svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Pazudis virsraksts.



Es aicinu tevi uz deju
Starp krītošām dzirkstelēm
Kur manas acis
Pustumsā mirdz


Vai Tu zini, kas ir slinkums? Tas ir tāds ķemeņa stāvoklis, kad Tu saproti, ka viss, ko tu gribi darīt ir tikpat lietderīgs kā mazs bērns pie auto stūres. Un traģiskākais jau ir tas, ka man ir tiešām daudz darba, kas jādara, bet es nespēju sevi pie tā piespiest.
Es daru daudz lietas, kas teorētiski ir darbs, bet praksē es saprotu, ka patiesībā es tikai nogalinu laiku. Vispār interesanti, vai par laika slepkavību var sodīt? Par to, ka es katru dienu nogalinu laiku, un brutāli, bez žēlastības. Man ir vienalga, ka laikam sāp, ka tas raud. Es viņu nogalinu un dzīvoju tālāk, bet es arī apzinos, ka viņš atriebsies. Būs brīdis pēc daudz gadiem, kad laiks būs tas, kā man nebūs, un tad viņš smiesies manā sejā, kas būs pelēka kā ziemas debess, un pārgriezīs manu dzīvības pavedienu, un tad atkal pasaulē būs līdzsvars, es būšu nogalinājis laiku līdz brīdim, kad viņš nogalinās mani.
Varbūt man vajag vēl kādu aizraušanos, varbūt man kaut kas ir jāmaina dzīvē. Bet varbūt man vajag saprast, kāpēc es esmu tāds slepkava, un varbūt laiks pie tā nav vainīgs. Varbūt pie visa ir vainīgs MANS slinkums, nevis slinkums, ko es iegūst, jo ir tik daudz/maz laika. Varbūt es pats pie tā visa esmu vainīgs. Bet tagad ar šādu domu es eju pretī savas paaudzes domāšanai, ka mēs ne pie kā neesam vainīgi, un ka visi apkārtējie ir vainīgi. Un ziniet, es gribu iet pretī. Ir bezjēdzīgi skatīties, kā roboti pārvietojas pa konveijeru, daudz labāk ir būt tam, kuram ir īssavienojums, pat ja tevi iznīcina tev pievērš uzmanību, un tu esi īpašs.

Labi, šodien tāds filosofisks ieraksts sanāca, bet vispār pēdējā laikā nav pārāk daudz, ko rakstīt. Sesija turpinās, man nav īsti nekā jauka, ko par to pastāstīt, kā vien tas, ka es ceru, ka man nebūs nekādi KP parādi, kad tas viss beigsies. Man ir daudz visādu darbu, un jā man ir daudz slinkuma.
Vakar bija ļoti jauks barikāžu piemiņas pasākums, tajā bija auļi, skyforger, pērkons, iļģi... Un jā, tas bija tiešām spēcīgi, un ir smieklīgi, ka skyforger laikam vairāk tiešām nespēlē miglu miglu, jo šis bija trešais akustiskais koncerts uz kuru mēs bijām pēc kārtas, un nevienā nav bijusi migla migla. Bet es varu saprast, man arī apniktu to dziesmu visu laiku spēlēt.

2 komentāri:

  1. Arī vasarā brīnījos, ka viņi tikai vienā no diviem koncertiem, kurā biju, nospēlēja Miglu, Miglu. Tas tiesa, ir labi saprotams, ka ilgstoši atkārtot vienu un to pašu ir nomācoši.

    Es atkal nokavēju Pērkonu. Sasodīts! :/

    AtbildētDzēst
  2. Nu tas ir tas pats, kas visām grupām ir. Saraksti dziesmu, ko visi zin, kļūsti bagāts, bet rēķinies ar to, ka visi atcerēsies tikai to gabalu.

    Un jā, pērkons bija jauki, riktīgi ar publiku labs connection bija :)

    AtbildētDzēst