Sievietes, vīrieši, sekss un pārdomas

Dzimumu līdztiesība ir jauka lieta, kuru es atbalstu, bet tai pašā laikā viena šodienas saruna mani aizveda pilnīgi citā domu virzienā. Visiem ir zināma senā anekdote, ka ja vīrietis pārguļ ar piecām daiļavām viņš ir leģenda, bet dāma, kas rīkojas šādi ir vieglas uzvedības.
Joks ta joks, BET varbūt tomēr nē? Galu galā, ja lēdija grib seksu tad viņai ir diezgan vienkārši to ierosināt, jo reti kurš vīrietis, kurš ir brīvs un hetero-seksuāls atteiksies, ja vien pati sieviete nav pēc skata tāda it kā seju būtu apciemojis no augsta stāva krītošs seifs (man patīk Tom & Jerry). Un pat ja izvēlētais vīrietis nevēlēsies iesaistīties palagus saburzošās darbībās viņš to uztvers kā komplimentu un kā apliecinājumu savam akmens laikmeta šarmam.
Bet tagad apgriežam situāciju otrādi. Ja vīrietis pietuvosies skaistam skuķim un teiks: "Klau, Tu esi sasodīta skaista, un šķiet, ka Tevi interesē tas, ko es saku, davai nāc uz manu dzīvokli." Reakcija būs daudz interesantāka un daudz biežāk arī negatīva. Atkal, protams, vērā jāņem dažādi aspekti, vai vīrietis ir kaut attāli izskatīgs, vai viņš ir skaidrā un vēl daudzi citi sīkumi.
Tātad, šeit mēs varam sākt nedaudz iezīmēt kādēļ šī anekdote varbūt tomēr ir patiesa un pat neizrāda necieņu nevienam no dzimumiem. Galu galā, ja vīrietim izdodas pavadīt neaizmirstamas naktis ar 5 dažādām jaukām būtnēm, tas liecina par to, ka viņš ir ieguldījis lielu darbu šī rezultāta sasniegšanā. Viņš ir centies būt jauks (varbūt viņš arī tāds ir), viņš ir klausījies, smaidījis, mājis ar galvu. Turpretim otra dzimuma piecinieks ir nedaudz savādāks, nevēlos iebraukt dziļos stereotipos, bet šķiet, ka upurējot nedaudz pašcieņas skaitlis pieci ir sasniedzams ļoti viegli.

Protams, ka viss, kas ir rakstīts augstāk ir tīri hipotētisks. Tās ir manas pārdomas un ņemt tās par pilnu ir tikpat nopietni kā ņemt par pilnu to, ka es apgalvoju, ka tomātu maizītēm vajag uzlikt kečupu. Es to darīšu, bet Jūs to varat noteikti nedarīt.

Dažas ne tik fokusētas domas, kas maisās pa galvu.
Kādēļ cilvēkiem nepatīk draņķīgi bāri? Tieši tajos var atrast vis interesantākos cilvēkus. Un vispār, kāpēc visinteresantākie cilvēki ir tie, kam nav nākotnes plānu, kas strādā sliktus darbus un lielas sabiedrības daļas acīs ir neveiksminieki? Kāpēc ir tik nepieņemami bēgt no normām un darīt to, kas patīk? Kuru tas sāpina? Nosodīt ir stilīgi?

Pie viena arī jautājums lasītājiem - lasot blogus, kuru autorus Jūs dzīvē nepazīstat, vai ir gadījies šos nepazīstamos autorus atpazīt dzīvē, uz ielas, festivālā, jebkur? Kāda reakcija? Ejat sveicināties? Es personīgi jūtos, kā stalkeris, ja tā daru, bet pa reizei mani atpazist pēc šitā mazā bloga, kas ir dīvaini, jo tik daudz jau nelasa, bet patīkami šā vai tā.