, kad viņš varēja tēlot tikai smukulīšus, bet tagad spēj tikt uzskatīts par nopietnu aktieri, kaut gan, ja paskatās uz 93ā gada filmu What's Eating Gilbert Grape, var saprast, ka talants viņam ir bijis vienmēr

3. Scott Pilgrim vs The World - Ilgi šī filma bija mana topa 1ā vietā, bet tomēr nē. Lai nu kā, bet Edgars Raits parādīja, ka no jaunajiem režisoriem viņš ir ar vislielāko potenciālu. Sevi lieliski pieteicis ar zombij filmu parodiju - Shaun Of The Dead, un turpinājis ar ģeniālo Hot Fuzz, pa vidu iemetot smieklīgo Spaced. Edgars Raits šoreiz darbojās, bez sava biežā partnera Simon Pegg, un adaptē Brian Lee O Malley komiksu, un dara to izcili. Uz ekrāna tiek pārnesti visi svarīgākie kadri, no visām 6 grāmatām. Filmas stils ir ātrs, nesaraustīts un Michael Cera tēlo pat ļoti labi. Filma, kas sevī ierauj neļauj neskatīties atkal, un atkal un atkal. Plus Beck soundtrack ir fenomenāls.

2. Buried - Filma par cilvēku zārkā. Un viss, tas ir viss, ko mēs redzam visas filmas garumā. Premise izklausās garlaicīga, taču patiesībā filma parauj ar to, ka režisors izmanto visas iespējāmas tehnikas, lai skatītājs vizuāli negarlaikotos, un tajā pašā laikā izmanto savu filmu ļoti spēcīgam sociālam komentāram. Klaustrofobijas sajūta, ko šī filma radīja man nemaz tik ātri nepārgāja. Galvenais aktieris Ryan Reynolds ideāli spēj nospēlēt visu emociju gammu, sākot no prieka, beidzot ar asarām. Filma, kas viennozīmīgi nav garlaicīga un pierāda, ka ja ir talants, tad par ar nelielu lokāciju var uzfilmēt ģeniālu filmu.

1. Black Swan - Jā, es esmu par šo filmu safanojies. Darren Aronofsky ir interesants režisors, viņa filmām reti, kad ir laimīgas beigas, vārda klasiskajā nozīmē, bet tās ir skaistas. Tēli tajās ir īsti. Pat ja lietas, kas ar viņiem notiek ir sirreālas, tad tēli ir pat pārāk reāli. Šī filma savelk kopā viņa režiju, un var just, ka viņš ir iespaidojies gan no Devida Linča, gan Kronenberga. Kopā izveidojot kaut ko, kas ir tik pat graciozs kā balets, un tik pat biedējošs kā melns gulbis vēlā vakarā. Filma, ko ir jāredz vismaz divas reizes.


Tas par filmām būtu viss, tagad pāriesim pie nākamās sadaļas -

Mūzika

Šis gads mūzikas ziņā man bija ļoti interesants. Es, gan atklāju vis kaut ko jaunu, gan atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. Pirmkārt jau noteikti, jāatdzīst, ka es atkal klausos metālu tik daudz cik es to klausījos pirms vairākiem gadiem. Un jā, šogad es beidzot sāku klausīties vienu superīgu grupu, ko agrāk īsti nebiju klausījies - Arch Enemy. Es goda vārds nezinu, kas man viņos tik ļoti patīk, bet rezultāts ir tāds, ka last.fm pēdējā laikā man viņi stāv visu topu virsotnēs.
Ar Zanīti bijā dažādos koncertos. Bijām metalšovā, bijām zvērā, bijām vasaras sākumā daudz reizes rock n rigā. Bijām depo... respektīvi esam redzējuši daudz ko. Vēl joprojām skumstam, ka Rotting Christ neieradās uz metalshow. Bet man tomēr metalshow ļoooti patika, jo tur bija viena cita grupa, kas manai sirdij ir ļoti tuva - Napalm Death.
Tāpat es sāku ļoti daudz klausīties LV undergroundu. Precīzāk visu, ko saražojis Tornis. Zem šī leibla slēpjās tik daudz lieliskas grupas, par kuru eksistenci zina tiik maz cilvēki, bet nu cerams, ka drīz spēšu to labot.
Bet tomēr metāls pārsit visu citu šogad. Es esmu atklājis ļoti daudz jaunas grupas sev, atcerējies par sen aizmirstām. Klausos ļoti daudz folk metāla, plānoju nākamgad ar Zanīti doties uz Brutal Assault, vai kādu citu foršu festu eiropā. Vispār jā, sen tie laiki, kad man bija kerzas, un tagad man atkal gribās. Metāls tomēr ir foršs, un tas man ir asinīs. Bet jā, daudz neko šeit nerakstīšu, jo nu izplūst garos runas plūdos par metālu būtu ļoti šauri un jā, es attālinātu visus lasītājus vēl tālāk.

