kopš pēdējā ieraksta. Pa vidu ir bijuši divi semināri, un visādas citas aktivitātes. Bet nu par to detaļās ieslīgt būtu ļoti ļoti gari un bezjēdzīgi. Pateikšu vien to, ka semināri bija pilni ar pozitīvām emocijām, jaukiem cilvēkiem, un tie bija ļoti lietderīgi manai attīstībai.
Es sev gandrīz vai katru dienu uzdodu jautājumu: "Kāpēc es nerakstu blogu?" Un ziniet, es pats to nesaprotu, it kā man patīk rakstīt, man patīk izpausties, bet laiks... Pēdējā laikā man tā vienkārši nav. Visu laiku kaut kas notiek, kaut kas jādara, kaut kur jābūt. Un tā sanāk, ka gan dzeja, gan viss cits dzīvē izņemot Zanīti tiek atstāts novārtā.
Nē, es nesūdzos par to, jo man tiešām ļoti patīk tas, ko es tagad daru, tas dod jaunus izaicinājumus, un ļauj man sevi attīstīt dažādos veidos. Un es tiešām ceru, ka tas mani arī pilnveidos. Kā arī, vēl joprojām paliek iespēja reizi pa reizei vienkārši noraut jumtu vecrīgā :)
Kā šo pēdēju nedēļu labāko notikumu es pat nezinu, it kā semināri bija forši... bet nē, labākais notikums bija vakar, kad ar Zanīti devāmies pie citas Zanes uz dz-dienu. Kāpēc tas ir kā labākais? Jo, ja man ir iespēja pavadīt daudz laika ar cilvēku, kurš man ir svarīgāks kā viss pārējais pasaulē, tad vairāk jautājumiem nevajadzētu būt.
Es nesolīšos rakstīt biežāk vai kā... bet nu kad varēšu tad rakstīšu, un lūdzu, cilvēki, kuri ir nozaguši manu iedvesmu... atdodiet to atpakaļ... es gribu atkal rakstīt normāli dzeju.
zin ko es tev teikšu?
AtbildētDzēstiedvesmu tā vienkārši nevar nozagt. es pati to esmu pārliecinājusies entās reizes.
un runājot par to zanīti, man pēkšņi sejā atspīdēja smaids, jo lasu, ka kāda cita zanīte tiek labi aprūpēta. :] tas ir tik mīlīgi.
kā es šodien dzirdēju no vijoles profesora- visas zanes ir baigi spicās meitenes.
priecīgu adventi.
jā, man arī tas šķiet ļoti, ļoti forši par Zani. uhh :)
AtbildētDzēst