Maziņas skudriņas skraida pār manu ādu
Kā uz adatām sēžu es gaidot tieši tevi
Sieviete - šoferis, pilots un operators
Vīrietis - pļēgurs, žūpa un plencis
Nolaidies uz zemes, paskaties apkārt
Zaudē savu smaidu, atgūsti bēdas
Vai tad tā var vispār dzīvot?
Starp šiem salašņām, ko tad es?
Skudriņas vēl joprojām bēguļo no fakta
Ka es tak tevi neredzu, bet tikai jūtu
Sieviete tikai vada, vada, vada tā viņu
To nelaimīgu dzērāju, kas smaida un lej
Pamuļķis skatās un brēc, laime pilnīga
Saplīst pudele ar vīnu, sarkanu kā tu
Kad redzēji tu viņus vienā gultā kailus
Nosvīdušus un stenošus, bet laimīgus
Sauc šo par skarbo, ļauno, riebīgo zemi
Es to saucu par patiesību, aukstu, vienu
Nolaidies no sava mākoņa žūpa, pļēgur
Dod roku sievietei, kas tevi izvedīs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru