ceturtdiena, 2010. gada 27. maijs

Un tomēr viņi pietrūks

Lai kādas būtu manas sajūtas par skolu, par cilvēkiem skolā es tomēr sāku saprast, ka viņi man pietrūks pēc vidusskolas. Un tagad, kad ir apziņa, ka viss tulīt ir beidzies, ka es viņus nekad neredzēšu. Sajūta ir tik jocīga, no vienas puses es 3 gadus gaidīju, kad tas notiks, bet tagad man tiešām paliek tik skumīgi, ka es neredzēšu visus savus klasesbiedrus, ka vairs nebūs tie joki, kas klasei bija.
Melanholija ieslēdzās un paliek. Nebiju gaidījis no sevis šīs emocijas.




3 komentāri:

  1. Ka tik ne arī... :D

    AtbildētDzēst
  2. Anonīmākais no anonīmākajiem - apgalvo, kas tas ir tikai līdz brīdim, kad tiks sastapti jauni biedri. :)

    AtbildētDzēst