Metamorfozes... Visi tām iet cauri, dažas noved pie absolūta pozitīvisma, dažas pie absolūta fatālisma. Kas nosaka gala rezultātu? Vai tā ir tava attieksme, vai mērķis, vai līdzekļi. Jo galu galā gan narkotikas, gan tieksme pēc absolūtas perfekcijas var būt vienādi kaitīgas.
Ja tu stāvētu ceļā savam mērķim, vai tu pats sevi nogalinātu? Vai tu būtu gatavs atdot sevi visu, lai sasniegtu to vienu mērķi? Neesot nihilistiskam Tev ir jāpasaka. Svešvārdi, vai tie vispār ir vajadzīgi tādos apjomos, kā mēs tos izmantojam, vai valoda ir tikai spēle un šie svešie vārdi ir tikai tādi jauni bērni, kas atbraukuši no pilsētas uz laukiem paciemoties, un drīz jau brauks prom. Protams, paretam kāds no šiem bērniem sapārojas ar kādun no vietējām meičām, tad gan kāzas jārīko, bet parasti šie vārdi aizbrauc atpakaļ uz lielpilsētu.
Ja godīgi es nezinu kāpēc es uzrakstīju šādu ievadu, ja virsraksts atsaucās uz divām filmām, kas man vakar vakaru padarīja interesantu, tad teksts... tas sasaucās ar filmām un aiziet offtopicā.
Bet nu ne par to. Pēdējā laikā tuvojās sesija. Un es neko nedaru. Precīzāk, man ir daudz, kas jādara, bet es vienkārši visu atlieku, es zinu, ka tas man iekodīs pakaļā pēc nedēļas, kad centīšos visu saraut, bet patlaban es vienkārši nespēju par to uztraukties.
Ziemassvētki bija interesanti, sēdēju mājās, klausījos doom metālu, un sapratu, ka šie, viennozīmīgi, nav man mīļi svētki. Tas ir, tajos ir jauki būt kopā ar cilvēku, ko tu mīli, bet svinēt kā svinēt viņus šķiet samērā bezjēdzīgi.
Ja jau es nemācos, tad varētu rakstīt blogu, it kā jā, bet tāpat nesanāk. Es skatos tonnām filmas, un man patīk, sen nav bijusi iespēja.
Ārā snieg... patiesībā tas nav nekas jauns... Jauns būtu ja es teiktu, ka ārā līst... bet nē, snieg. Vispār ir interesanti, kāpēc to sniegu, kas ir pakusis sauc par slapjo sniegu. Galu galā viss sniegs ir slapjš, viņš vienkārši ir sasalis? Nu ok, uz sietiena viņš nav slapjšs, bet tikko kā pieskarās tavai ādai, ja vien tu neesi aukstasiņu radījums, šis sniegs kūst un paliek kād? Jā, tieši tā, slapjš.
Pastāsti tu man, kā tu pārvari slinkumu, un vai esi redzējis Black Swan, vai Requiem For A Dream.
PS. bilde ir, jo man vnk patīk tā albuma vāks :)
Tai Requiem For a Dream ir labs soundtracks, bet par pārējo es nesaprotu, kāpēc visi tik ļoti sajūsminās.
AtbildētDzēstRequiem For A Dream esmu redzējusi. ņemot vērā manu nervu sistēmu, filma priekš manis bija kā manas sirds izvirdums. tā darbojas iekšienē, tā liek tev justies tikpat netīram. filmas beigas ir nāvīgas. traģiski slimas.
AtbildētDzēst