Personīgā Dzīve

Šogad manā dzīvē ir bijušas daudz pārmaiņas, bet par svarīgāko no tām nākamajā punktā.
Bet šogad es pabeidzu vidusskolu. 12 gadu posms norauts. Bet tajā pašā laikā sācies jauns posms, kas kā minimums būs 3, bet visticamākais, ka tomēr 5 gadi. Esmu es students, studēju SZFā, esmu SZF studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs. Atbildība liela, prasa daudz laika, bet es nesūdzos, jo tas tomēr ir tik forši, jo gandarījums, ko tu gūsti, kad izdodās kaut ko izdarīt visu studentu labā, tas nav vārdos izmērams, un jā ir forši.
Mans kurss ir foršs, tajā ir tiešām superīgi cilvēki, kurus noteikti gribēšu satikt arī tad, kad mēs visi jau būsim beiguši. Tas pats attiecās uz SP tajā ir cilvēki ar kuriem es kontaktus centīšos nezaudēt.
Protams, ka ir bijuši arī skumji brīži, šogad mūžībā devās mana vecmamma. It kā mēs nebijām pārāk tuvi, un viņai tas laiks jau tuvojās, bet tomēr, kad tas notikās, tad tas bija ļoti liels trieciens, kurš vēl tagad ik pa brīdim ir jūtams.
Taču, lai nebeigtu uz šādas negatīvas nots parunāšu par kaut ko pozitīvu - šogad es sapratu, ka patiesai laimei vajag pavisam maz. Un par to arī mans beidzamais punkts.

Zane


Jā, mans enģelis. Gada sākumā es varēju tikai sapņot par viņu, bet laikam ejot liktenis man uzsmaidīja, un tagad es esmu kopā ar šo skaisto, superīgo, gudro meiteni. Un jā, laimei vajag tik maz, viss, kas man vajadzīgs, lai es justos patiešām laimīgs ir atrasties viņai blakus. Protams, te ir mīnuss, man ir tāda problēma, ka ja es esmu viņai blakus, tad es nespēju neapskaut viņu, bet nu ar šādu atkarību es nevēlos cīnīties :)
Mīļum, Tu iedomāties nevari cik svarīga Tu man esi. Un cik ļoti Tu esi izmainījusi manu dzīvi, es nezinu, kā viss būtu izvērties ja tevis nebūtu, bet es zinu tikai to, ka es nebūtu tik laimīgs kā es esmu tagad. Un jā, man ir posmi, kad man mājās vai citur ir problēmas, bet es saprotu, ka ar tevi man vienmēr ir labi, un tad man neatliek nekas cits kā pasmaidīt, jo es zinu, ka Tu man vienmēr esi blakus.
Es jau Tev nesen mežā pateicu, ko es pret Tevi jūtu un jā, paldies, ka tu man esi, un tu esi pati labākā dāvana visos svētkos, ko es jebkad varētu vēlēties.

3 komentāri:

  1. noteikti gribēšu satikt arī tad, kad mēs visi jau būsim beiguši

    HĀhā that's what she(?) said

    /šmarija

    AtbildētDzēst
  2. Zanītes daļa manī radīja ļoti patīkamu siltumu :) Man prieks, ka ir tik jauki un mīļi. :) Turaties, jaunieši! ;)

    Par filmām - Inception, manuprāt, kotējas nedaudz augstāk par Scott Pilgrim vs The World. Tas ir ļoti atkarīgs no gaumes, bet es ceru, ka (šīm abām filmām) bij vismaz nedaudz sīva cīņa tavā topā?

    AtbildētDzēst
  3. Šmarij, es arī par to iedomājos, kad uzrakstīju to teikumu.

    Cherie, nē, diemžēl nebija. MAn Scott Pilgrim patika ļooooti, es gigantisks tā komiksa fans

    AtbildētDzēst