Demoralizējošs skatiens atbruņo
Izģērb Tevi no bruņukrekla stīvā
Atņem spēkus, apskāvienos smacē
Piecelies, padodies, pamet rokas gaisā
Nevēlies sastapties ar sekām paredzamām
Kā mazs ods tu lido apkārt viņai
Cerot, ka vismaz nāvē jutīsi Tu
Viņas rokas maigo skārienu
Bruņukrekls zaudēts, vīrišķība tāpat
Paliec tu bez spēka, Venēras priekšā
Neredzošas acis, nedzirdošas ausis
Mute tik spēj dvest trīs vārdus
Nodrāztus un vecus, bet gaidītus un nīstus
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru