Es nolēmu šo recenziju rakstīt tikai tagad, jo es beidzot albumu esmu noklausījies pietiekoši daudz reizes, lai man būtu izveidojies pilnīgi argumentēts viedoklis par šo albumu.
Parunāsim nedaudz par vēsturi - Skyforger ir folk metāla grupa, kas izveidojās 1995. gadā no doom metāla grupas Grindmaster Dead paliekām un pēc pāris gadim viņi izlaida savu pirmo demo ierakstu "Semigalls Warchant", kam pēc 2iem gadiem sekoja pirmais pilna garuma albums - "Kauja Pie Saules". Un atkal pagāja tikai 2 gadi un iznāca nākamais albums "Latviešu Strēlnieki", kurš nobīdījās no parastās tēmas par senajiem laikiem, un tā vietā stāstīja par Latviešu strēlniekiem pirmajā pasaules karā. Tad tika ieturēta 3 gadu pauze un tika izlaists viņu nākamais albums "Pērkoņkalve", ja pirmie divi albumi manuprāt vairāk varētu tikt uzskatīti par Black Metal ar Folk piedevām, tad šis bija tīrs Folk Metāls, tas bija viņu populārākais ieraksts uz to brīdi un nākamā gadā tika izlaists tīri akustisks tautas mūzikas albums "Zobena Dziesma". Un tas iesākās pauze.... pauze, kas ilga 7 gadus, līdz šogad pie mums atjāja Kurbads. Un tagad beidzot parunāsim par pašu Kurbadu.
Albums iesākas ļoti spēcīgi ar pirmo dziesmu - Raganas lāsts, apakšā esošais spēcīgais bungu ritms komplektā ar vilku kaucieniem un labu ģitāras darbu izveido lielisku atmosfēru un liek saprast, ka Skyforger nav mainījušies, viņi turpina darīt to, kas viņiem padodas vislabāk. Tālāk seko divas dziesmas, kas jau tika izlaistas kā "Singli" pirms albuma iznākšanas - "Ķēves dēls" un "Deviņgalvis", ko šajās dziesmās var lieliski pamanīt ir jūtamas Thrash metāla ietekmes, kas ir īpaši labi pamanāmas "Deviņgalva" riffos, kur ir skaidri dzirdams thrash metālam tik raksturīgais ritms, kā arī ģitāras solo dažbrīd ļoti ļoti atgādina kaut ko no Kirka Hameta vai Kerry King. Taču tas labi iederās kopējā skaņu paletē, tādēļ par to būtu grēks sūdzēties. Tālāk seko dziesma "Noburtais Mežs", kas it kā ir laba dziesma, taču mani spēj aizraut tikai pašās beigās, jo sākuma melodijas šķiet pārāk neiedvesomtas un jau dzirdētas, taču dziesmas beigas to noteikti atsver, jo es katru reizi, kad pienāk tās pēdējās minūtes it kā pamostos un nodomāju pie sevis, cik šī dziesma ir lieliska. Tam seko kombo - "Tēva Dēla Pagalmā" un "Velnukāvējs", "Tēva Dēla Pagalmā" var uzskatīt kā ievadu "Velnukāvējam", savā ziņā atgādināja ievadu no "Pērkoņkalves" albuma pirms "Kad Ūsiņš jāj". Starp citu vienā vietā dziesmā ir frāze, kas gan pēc melodijas gan pēc vārdiem šausmīgi atsit "Pulkvedis Briedis" no strēlnieku albumu, vai esmu vienīgais? Tālāk seko dziesma "Akmens Sargs", kas manuprāt ir vājākā dziesma visā albumā, it kā ir centieni uzturēt smagus vokālus viscauri, bet šie vokāli reizēm skan vairāk smieklīgi nekā nopietni un kopumā smagi iegāž dziesmu, taču tai seko albuma labākā dziesma "Pazemē", kas ir perfekts mikslis starp Folku un Metālu, vārdi ir lieliski, melodija arī un dziesma spēj uzlabot manu garstāvokli jebkurā brīdī. Un tagad iesākas albuma fināls - "Melnais Jātnieks" un "Pēdējā Kauja", abas dziesmas noved stāstu līdz galam un manuprāt to izdara perfekti. Vienmēr, kad es dzirdu pašas beigas Pēdejai Kaujai, man pāri mugurai pārskrien zosāda, jo tā sajūta ar kādām emocijām tas tiek izdziedāts ir vienkārši nepārvarami spēcīga. Un kā jau koncertā paši Skyforger teica, lai viss nebeigtos uz tik skumjas nots, albums tiek noslēgts ar Opus Pro dziesmas "Kurbads" kaverversiju, kas noslēdz albumu ar daudz pozitīvāku noti.
Jā, šis albums ir tāds, kas jāklausās vienā gabalā, lai pavisam spētu izprast tā spēku, protams, ka var klausīties atsevišķas dziesmas, kas arī ir labas, bet tomēr vislielākais iespaids paliks, ja albumu klausīsieties vienā gabalā.
Gala vērtējums - 9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru