Vai ziniet, kas ir tādas dienas, kad naktī nav daudz gulēts, bet jūs jūtaties labi? Protams, visi zin, bet reizēm tādas dienās uznāk jocīgas domas, es pavisam nejauši tagad sāku klausīties sev tik mīļos Alice In Chains, un klausos un domāju. Bet pats smieklīgākais? Es nedomāju ne par ko. Nopietni, es vienkārši blenžu vienā punktā, es zinu, ka es domāju, bet tas ir zemapziņas līmenī. Mana augšapziņa neko nezina. Tad uznāk nākamā dziesma - Rūsa - Tikai Rokenrols, un atkal citas domas, šoreiz par to kā tiešam vajag tikai mūziku un cilvēku. Vienu mūziku, vienu cilvēku.
Es nezinu kāpēc man nav sanācis neko uzdzejot pēdējā laikā, atkal ir sajūta, ka dzeja nav tas, kas tagad vajadzīgs, man gribās kaut ko radīt, bet nezinu, jo vienīgais, ko nedaudz māku ir rakstīt un runāt. Nemāku es zīmēt, nemāku es dziedāt...
Tagad ķeršos pie viena datora remonta, nekas sarežģīts jau nav, bet atkal ir sajūta, ka es sevi ienīstu par to, ka es to tā atlieku. It kā jau man bija labs iemesls nobremzēt, bet tomēr...
Paskaties pa logu, ko tu redzi? Saule... bet nav tik silts. Jāņi būs vēsi, jāņi būs odaini...
ai, es, piemēram, arī tagad nerakstu, kaut izjūtu vajadzību pēc tā. esmu nolēmusi pabeigt vienu lietu (konkrēti - sesiju), lai varētu pieķerties citām.
AtbildētDzēst